Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris, 15:41
+13° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z vēja virziens

Uztrauc migrācija un ietekmes trūkums

2017. gada 3. oktobrī, 16:45
Raksta autors: Maija Jankovska
Uztrauc migrācija un ietekmes trūkums
Kuldīgas Mākslas namā ap apaļo galdu sanākušie spriež par attieksmi pret Eiropas Savienību. Saruna rīkota kā daļa no starptautiska pētījuma, kura nolūks ir mazināt atsvešinātību starp iedzīvotājiem un institūcijām.
Foto: Maija Jankovska
Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju attieksme pret šo savienību nav skeptiska, drīzāk dēvējama par eiroreālistisku – tā ir rezervēta, taču proeiropeiska.
Šo secinājumu aptuveni pirms gada apstiprināja pētījums par eiroskepticisma līmeni mazajās ES valstīs.

Līdzīgu noskaņojumu varēja vērot sarunā Godīgi par Eiropu: kas priecē, kas biedē, kas kaitina, uz kuru 27. septembrī Kuldīgas iedzīvotājus aicināja domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka. Šī bija pirmā no sarunām Latvijā (nākamās būs Talsos, Preiļos, Līvānos un Limbažos), un tā iekļaujas plašākā pētījumā par to, kā cilvēki, kuri dzīvo ārpus Eiropas galvaspilsētām, skatās uz ES. Balstoties viedokļos, taps ieteikumi dažādām Eiropas iestādēm, ko tās varētu darīt, lai iedzīvotājiem ES neliktos kaut kas tāls, svešs un biedējošs.

Nu jau pagājis vairāk nekā gads kopš Brexit referenduma, kas bija kā kliedzošs apstiprinājums tam, ka iedzīvotāju attieksmi pret ES nedrīkst neņemt vērā.


SĀP ARĪ SAVĒJO AIZBRAUKŠANA

Uz sarunu Kuldīgā ieradās 15 interesentu, kuri atšķīrās gan pēc vecuma, gan nodarbošanās, gan arī attieksmes pret dažādiem jautājumiem. Apkopojot galvenās tēmas, kas Eiropas kontekstā viņus uztrauc, pilnīgi noteikti priekšplānā izvirzās migrācija. Joprojām tiek runāts par bēgļiem, lai gan tagad, kad redzams, ka tādu bēgļu, kuri būtu gatavi doties uz Latviju un šeit arī palikt, ir ļoti maz, satraukums krietni norimis.

Daudz vairāk sakāmā sanākušajiem bija par Latvijas iedzīvotāju migrāciju – par tiem, kuri dodas prom vai, gluži pretēji, cenšas atgriezties, kā arī tiem, kuri, dzīvodami citā ES valstī, Latvijā laiku pa laikam ierodas, lai izmantotu veselības aprūpi, pa lēto apgrieztu matus un pie reizes pateiktu, kādi mēs, palikušie, esam muļķi, ja esam ar mieru šeit strādāt par niecīgo algu.


TUMŠĀS UN GAIŠĀS PUSES

Visi no Latvijas emigrējušie neuzvedas šādi, turklāt, kā piebilda kāda sarunas dalībniece, kura pati ilgi dzīvojusi citā Eiropas valstī, nebūtu korekti uz migrāciju skatīties tikai no ekonomiska izdevīguma prizmas – cilvēki (it sevišķi jaunieši) vēlas atrast sevi, gūt pieredzi un augt.

Nevar nepieminēt sāpi par vecajiem cilvēkiem, kuri Latvijā paliek vieni paši, un arī par izirušajām ģimenēm. Kā stāstīja sarunas dalībnieces, kuras ikdienā daudz strādā ar cilvēkiem, kuri aizceļojuši vai nu paši vai to darījuši viņu tuvinieki, viena lieta, ja izdodas aizbraukt visai ģimenei, taču daudz skumjāk, ja aizbrauc tikai viens no vecākiem vai pat abi, bērnus atstājot vecvecāku aprūpē.


LATVIJA KĀ APENDIKSS

Otra daudz apspriesta tēma bija tā, kāda ir mūsu iespēja ietekmēt ES gan valstiskā, gan individuālā līmenī. Diskusijā valdošais noskaņojums – skatījums uz sevi un Latviju kā maznozīmīgu un tādu, kas nespēj ietekmēt lēmumus un procesus ES. Kā izteicās kāda dalībniece, Latvija ir kā jauns, nesen izdīdzis apendikss Eiropas lielajā organismā un arī tas, ka, piemēram, Valdis Dombrovskis ieņem augsto Eiropas Komisijas viceprezidenta amatu, neko daudz nenozīmē: „Viņš tikai tur atrodas, parunā pie apaļā galda kā mēs šeit, bet vai viņu, to mazo latvieti, ņem vērā?”


SVARĪGAS ZINĀŠANAS UN PIEREDZE

Tomēr visi nebija noskaņoti tik pesimistiski. Atnākušie secināja: jo vairāk cilvēki zina par ES un jo lielāka pašiem bijusi saskare ar Eiropas projektiem, institūcijām utt., jo mazāk atsvešināti no tā cilvēki jūtas. Taču, kā norādīja pat diezgan pozitīvi noskaņotie, informētība par ES nav pietiekama. Savā ziņā pie vainas varētu būt arī tās ierēdņu valoda, kas visbiežāk ir grūti uztverama un vienkārši garlaicīga.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: