Vārda dienu svin: Urzula, Severīns
Svētdiena, 2018. gada 21. oktobris, 12:05
+8° C, vēja ātrums 1.5 m/s, D vēja virziens

Stiprinās pašvaldību iespējas atbalstīt uzņēmējus

2017. gada 2. oktobrī, 01:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Stiprinās pašvaldību iespējas atbalstīt uzņēmējus
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomē Kuldīgā ar novadu priekšsēžiem runā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (no labās) un parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Foto: Iveta Grīniņa
Kas jāmaina nacionālajā attīstības plānā (NAP); kā pašvaldības var radīt uzņēmējiem labvēlīgu vidi; kā plānošanas reģioni redz savu nākotni – par to Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) attīstības padomē Kuldīgā ar pašvaldību vadītājiem runāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Savukārt domju priekšsēžiem bija daudz jautājumu ministram par citām sasāpējušām tēmām.


LAI VISI SAŅEM LĪDZSVAROTI

Ministrs informēja, ka likums par sadarbības teritorijām tiek gatavots izskatīšanai valdībā un Latvijas Pašvaldību savienībā. Tika jautāts, vai būs strikti noteikts, kuras pašvaldības drīkst sadarboties un, piemēram, īstenot kopīgus projektus. Ministrs atbildēja, ka par to vēl būs diskusijas.

Viņaprāt, svarīgāk pašvaldībām un ministrijai spriest par NAP. „Nākamgad tiks izvērtēts struktūrfondu izlietojums: kas izdevies, kas ne, kas palicis pāri. Latvijā ar finansējuma apguvi ir ļoti atšķirīga situācija gan infrastruktūras, gan ūdens un atkritumu saimniecības projektos. Svarīgi plānu izveidot tādu, lai tas līdzsvaroti ņemtu vērā gan nacionālās nozīmes, gan reģionālo centru vajadzības – lai Latvijā nav vietu, kas investīcijas nesaņem un kurās uzņēmējdarbība netiek attīstīta.”

Viņaprāt, nevajadzētu koncentrēties uz dažādu objektu sakārtošanu, bet domāt par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, lai cilvēki ir gatavi radīt darba vietas. Par to, cik pašvaldībām būtu ļauts uzņēmējdarbību atbalstīt, vēl notiekot sarunas ar Finanšu ministriju un Konkurences padomi: „Nedrīkst visā Latvijā situāciju vērtēt pēc tā, kas notiek Rīgā un Pierīgā. Tur ir pilnīgi citādi nekā ārpus galvaspilsētas.”


VAI ATJAUNOS VALSTS INVESTĪCIJAS

Ministram tika jautāts par programmu uzņēmējdarbības atbalstam, kurā aiz svītras palikuši vairāku pašvaldību projekti. Solīts naudu tiem atrast. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts informēja: pašvaldībām tiks veidots valsts atbalsta fonds, kas saņems 3% no uzņēmumu ienākuma nodokļa; no tā tiktu finansēts atbalsts uzņēmējdarbībai. KPR attīstības padomes priekšsēde Inga Bērziņa piebilda, ka arī kultūras pieminekļu saglabāšanai vajag papildu naudu.

K.Gerhards informēja, ka notiek sarunas par to, lai atjaunotu valsts investīciju programmu: „Vismaz valdībā tai ir pietiekams politiskais atbalsts, taču viss atduras pret finansējumu. Tas nenotiks agrāk par 2020. gadu. Tā kā Eiropas attīstības programma ne vienmēr sakrīt ar to, kas vajadzīgs Latvijai, mūsu investīciju programma finansētu to, kam struktūrfondu naudu nevar saņemt un kas atbilst valsts interesēm, nevis Eiropas politikai.”


„PLĀNOŠANAS REĢIONS – LABS FORMĀTS”

I.Bērziņa teica: „Pašvaldību vadītājiem plānošanas reģioni ir ļoti labs darbības formāts. Ne tikai tāpēc, ka tiek izstrādāti plānošanas dokumenti visai Kurzemei un īstenoti projekti, – 20 vadītāji var labi pārrunāt savas problēmas.” Pagājušajā periodā KPR izmantojis ap deviņiem miljoniem eiro, bet jaunajā periodā plāno izlietot ap 15 miljoniem. Tas Kurzemes pašvaldībām ir būtisks atbalsts, uzskata I.Bērziņa.

Piekrastes novadu vadītāji vaicāja par jūras krasta sakopšanu: uzdots to darīt, taču piekrastes josla ir gara, daudzviet neapdzīvota, jānokārto daudz formalitāšu, lai atjaunotu piebrauktuves pie jūras, bet tās svarīgas glābšanas transportam. Ministrs skaidroja, ka miljons eiro no Vides aizsardzības fonda paredzēts iekšējo ūdeņu apsaimniekošanai – tas attieksies ne tikai uz jūras piekrasti, bet arī ezeriem un upju krastiem. Tikai vispirms ar pašvaldībām jāvienojas par naudas piešķiršanas kritērijiem.


ŠĶIROŠANU VEICINĀS AR LIELĀKU NODOKLI

Brocēnu novada priekšsēde Solvita Dūklava runāja par reemigrācijas programmu un uzsvēra, ka jācīnās nevis par to, lai aizbraukušie atgrieztos, bet par to, lai palikušie neaizbrauktu. I.Bērziņa prasīja, kas būtu jādara, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, – uzņēmumam, kas tos savāc, šķirotie vairs nav izdevīgi izejvielu iepirkuma cenas dēļ. Ministrs atbildēja, ka šķirošanu veicinās ar dabas resursu nodokļa palielinājumu, tā neizdevīgāku padarot nešķiroto atkritumu savākšanu. „Sabiedrībai diemžēl jāmaksā vairāk. Līdz šīs Saeimas beigām sagatavosim likumus, lai ieviestu depozīta sistēmu PET pudelēm, stiklam un skārdenēm,” solīja K.Gerhards.

Pēc tam Kurzemes novadu vadītājiem par industriālo zonu attīstību stāstīja Ekonomikas ministrijas pārstāves, tika spriests par valsts atbalstu uzņēmējiem un Eiropas fondu jaunumiem.

Uz nākamo sēdi tiks aicināti Izglītības ministrijas pārstāvji, jo pašvaldībām ir daudz neskaidrību par šīs nozares reformu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs pavāram, konditoram, viesmīlim

SIA "Santande" (41203009094) Ventspilī piedāvā darbu PAVĀRAM, KONDITORAM (darbs ar rauga, kārtaino un smilšu mīklu) un VIESMĪLIM. CV sūtīt e-pastā: kupfernams@inbox.lv vai zvanīt pa tālr. 29218377, www.hotelkupfernams.lv.
Aptauja

Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?

Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi