Vārda dienu svin: Antons, Antis, Antonijs
Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris, 21:27
-2° C, vēja ātrums 1.5 m/s, A vēja virziens

Biznesa plāns gatavs

2017. gada 29. septembrī, 04:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Biznesa plāns gatavs
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra kursu dalībnieks Kristaps Blūms stāsta par ieceri Kuldīgā izveidot aktīvās atpūtas parku.
Foto: Lāsma Reimane
Desmit Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada jaunieši gatavi sākt uzņēmējdarbību un ir piedalījušies programmas "Laukiem būt"kursos. Mācību rezultāts – biznesa plāns.
Kursus rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Valsts lauku tīklu (VLT) aktivitātē Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības sākšanai un veicināšanai. Piecu bezmaksas nodarbību cikls sākās augusta beigās, bet 22. septembrī dalībnieki prezentēja savu biznesa plānu un saņēma apliecinājumu par kursu beigšanu. Lekcijas lasīja gan LLKC speciālisti, gan uzņēmēji, kuri dalījās pieredzes stāstos.


INTENSĪVAS MĀCĪBAS

„Šīs mācības rīkojam jau piekto gadu,” skaidro LLKC Kuldīgas biroja uzņēmējdarbības konsultante Linda Dūdiņa-Hoiere. „Piedalīties var interesenti no 18 līdz 40 gadiem, kuriem ir biznesa ieceres. Daži jau strādā, daži vēl mācās. Ja jaunie cilvēki vēlējās pieteikties ar tādu ideju, kurā uzņēmējdarbība jau notiek, tad ieņēmumi nevarēja būt lielāki par 2000 eiro. Ja izdomāta jauna iecere, piemēram, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tad tas varēja būt uzņēmums, kas ar lauksaimniecisko ražošanu jau nodarbojas, un ir vienalga, kādi ieņēmumi. Pieteikties varēja jebkurš, un nozares ir visdažādākās: lauksaimniecība, ražošana, pārstrāde, pakalpojumi u.c.”

Speciāliste uzsver, ka, aizstāvot savu ideju, jāizveido preces vai pakalpojuma prototips. Pieredze liecina, ka mācībām lielāka efektivitāte ir tad, ja tās rit intensīvi. „Mēneša laikā bija piecas nodarbības. Jo lielākas pauzes, jo grūtāk izbrīvēt laiku,” secina L.Dūdiņa-Hoiere.


NO TŪRISMA LĪDZ RESTAURĀCIJAI

Kursu dalībnieks Kristaps Blūms par vērtīgāko ieguvumu sauc zināšanas, kā izstrādāt biznesa plānu, iepazītos cilvēkus un iespējas nākotnē sadarboties ar pārējiem kursantiem. Viņš vēlas sākt darboties tūrismā. „Man biznesa plānu nebija grūti uzrakstīt, jo pirms tam biju rakstījis projektu, un daudz kas sakrita, bet ir arī dažas nianses. Bija ļoti vērtīgi,” secina puisis.

Arī Elīna Immere un Santa Birzniece izvēlējušās darbu tūrismā. Viņas ir vienisprātis ar Kristapu, ka personiskie kontakti ir ļoti liels ieguvums, bet svarīgs arī iedrošinājums. „Kursos guvām dzinuli iet, konsultēties, savu ideju attīstīt. Ejot, piemēram, uz pašvaldību runāt par savu ieceri, bija vieglāk, ja varējām teikt, ka piedalāmies mācībās,” saka Elīna, bet Santa piebilst, ka te uzlabota saskarsmes prasme un spēja citiempasniegt savu ideju.

Linna Balode strādā Kuldīgas restaurācijas centrā un vēlas veidot savu darbnīcu: „Ļoti vērtīgi, ka kursos varēju izstrādāt savas ieceres finanšu daļu un saprast, kādi ieguldījumi vajadzīgi.” Bet Laura Roga iecerējusi organizēt pasākumus un piedāvāt videooperatora pakalpojumus: „Arī man svarīgākās bija zināšanas par biznesa plāna izveidi, jo to līdz šim nebiju darījusi. Grūtākā bija finanšu daļa, lai ieceres izskatās kaut cik reālas, paredzot peļņu un zaudējumus.”


DOMĀ PAR PĀRSTRĀDI

Annas Krickas ģimenei ir saimniecība, un viņas iecere ir pārstrādāt augļus, ogas un dārzeņus: „Šie kursi palīdzēja ideju stabilizēt, saprast, kā to izveidot tieši finansiālajā ziņā.” Ieva Knupke pārstāv zemnieku saimniecību Paegļi un gatava nopietni sākt gaļas pārstrādi: „Kursi deva daudz jaunas informācijas un palīdzēja saprast, cik rentabls varētu būt iecerētais bizness. Līdz šim nekādi aprēķini nebija veikti. Ļoti iedvesmojoši ir pieredzes stāsti.”

Savukārt Jeļenas Hlomovas zemnieku saimniecība nodarbojas ar augļkopību. Viņa stāsta: „Pēdējos gados sapratām, ka vajadzīga vēl kāda nozare. Izvēlējāmies piena pārstrādi, jo vīram tajā ir liela pieredze. Līdz šim piena produktus gatavojām tikai savām vajadzībām, un no cilvēkiem, kuri tos pagaršoja, atsauksmes bija ļoti labas. Nolēmām ražot vairāk, lai var tirgot. Aprēķini parādīja, ka galvenais, ko bijām nolēmuši ražot – gī sviests*–, nav rentabls, jo ražošanas izmaksas lielas. Kursi palīdzēja atrast citas iespējas un produktus, kuros varētu balstīt ražošanu, bet gī sviests būs blakusprodukts.”


* Dzidrināts sviests jeb piena tauki bez laktozes, tā izcelsmes vieta – Indija
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: