Vārda dienu svin: Daiga, Dinija
Otrdiena, 2018. gada 16. oktobris, 11:27
+13° C, vēja ātrums 2.1 m/s, D-A vēja virziens

Mans labākais draugs Nadīms

2017. gada 25. oktobrī, 02:00
Raksta autors: Edīte Bēvalde
Mans labākais draugs Nadīms
Nadīms Zia kopā ar savām skolniecēm no Augstkalnes vidusskolas ceļojumā pa Slovākijas kalniem.
Foto: Edīte Bēvalde
Nākamgad apritēs jau desmit gadu kopš NADĪMS ZIA ar savu dzīvesbiedri Inesi nolēma no Francijas pārcelties uz Dobeli. Inese te bija dzīvojusi jau agrāk, taču Nadīmam pilsēta iepatikās, kad viņš pirmoreiz viesojās atvaļinājuma laikā.
Nadīms un Inese satikās 2006. gadā Francijā, kur abi studēja. Pēc pāris gadiem abi apprecējās un pārcēlās uz Latviju, kur strādā par skolotājiem. Nadīms māca angļu valodu Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā (DAVV) un Augstkalnes vidusskolā.

Vaicāts, ko vārds Nadīms nozīmē, sarunbiedrs bilst, ka tas ir arābu vārds, ar nozīmi "mans labākais draugs".

"Mana dzimtā vieta Pendžaba ir ļoti tālu. Tas ir rajons, kura daļa ir Indijā, daļa Pakistānā. Šobrīd Kanādā pendžabi ir trešā lielākā valoda aiz angļu un franču valodas. Lai gan esmu dzimis Pendžabā, šajā valodā protu tikai runāt. Izglītību ieguvu  angļu valodā, vēlāk – arī franču. Septiņu gadu vecumā vecāki mani aizsūtīja pie radiem uz Angliju, lai varu skoloties tur. Pēc četriem gadiem atgriezos, turpināju izglītību mājās, tad Francijā mācījos filozofiju, bakalaura grādu filozofijā ieguvu Romā. Francijā studējot, man bija ļoti smags pētnieciskais darbs, to veicu Kanādā, Francijā, Itālijā un citās valstīs. Tās bija filozofijas un teoloģijas studijas. Pēdējos gados mācījos Latvijā. Te ieguvu maģistra grādu pedagoģijā un angļu valodā. Esmu angļu valodas skolotājs vidusskolas klasēs," par sevi pastāsta Nadīms. Kritiski gan viņš piebilst, ka Latvijā vēl būtu jānodzīvo vismaz pieci gadi, lai viņš pareizi runātu un rakstītu latviski.

Viņš lielākoties strādājis nevalstiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar labdarību. Ilgus gadus dzīvojot prom no dzimtenes, Nadīms jūtas piederīgs Eiropai, tās kultūrai un tradīcijām. Savās mājās atgriezties viņš nevēloties. Turklāt tēvs jau ir miris, bet saites ar pārējo ģimeni pārtrūkušas.

"Uz Latviju pirmoreiz atvaļinājuma laikā atbraucu 2007. gadā, un šī valsts man ļoti iepatikās, jo te ir mierīgi, daudz ūdens un mežu.

Pavisam uz Latviju pārcēlāmies 2008. gadā. Tā bija mana iniciatīva, kaut gan Francijā bija darbs un dažādas iespējas. Es vēlējos mierīgu dzīvi. Uzsākot kopdzīvi ar Inesi, gribēju, lai tā veidojas šeit. Sieva gan sacīja, ka viegli nebūs, jo es nezinu latviešu valodu un kultūru. Nu es zinu, ka te katru dienu ēd kartupeļus – karbonāde ar kartupeļiem, kotlete ar kartupeļiem, arī šašliku var ēst ar kartupeļiem. Latvijā iepazinu arī griķus, ko agrāk nebiju ēdis. Sākumā man te pietrūka vīna, jo bija pierasts, ka Francijā katru dienu galdā tiek celts vīns. Latvijā tādas tradīcijas nav, turklāt te šis dzēriens ir arī dārgāks.

Studēju maģistrantūrā un apguvu arī dārza darbus, kas Francijā man bija sveši. Tagad es zinu, kā aug kartupeļi. Pateicoties Inesei un kaimiņiem, esmu to apguvis, un dārzkopība mani ļoti aizrauj," atzīstas Nadīms.

Viņam ļoti patīkot Dobele. Saņēmis vairākus darba piedāvājumus Rīgā, taču atteicies. "Gribu dzīvot un darīt kaut ko vairāk izglītības jomā tieši Dobelē. 2008. gadā uzzināju, ka DAVV trūkst angļu valodas skolotāju, un tā jau ar 1. septembri sāku darba gaitas šajā skolā. Iepriekšējā darba pieredze man bija ar studentiem. Bet skolotāja darbs man ļoti patīk, zinu, ka to gribu darīt arī turpmāk," stāsta Nadīms. Tomēr viņš ir arī kritisks par lietām, ko ir grūti pieņemt un kas ikdienā traucē. "Nekur pasaulē neesmu piedzīvojis to, ka skolotāja profesijā ir tik liela nestabilitāte kā Latvijā. Kā var būt tā, ka divreiz gadā mainās alga un nav nekādas pārliecības par nākotni? Tas ļoti nomāc un traucē, jo nevar zināt, kā plānot savu turpmāko dzīvi," dusmojas Nadīms. Tāpat, mācot angļu valodu vidusskolas posmā, viņš saskaras ar to, ka daļa jauniešu ir bez valodas zināšanām, lai arī pamatskolā viņi ir ieguvuši vērtējumu. "Manuprāt, tas nav normāli. Uzskatu, ka par izglītību ir jādomā daudz nopietnāk," viņš saka.

Jau trīs gadus Nadīms Zia strādā arī Augstkalnes vidusskolā. Darbs šajā izglītības iestādē viņam sagādā gandarījumu, jo patīk, ka skola atrodas pilī, patīk te valdošā atmosfēra, arī pieredzes bagātie kolēģi. Darbs šajā vietā pedagogu iedvesmo un motivē.

Bet viens no Nadīma maģistra darba tematiem bija ārzemju skolotāju labizglītība Latvijas skolās. "Visā pasaulē zina 18. decembri, bet Latvijā par to nezina. Tā ir Starptautiskā migrantu diena, kad visā pasaulē novērtē attiecīgajā valstī strādājošo cittautiešu darbu un saka viņiem paldies. Mana maģistra darba vadītāja apsolīja, ka nākamajā gadā arī Latvijas Universitātē tiks kaut kas darīts šajā datumā," pastāsta Nadīms. "Tas ir liels ieguvums, ka tik mazā valstī kāds izvēlas veidot savu karjeru. Pats ne reizi vien esmu saņēmis jautājumu, kāpēc dzīvoju Latvijā, ja Francijā varētu dzīvot labāk un vairāk nopelnīt. Bet nauda nav tik būtiska, svarīgi ir tas, lai es justos labi. Sevī jūtu vēl daudz neizmantotu resursu, ko labprāt ieguldītu darbā," viņš turpina.

Brīvajā laikā Nadīmam kopā ar Inesi patīk ceļot, strādāt dārzā un lasīt grāmatas. Vēl viņš aizraujas ar fotografēšanu, viņam patīk piedalīties diskusijās, konferencēs, tāpēc mēs varam būt droši, ka par Nadīmu vēl dzirdēsim.


NEPARASTI
"Man ir prieks, ka jūs pie manis uz interviju šodien ieradāties norunātajā laikā," sarunas laikā saka Nadīms, jo, viņaprāt, cilvēki Latvijā nemaz neesot tik punktuāli. "Reizēm latvieši mēdz teikt – "kaut kad pēcpusdienā". Bet ko tas nozīmē? Pēc pulksten 12 es jau sāku gaidīt, ja tā ir pateikts. Man patīk, ja norunā konkrētu laiku, tas nozīmē, ka ciena otru cilvēku un viņa laiku. Francijā un Beļģijā cilvēki ļoti ievēro plānoto. Ja apsola, tad noteiktajā laikā arī būs klāt. Ja kaut kas ir atgadījies, brīdina."

ĒDIENS
Lai pagatavotu rīsus indiešu gaumē, vajadzēs basmati rīsus (der arī "Valdo" brūnā paciņā), 2 ingvera saknes, 4 ķiploka daiviņas, lielu sīpolu, čili piparu, šķipsniņu kurkumas, tomātu, vistas vai liellopa gaļu (ja vēlas). Smalki sasmalcināto ingveru, ķiploku, sīpolu un čili apcep, sabrūnina eļļā, pievieno smalki sagrieztu tomātu, sāli un kurkumu. Maisa, kamēr tomāts izšķīst. Tad liek klāt paredzēto rīsu daudzumu, visu samaisa un pielej ūdeni (3 – 4 cm pāri rīsiem). Liek vāku virsū un uz lēnas uguns vāra. Ja rīsi ir gatavi, bet ūdens vēl mazliet ir, tad nogriež gāzi, uzliek vāku, lai pastāv 10 min. Ūdens ir sasūcies, rīsi – irdeni. Vārīšanās laikā neko nemaisa. Tajā brīdī, kad liek klāt rīsus, pirms tam var ielikt arī vistas vai liellopa gaļas gabaliņus un tad rīsus. Tad būs rīsi ar gaļu.

VĀRDNĪCA
Sveiki – ki haal vee
Laipni lūdzu – ji ayan nun
Jā – aaho, haan, jee, haan jee
Nē – naheen
Lūdzu – wadi meharbani
Paldies – shukria
Atvainojos – maaf kee jiay ga

NOVĒLĒJUMS LATVIJAI
"Iesaku vadītājiem nekad saviem darbiniekiem neteikt, ka būs vēl trakāk. Tā nav jārunā ar saviem padotajiem. Gluži pretēji – vadītājam jābūt uzmundrinošam, motivējošam: domāsim, strādāsim kopā! Latviešiem par savu zemi, valsti jārunā labi, nekritizējot, sevišķi sarunās ar ārzemniekiem. Es pats jau vairs nejūtos kā ārzemnieks, bet latvietis. Esmu iemīlējis Latviju. Ja šo valsti nemīlētu, man būtu jādodas prom. Visu laiku ēdu kartupeļus, bet, protams, gatavoju arī indiešu un franču ēdienus. Ar tiem dažkārt cienāju savus kolēģus un draugus. Jums ir arī skaista valoda, tāpēc novēlu kopt un saudzēt savu valodu, tās vērtību."


/No pielikuma Novadi dzīvo, kas tapis deviņu reģionālo laikrakstu - Kurzemes Vārds, Auseklis, Talsu Vēstis, Stars, Kurzemnieks, Zemgale, Saldus Zeme, Druva, Liesma - sadarbībā./
Sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: