Vārda dienu svin: Lelde, Sarmis
Otrdiena, 2017. gada 19. decembris, 00:11
+4° C, vēja ātrums 5.7 m/s, R-DR vēja virziens

Dīvainās vasaras raža – kāda nu kuram

2017. gada 11. augustā, 08:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Dīvainās vasaras raža – kāda nu kuram
Kuldīdzniece Laimdota Rūķe saimnieko mazdārziņā "Kurzemītē" un priecājas, ka pašas vajadzībām viss izaugot pietiekami. Vienīgi autobusu uz dārziņiem gan vajadzētu.
Foto: Lāsma Reimane
„Augustā tik dzelteni gurķi nav redzēti. Pirmo reizi nolasīju 12 litrus, bet meitai Putnudārzā vēl neviens gurķis nav bijis,” tā par šo dīvaino vasaru un ražu saka kuldīdzniece Laimdota Rūķe, kurai mazdārziņš ir dārzkopības sabiedrībā "Kurzemīte".
LIELĀKĀ PROBLĒMA – AUTOBUSS

„Mazie gurķīši aizmetušies jau sen, bet naktis ir tik aukstas, ka tie neaug,” turpina kundze un stāsta, ka Kurzemītē viņai dārziņš ir jau vairāk nekā 30 gadu. Pašas vajadzībām visa izaugot pietiekami, lai gan zeme te esot slikta – zilais māls, katru gadu cītīgi jāmēslo. „Puķēm gan te ļoti patīk, tās te pašas atnāk un aug, kur grib,” stāsta Laimdota un atklāj, ka Kurzemītes dārzkopju lielākā problēma esot transports:
„Te autobuss pa šiem gadiem gandrīz nekad nav gājis. Vienu brīdi kaut kad gāja, bet to atcēla. Pērn divus mēnešus palaida no rītiem un vakarā, bet informācijas par to nebija.

Cilvēki brauc vai nu ar mašīnām vai divriteņiem, vai iet kājām. Un kurš tad tik ilgi var strādāt kā līdz vakaram! Tad no rīta atbraucu, bet pēcpusdienā eju atpakaļ. Visus gadus kājām no pilsētas un atpakaļ trīsarpus kilometru. Ja kaut kas jānogādā no dārza, stumju ratiņos.” Laimdota domā nākamgad sakņu dārza platību samazināt un pēc iespējas vairāk izmantot agrotīklu.


PAMANĀS NOVĀKT CITI

Savukārt Veckuldīgas dārziņos lielākās raizes dārzniekiem sagādā zagļi. „Pagājušajā naktī man nogrieztas trīs gladiolas. Neesmu vēl apskatījusies, varbūt vēl kaut kas paņemts,” saka Dzidra Ozollapa. Viņa šo dārzu apstrādā otro gadu, un tas viņai nav vienīgais. Viss ģimenei vajadzīgais tiek izaudzēts, un te ir arī rozes un citas puķes. Saimniece baidās, ka kāds varētu pirms viņas pasteigties novākt arī pārējo ražu. Netālu sastopam vēl vienu dārznieci, kura vārdu nevēlas atklāt: „Es būtu ļoti apmierināta ar ražu, ja citi nenolasītu. Gandrīz katru dienu te nāk tie, kuriem pašiem nekā nav. Burkānus paņem, sarkanās bietes, visu... Tauta mums tāda nelādzīga. Vienu gadu man visus ķiplokus nolasīja, bet es turpinu, jo nevaru bez darba dzīvot. Man šis dārzs ir jau 50 gadu.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: