Vārda dienu svin: Ritma, Ramona
Ceturtdiena, 2017. gada 20. jūlijs, 15:32
+20° C, vēja ātrums 2.6 m/s, Z-R vēja virziens

Siltuma lietotājiem tas izdevīgi

2017. gada 20. martā, 03:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Siltuma lietotājiem tas izdevīgi
Laidu pagasta "Jaunkalnu" jaunie zemnieki Gunārs un Jānis Zonenbergi pirms lauka darbiem laiku izmanto lietderīgi – ražo šķeldu.
Foto: Aivars Vētrājs
Ir mainījies kokmateriālu eksports, līdz ar to šķeldas cena kritusies, tomēr daudzi zemnieki līdz pavasara darbiem uz lauka vēl strādā mežmalās, gādājot kurināmo gan savai saimniecībai, gan "Kuldīgas siltumtīkliem".
LAI LAUKI TĪRI

„Šķeldas ražošana nav mūsu pamatnozare, nekāda peļņa neiznāk,” stāsta Laidu pagasta zemnieku saimniecības Jaunkalni īpašnieks Gatis Zonenbergs. „Taču grāvji, ceļu un lauku malas pilnas ar krūmiem, bet atbilstoši Lauku atbalsta dienesta prasībām platībai jābūt tīrai. Ir vīriem darbs un alga starp ražas novākšanu un sēju, nav jāsūta bezdarbniekos.

Uz kvantumu neizejam. Ņemot vērā mainīgos apstākļus un to, ka zemniekiem šķelda ir tikai blakus produkts, līgumā ar Kuldīgas siltumtīkliem nav noteikts daudzums, kas jāpiegādā. Cik varam, tik uz katlumāju aizvedam. Mums tas izdevīgi.
Šķeldas cena gan ir kritusies, taču tiek celtas jaunas katlumājas, kurās izmanto šo kurināmo.

Lietuvā aug pieprasījums, laikam tur vairāk būvējas. Tāpēc pagaidām būtisku cenas krišanu prognozēt nevar.”

Laidu zemnieks prāto, ka vēl visu martu varētu gādāt šķeldu, taču problēmas rada sliktie ceļi. Pa laukmalām kaut ko vēl varot sašķeldot un aizvest līdz saimniecībai, taču tālāk – gandrīz neiespējami, jo lielākā daļa ceļu smagajam transportam ir slēgta. Vienlaikus jāsāk gatavoties darbam sējumos, un tad šķeldai laika vairs nebūs.


VISVAIRĀK PIEGĀDĀ KOKZĀĢĒTAVAS

Kuldīgas siltumtīkli šķeldu izmanto katlumājā Lapegļu ielā, biomasas koģenerācijas stacijā Stacijas ielā un pansionāta Venta kurtuvē. Lielākie kurināmā piegādātāji ir kokzāģētavas un zemnieku saimniecības no Kuldīgas novada: EnergoparksVēvers, Palleteries, MežmaļiRajaks, AJG plus, Ekomežs, kā arī Ezergaļi (Vārme), Burtnieki un Jaunkalni (Laidi). Gadā tiekot nokurināts ap 50 000 berkubu.

Uzņēmuma vadītājs Artis Roberts norāda, ka apkuri ietekmē laika apstākļi. Ziema kļūst siltāka visā Eiropā, tāpēc mazinās eksports un kurināmā cena. Vietējiem patērētājiem tas ir izdevīgi. Pašlaik berkubs šķeldas maksā 8–9 eiro atkarībā no kvalitātes. „Šosezon patēriņš līdzīgs kā iepriekš,” piebilst A.Roberts.
„Lai gan sala bija maz un pārsvarā laiks diezgan silts, jākurina tāpat, jo mājas jāsilda nepārtraukti.

Aukstajos mēnešos pa 10–11 berkubiem, siltākajos – ap septiņiem. Sezonā tas izlīdzinās, bet pa mēnešiem salīdzināt nevar. Turklāt iedzīvotāji turpina energotaupības pasākumus: siltina ēkas, maina logus.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv vai zvaniet pa tālr. 22470000.
Aptauja

Vai esat apmierināts/-a ar laikapstākļiem šovasar?

Jā, veselības dēļ vēsumu panesu labāk nekā karstumu.
Jā, jo lietainā laikā ātrāk aug sēnes.
Nē, jo pārāk vēsi, lai peldētos.
Nē, jo lietainā laikā jāsēž mājās.
Nē, jo nevar nosauļoties.
Labāk patīk siltums.
Nesūdzos.
Kurzemnieks Horoskopi