Vārda dienu svin: Līksma, Bārbala
Trešdiena, 2018. gada 25. aprīlis, 04:20
+6° C, vēja ātrums 7.7 m/s, D-R vēja virziens

Mazs bērns un viedtālrunis

2017. gada 8. novembrī, 07:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Mazs bērns un viedtālrunis
Alekss telefonā visbiežāk spēlē spēles, kurās var braukt ar mašīnām.
Foto: Lāsma Reimane
Projektā "Jaunieši un modernās tehnoloģijas. Plusi un mīnusi" laikraksta "Kurzemnieks" tematiskajās lappusēs varēs lasīt rakstu sēriju par pašlaik tik svarīgajām tēmām: pusaudzis un tehnoloģijas; sociālo tīklu lietošana; vecāku paraugs, izmantojot viedierīces; spēles viedierīcēs; tehnoloģiju lietojums mācību procesā; tehnoloģiju iespaids uz veselību. Pirmajā publikācijā – par mobilo tālruni maza bērna rokās.

Vecāku pieredze

VIRTUĀLĀ PASAULE SAJAUCAS AR REĀLO

Snēpelnieki Andris Ulānovs un Rita Jansone audzina četrus gadus veco dēliņu Aleksu, kuram pirmo reizi telefonu rokās iedevuši trīs gadu vecumā.

PAŠI NEKAD NEPIEDĀVĀ

„Telefons Aleksam nebija pārsteigums, jo kādu laiku viņš man to jau prasīja,” stāsta Rita. „Bija redzējis, kā izmantojam mēs – mamma un tētis. Spēlītes lejupielādēt un spēlēt viņam iemācīja deviņus gadus vecā māsīca. Pirms telefona Alekss jau skatījās multenes datorā.” Mamma uzmanot laiku, cik ilgi dēls pavada pie viedtālruņa, un tas nepārsniedzot stundu bez apstājas. Alekss iet bērnudārzā, tāpēc lielāko dienas daļu nemaz nav iespējas tikt pie viedtālruņa. „Vakaros cenšos ar dēliņu pavadīt laiku, kopā zīmējot, lasot grāmatas, spēlējoties. Tagad Alekss iemācījies burtus, tāpēc bieži vakaros tos raksta uz papīra.”


VAIRĀK MĪNUSU

„Telefonā dēls kanālā YouTube skatās video – multenes. Iemācījies izmantot arī veikalu Google Play, kur prot spēlītes atrast un lejupielādēt. Vislabāk viņam patīk tās, kurās jābrauc ar mašīnām vai močiem, bet esmu rādījusi arī attīstošas spēles, kurās jādomā. Esmu uzlikusi PIN kodu telefonam, lai bērns, man neredzot, nevar to paņemt un spēlēt.”

Vecāki uzskata, ka viedierīces mazuļiem nekā pozitīva nedod. „Vienu gan esmu novērojusi – Alekss iemācījies dažādus angļu valodas vārdus, bet tas arī viss. Mīnusu ir vairāk: bojā redzi, virtuālā pasaule sajaucas ar reālo. Esmu novērojusi: ja bērns spēlē spēlītes, tajā brīdī ir grūti sarunāties, jo viņš nereaģē. Pie datora Alekss pieiet reti. Mēs paši, kad bērns ir klāt, pie telefona laiku pavadām ļoti maz.”


PRASA, KAD KĻŪST GARLAICĪGI

„Viedtālruņa lietošana pašlaik mani tik ļoti neuztrauc, jo Alekss pie tā pavada diezgan īsu laiku, viņam patīk enerģiju izlikt skrienot, lēkājot, dejojot tautiskās dejas. Telefonu viņš sāk prasīt tikai tad, kad nav, ko darīt, un tiešām ir garlaicīgi. Arī šodien bērns kādu stundu spēlējās ar savām rotaļlietām un, kad tas apnika, prasīja telefonu.”


Ārsta pieredze
IR ATŠĶIRĪBA STARP IERĪCI, MAMMU UN TĒTI

Linda Pūpola, bērnu ārste: "Tehnoloģijas bērna dzīvē agrāk vai vēlāk ienāks tik un tā, tomēr, vēl mazam esot, viņam svarīgāk laiku pavadīt ar vecākiem."

„Arī pie manis nāk tādi mazuļi, kuri jau divu un trīs gadu vecumā telefonā spēlē spēlītes. Varētu domāt, ka spēlītes trenē uzmanību, taču tās arī uztrauc – bērni kļūst nervozi. Bērnudārzniekiem, kuri lūkojas viedtālruņos, ir tā saucamie neiroloģiskie traucējumi: viņi mirkšķina actiņas, šķobās, raustās vai klepo. Piecgadīgie, sešgadīgie un skolēni bieži sūdzas par galvassāpēm. Parasti vaicāju, cik ilgi bērns pavada pie viedtālruņa, planšetes vai datora. Tad atklājas, ka tā tiek pavadīts vesels vakars. Es ieteiktu ne ilgāk par 20 minūtēm bez pārtraukuma. Taču mūsdienu bērni iet gulēt un mostas ar telefonu rokās.

Nekādā gadījumā viedtālrunī nevajadzētu skatīties tumsā, jo tad ekrāns ir ļoti spilgts. Parasti bērns, skatoties viedtālrunī, ir savilcies čokuriņā – galva uz leju, redze sasprindzināta, kakls nogurst, un var rasties arī stājas problēmas. Vecākiem ar bērnu jānodarbojas: jāstāsta, jārāda, jālasa grāmatas, nevis jāiedod viedtālrunis. Bieži vien, lai pašiem būtu miers, jaunie vecāki iedod bērnam telefonu. Tehnoloģijas bērna ikdienā agrāk vai vēlāk ienāks, bet jāpievērš uzmanība tam, kad un kā to darīt. Ir taču atšķirība starp ierīci, mammu un tēti.”


Līdz pieciem gadiem nav ieteicams bērna interesi piesaistīt telefonam vai planšetei, jo tad viņam jāapgūst darbība, emocijas un saskarsme realitātē.
No 20 līdz 40 minūtēm – darbošanās virtuālajā vidē stingri jāierobežo atkarībā no vecuma.


Skaidro psihologs
ZŪD INTERESE PAR APKĀRT NOTIEKOŠO

Guna Čače, psihoterapeite: "Ja bērns jau agri veido ilgstošas attiecības ar telefonu vai planšetdatoru, palēnām var rasties emocionālā atsvešinātība no tuviniekiem un līdz ar to zust drošības izjūta."

„Pirmsskolas vecumā bērna attīstība atkarīga no tā, cik daudz vecāki spēj būt ar viņu mijiedarbībā: bērna darbības atspoguļot ar atbalstu un uzslavām, atļaujot patstāvīgi darīt to, kas atbilst viņa spējām. Neierobežojot ziņkāri un iedrošinot izmēģināt spējas, tiek sekmēta fiziskā un garīgā attīstība. 2–4 gadu vecumā galvenā darbība ir rotaļa ar priekšmetiem (rotaļlietām) realitātē, nevis virtuālajā vidē. Bet 4–7 gadu vecums ir nozīmīgākais laiks personības attīstībā. Tās ir lomu rotaļas īstajā dzīvē, spēles, zīmēšana, dažādu darbu elementi, fantāzija caur pasakām un citu vecumam atbilstošu literatūru, arī mācības. Tas viss veido sevis uztveres spēju, saskarsmes prasmes, māca iejūtību, līdzcietību.

Ilgi esot saskarē ar viedtālruni vai planšeti, bērns var emocionāli atsvešināties. Bērnā lēnām veidojas atkarība no krāsainajām darbībām ekrānā, un viņš kļūst dusmīgs, ja jāsāk darboties īstajā pasaulē. Strauji var sākt zust interese par apkārt notiekošo, arī uzmanība, mazinās vēlēšanās izzināt tur, kur vajadzīgs gribasspēks. Zūd vēlme sevi nodarbināt fiziski. Planšetes, telefoni un dators dzīvē kļuvuši neatņemami, attiecībā uz bērnu jāmēģina tos turēt līdzsvarā. Lielākā dienas daļa jāvelta darbībām reālajā pasaulē.”















Diagrammas no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vispārīgās pedagoģijas maģistra studentes Artas Rūdolfas pētījuma Vecāku pedagoģiskā kompetence 0-5 gadus vecu bērnu digitālās pratības attīstīšanā. Diagrammās apskatāmas dažas atbildes uz pētījuma jautājumiem, kuras snieguši bērnu vecāki (kopā 180 respondenti).


Tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Mediju studiju centru un Kultūras ministriju.
Komentāri
Olita
2017. gada 10. novembrī, 07:30
Lieliska ideja! Par to jāraksta un jāraksta
Pievieno jaunu komentāru: