Vārda dienu svin: Armanda, Armands
Svētdiena, 2018. gada 22. aprīlis, 21:00
+6° C, vēja ātrums 3.1 m/s, Z vēja virziens

Suiti dižojas ar saviem tērpiem

2017. gada 18. oktobrī, 02:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Suiti dižojas ar saviem tērpiem
Foto: Daina Tāfelberga
„Tie ir svētki ne tikai tērpiem, bet arī darinātājiem,” suitu tautas tērpu parādē Alsungas kultūras namā UNESCO nedēļā teica etniskās kultūras centra (EKC) "Suiti" vadītāja Dace Martinova.
Viņa izdalīja ap 60 pagodinājumu novada un apkārtnes dižajiem rokdarbniekiem – tērpu, aproču, jostu, lakatu, villaiņu, cimdu, zeķu un saktu darinātājiem, lai tie drošu roku var savu daiļamata mākslu turpināt.

Dienas pirmajā daļā varēja noklausīties četras izcilas lekcijas: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Irita Žeiere izklāstīja arheoloģijas liecības par tautas tērpu Latvijā un tā rekonstrukciju, Latvijas Universitātes vēstures institūta doktore Aneta Karlsone stāstīja par suitu novada audumiem, Kuldīgas novada muzeja pētniecības nodaļas vadītāja Jolanta Mediņa – par Viduskurzemes cimdiem un zeķēm, bet Ventspils muzeja direktora vietnieka Armanda Vijupa lekcija saucās Visapkārt ķēžu josta, vidū mans augumiņš: sleņģenes Kurzemes 17.–18. gs. arheoloģiskajā materiālā.

Vakarpusē sākās, kā paši suiti atzina, izrādīšanās. Tā ilga vairāk nekā trīs stundas, jo pa starpu rokdarbnieku godināšanai muzicēja etnogrāfiskie un folkloras ansambļi: Suitu sievasGudenieku suiti, Suitu vīri, Suitu dūdenieki, Basu suiti, kā arī koklētāju kopa Četri vēji. Tā tika apliecināts, ka tikpat spilgti, cik tērpos parādīt, savu spēku un krāšņumu suiti var arī dziesmā izdziedāt. Dejoja vidējās paaudzes kolektīvs Suiti, no Latgales uz otru Latvijas malu griezt danci un savām acīm skatīt Kurzemes etnogrāfiju bija atbraucis Daugavpils Latviešu kultūras centra Tautas deju ansamblis Laismeņa. Kā norādīja tā vadītāja Diāna Soldāne, kolektīvam jādejo arī Kurzemes dejas, bet to taču nevar darīt latgaliešu tērpā. Izvēlējušies suitu novadu. Neba velti runā, ka suiti labāk sapratīs katoli Latgalē nekā luterāni kaimiņos. Tiesa, pasākumā bija vēl daudzi citi ar etnisko suitu novadu nesaistīti ļaudis.

Kā norādīja D.Martinova, vienlaikus ar UNESCO nedēļu vēl viens paveiktā izrādīšanas iemesls ir programmas LEADER atbalstītais suitu etnogrāfiskā tērpa atjaunošanas projekts, ko EKC Suiti īsteno kopā ar biedrību Suitu amatnieki un kas būs dāvana Latvijas simtgadei. Tajā lielākā uzmanība vispirms veltīta vīriem, kuri līdz šim apģērbti visnabadzīgāk, bet nu vismaz daļa varot dižoties ar kārtīgiem bruslakiem, cepurēm un sleņģenēm. „Suitu kopienā ir daudzi, kuri novadā ieauguši ar dziļām saknēm un dzen atvases, tā tradīcijas nododot no paaudzes paaudzē. Ja saknes ir pamatīgas, tad arī stumbrs un lapotne aug dižena,” piebilda vakara vadītāja.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: