Vārda dienu svin: Velta, Velda
Piektdiena, 2017. gada 24. novembris, 02:04
+7° C, vēja ātrums 4.6 m/s, D-DA vēja virziens

Atkritumu šķirošana: zaļi dzīvot nav lēti

2017. gada 13. novembrī, 04:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Atkritumu šķirošana: zaļi dzīvot nav lēti
„Tā ir mana pārliecība, ka atkritumi jāšķiro. Darīšu to, kamēr vien dzīvošu. Esmu ar mieru par konteinera izvešanu samaksāt,” saka kuldīdzniece Dzidra Poriņa.
Foto: Aivars Vētrājs
Dalītā atkritumu vākšana apsaimniekotājiem nebūt nenesot peļņu. Kuldīgas novadā šāda iespēja iedzīvotājiem tiek dota drīzāk audzinošos nolūkos un rūpēs par tīru vidi, saka "Kuldīgas komunālo pakalpojumu" (KKP) vadītājs Pēteris Gobzemis. Turklāt Eiropas Savienība prasa, lai 2024. gadā 90% atkritumu būtu šķirotie, bet poligonos drīkstēs noguldīt tikai 10%. Pašlaik ir otrādi...
Šajā nozarē ar labo vēlmi vien nepietiek – jāsaprot arī tas, ko un kurā tvertnē izmest. P.Gobzemis pārliecināts, ka vairāk nekā desmit gados, kopš Kuldīgas novadā atkritumi tiek šķiroti, cilvēku izpratne kļūst aizvien labāka, tomēr tas notiek lēni.


Speciālistu viedoklis
JĀMAINA DOMĀŠANA

Tādu atkritumu, kurus var pārstrādāt, nav daudz, un sortiments, ko pieņem pārstrādes uzņēmumi, regulāri mainās, skaidro KKP darbinieki.



Pēteris Gobzemis, KKP vadītājs

Kaspars Poriķis, KKP atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs

Ko pieņem pārstrādātāji

Tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Kaspars Poriķis un uzņēmuma vadītājs P.Gobzemis skaidro, ka, piemēram, tetrapakas (piena, sulu, krējuma) ir pārstrādājamas, taču viena tonna maksā tikai piecus eiro, jo Eiropā tās pārstrādā tikai viena rūpnīca un tā var diktēt savus noteikumus. Pakas cilvēki parasti neizmazgā, KKP šķirošanas laukumā tās stāv ilgi (kamēr sakrājas tonna), saturs pūst un pievilina žurkas. „Mainās tas, ko rūpnīcas pieņem. Ir iepakojums ar diviem slāņiem: viens kūst ātrāk, otrs lēnāk. Ja karsē, kamēr izkūst abi, pirmais jau saķepis. Tiek domāts, kā to atrisināt,” skaidro P.Gobzemis. „Augustā Ķīna un Indija savu atkritumu pārstrādes tirgu aizvēra – tur viss jau piesārņots, sapratuši, ka to vairs nevajag. Līdz šim visu, ko nepaņēma mūsu rūpnīcas, savāca Ķīna. Tagad Eiropai pašai jādomā, kā tikt galā, – būvēt jaunas rūpnīcas, mēģināt saprast, kuri atkritumi jāpārstrādā pirmie,” tā K.Poriķis.

Visienesīgāk ir pārdot plastmasas pudeles un lauksaimniecības plēvi, bet arī tai cena no 250 eiro par tonnu nokritusi līdz 160. Papīru var nodot par 70 eiro/t, kartonu – par 120 eiro/t. Par blīvi piepildītu 8 t stikla pudeļu un burku konteineru pārstrādātāji maksā 5,60 eiro. „Zaļi dzīvot ir dārgi, bet svarīgi saprast, ka atkritumi jāšķiro nevis tāpēc, ka tas ir ekonomiski izdevīgi, bet tāpēc, ka mums jāmaina domāšana. Cenšamies arī iedzīvotājiem iemācīt domāt citādi,” saka K.Poriķis.

„Kad stāsies spēkā Eiropas Savienības prasība nošķirot 90% atkritumu, tad parastie maksās ļoti dārgi. Iespējams, tas cilvēkus piespiedīs šķirot daudz rūpīgāk,” domā P.Gobzemis. Beidzot ir cerība uz depozīta sistēmu PET pudelēm un skārdenēm. K.Poriķis: „Pašlaik plānots, ka Latvijā veikalnieki uzliks 15 centu par pudeli un pircējs naudu atgūs, ja pudeli nodos atpakaļ veikalā. Domājams, ka tas stāsies spēkā gados divos.”


Poligoni ceļ cenu

KKP tiek pārmests, ka pacelta cena par sadzīves atkritumu savākšanu. Tas darīts tāpēc, ka poligons Pentuļi atkritumu noglabāšanas cenu paaugstinājis par 36%. Domes deputāts Ēriks Pucens uzskata, ka KKP bija jāizvēlas lētāks poligons.

„Cenu ceļ visi poligoni, un tas ir tikai laika jautājums,” skaidro K.Poriķis. „Turklāt esam ieskaitīti Ventspils poligonareģionā un citur nemaz nedrīkstam vest. Valstī tas sadalīts, lai nav tā, ka vienā poligonā uzkrājas nesamērīgi daudz. Šķirotos gan varam nodot pēc izvēles.” Atkritumu noglabāšanas cena palielinās arī tādēļ, ka lielāks kļuvis dabas resursu nodoklis. Iepriekš tas bijis 12 eiro/t, tagad – 25.

Bieži tiek runāts, ka poligonos atkritumi vairs netiek šķiroti. K.Poriķis to noliedz: „Tos šķiro speciālās iekārtās. Tiek nodalīts ap 30% smilšu, 10% ir PET pudeles un kartons. Atlikušo aprok poligonā. Ventspilī tiek īstenots projekts, ka vēl 30–40% varēs ļoti augstā temperatūrā sadedzināt. Aptuveni 1000 grādos sadeg kaitīgās vielas, gaisu nepiesārņojot. Tad arī mēs no šķirotajiem atkritumiem to, ko nevar pārstrādāt, varētu atdot dedzināšanai – lai netiek piesārņota mūsu zeme,” uzsver K.Poriķis.


Atkritumu šķirošana katru gadu KKP nes ap 20 000 eiro zaudējumu. Pārstrādes rūpnīcas iepērk aizvien mazāk veidu, un cenas krīt. Iedzīvotāji bieži vien šķirojamo atkritumu tvertnes piepilda ar sadzīves drazām. Līdz šim uzņēmums tādu saturu savācis par velti, bet poligonā bija spiests nodot par maksu.


Pieredze
TAS IR VIENKĀRŠI

Kuldīgā ir daudz cītīgu atkritumu šķirotāju, piemēram, Vinetas Blāķes, Hardija Grabovska, Gunitas Šternbergas, Līgas Sokolovskas, Aināra Valkovska un Dzidras Poriņas ģimene. To dara arī paši KKP darbinieki, pastāstīja dispečere Aivita Silvestrova.

Ar auduma maisiņu

G.Šternbergas ģimene domā zaļi: „Kādreiz veikalā vienmēr ņēmu iepirkumu maisiņus, ja tos piedāvāja, bet tagad atsakos, jo man somā ir auduma maisiņš. Kā šķirot atkritumus, ir saprotams. Vienīgi kļūdījos, kad sākumā atšķiroju arī plastmasas jogurta trauciņus. Izrādās, tos otrreiz vairs nepārstrādā.”

Gunita uzskata, ka bērni par zaļo dzīvesveidu skolā tiek labi izglītoti, tādēļ ģimenē viss notiek pašsaprotami. „Mēs turpināsim to darīt, lai gan par aizvešanu tagad būs jāmaksā. Lūdzu, lai mums atstāj šķirojamo tvertni.

Izvērtējot ikdienas pirkumus, tā, ko var nodalīt, mūsu ģimenei iznāk diezgan daudz. Privātmājā, ja iekārtota komposta kaudze un ir tvertne šķirotajiem, tad nešķiroto atkritumu paliek maz. Ģimenē esam četri. Šķiroto atkritumu konteineru iznāk izvest vismaz reizi mēnesī. Par parasto ir līgums, ka to izved divreiz mēnesī, bet abās reizēs tas reti ir pilns,” atzīst Gunita.

Divas reizes mēnesī

Arī Dz.Poriņas ģimene dzīvo privātmājā. Atkritumus cītīgi šķiro gan viņa, gan meita Baiba. „Kas tur sarežģīts? Turklāt tas ir izdevīgi – lētāk. Un es negribu, ka citiem pēc tam jārakājas pa maniem atkritumiem un tie jāsašķiro. Mēs to darām jau gadus desmit. Plastmasas pudeles, maisiņus, arī piena maisiņus un alus bundžas metam pie šķirotajiem,” uzskaita Dzidras kundze. „Sākumā sirds sāpēja, ka komunālie manus sašķirotos gāž lielajā mašīnā pie visiem citiem. Zvanīju dispečerei, viņa teica, ka uz vietas šķirojot vēlreiz. Kam tā jādara? Pēdējā laikā gan viss ir solīdi – otrdienās piebrauc speciāla mašīna, savāc tikai šķirotos.” Dzidras kundzei vasarā tvertne pildoties ātri – pat divreiz mēnesī jāzvana KKP. Mazbērni ūdeni dzerot no pudelēm, arī kādas alus skārdenes tiek mestas konteinerā. „Jaunie ir gudri. Es tik nedaudz pakomandēju, kur un kas jāiemet,” viņa smejas. Lai gan uz veikalu viņa iet ar auduma maisiņu, katra prece jau ir iepakojumā, un tā sakrājas mazie maisiņi.

Dzidra pirms pensijas strādājusi veikalos un ēdināšanā, pie kārtības un precizitātes pieradusi. Visvairāk viņa necieš, ja cilvēki izmet atkritumus krūmos vai mežā.


Eksperiments
KĀ BŪTU PAREIZI?

Kad Kurzemniekā nolēmām šķirot atkritumus arī savā darbavietā, izcēlās strīds, kas kur liekams. Pat tiem, kuri mājās to dara cītīgi, domas dalījās. Vienojāmies ar KKP, ka mēnesi atkritumus dalīsim, kā mākam, bet pēc tam šķirošanas laukumā speciālisti parādīs, kā ir pareizi. Liels bija pārsteigums, kad KKP darbinieki Daiga Krēta, Gunita Zeltiņa un Armands Maslobojevs (attēlā) no mūsu cītīgi šķirotajiem atkritumiem noņēma nost vismaz trešdaļu nepārstrādājamo.


KURZEMNIEKS EKSPERIMENTĀ NOSKAIDROJA:

Pārstrādei var nodot:


• visu veidu stikla pudeles un burkas


• papīru, kartonu


• PET pudeles
• kanniņas (eļļas, logu mazgājamā līdzekļa, arī piena u.c.)
• visu veidu metālu
• lauksaimniecības, palešu plēvi


• maisus Bigbag

Visbiežāk pie šķirotajiem atkritumiem nepareizi iemet:
• balzama pudeles*
• kūku, cepumu plastmasas trauciņus
• gandrīz visus veikala iepirkuma maisiņus**
• piena un sulu pakas

* Viena māla pudele pārstrādes rūpnīcā var sabojāt visu stikla pudeļu kravu.
** Pārsvarā tie ražoti no materiāla, kas reiz jau pārstrādāts.
Šķirotajiem atkritumiem jābūt tīriem, bez piejaukumiem. Pudeles un burkas nedrīkst tīšām plēst, jo lauskas var sabojāt visu šķiroto atkritumu kravu.


Lasītāji grib zināt
VAI PIE ŠĶIROTAJIEM ATKRITUMIEM DRĪKST LIKT

• kūdras maisus –
• glancētos žurnālus –
• foliju –
• putuplastu –
• veļas pulvera pakas –
• olu kastes –
• krējuma, jogurta, margarīna, trauciņus – *
• jau no pārstrādāta materiāla ražotus atkritumus – **

* Kopš Ķīna un Indija atkritumus vairs neiepērk.
** Piemēram, papīram pārstrādē tiek pievienota līme, kas neļauj to izmantot atkārtoti.


KONTEINERĀ – MĀJAS MĪLULIS

„Pa gadiem šķirot pierasts. Ja atkritumi ir sausi un tīri, tiekam galā ātri, bet kā konteinerā var izmest mājas mīluli, to es nesaprotu,” stāsta KKP darbiniece Gunita Zeltiņa.

„Ir tādi konteineri, kas piemesti ar autiņbiksītēm, kaķu mēsliem, krāsns sodrējiem. Tad esi netīrs. Pie šķirotajiem bijuši arī dzīvnieki: kaķi, suņi, truši, vistas, pat stirna un kazlēns.”

Darbinieki G.Zeltiņa, Daiga Krēta un Armands Maslobojevs atkritumus šķiro arī pašu mājās. Gunita dzīvo daudzdzīvokļu namā: „Brīžiem ir sāpīgi. Karojam, lai viens otrs kaimiņš to dara kārtīgi. Nav jau tā, ka nevarētu saprast, bet cilvēki ir vienaldzīgi.” Armandam kaimiņi nākot prasīt, kas kurā tvertnē jāliek: „Kad izskaidroju, tad ņem vērā. Nesen kaimiņš gribēja zināt, kur jāliek putuplasts. To pārstrādei nevar nodot.”


Izmaiņas Kuldīgas novadā kopš novembra
• Privātmājā Kuldīgā par 240 l šķiroto atkritumu tvertnes izvešanu jāmaksā 2,21 eiro. Pieteikt pa tālr. 63322380, 26674543.
• Daudzdzīvokļu māju masīvos pilsētā saglabājas iepriekšējā kārtība – sašķiroto iedzīvotāji izmet speciālajos šķirošanas punktos, bet par aizvešanu nemaksā. Turpmāk pilsētā vēl veidos šķirošanas punktus, kuros sašķiroto varēs nodot par velti.
• Lauku viensētās šķirotie vairs netiks savākti (konteineri bija ap 50 lauku viensētās). Pagastu centros ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji tos var izmest.
• Bez maksas šķirotos atkritumus var nodot Kuldīgā, Dārzniecības ielā 9, pirmdienās 8.00–18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 8.00–17.00, piektdienās 8.00–16.00.


2016. gadā Kuldīgas novadā savākts
• 5243 tonnas sadzīves atkritumu noglabātas Ventspils poligonā Pentuļi.
• Pārstrādei nodotas 386 tonnas šķiroto atkritumu:
- papīrs un kartons – 225 tonnas,
- stikls – 105 tonnas,
- polimēri – 45,7 tonnas,
- PET pudeles – 10 tonnas.


Uz Dārzniecības ielu 9 atvests konteiners no kādas privātmājas. KKP darbiniekiem daudz jāpūlas, lai no pārstrādājamajiem atkritumiem izlasītu lupatas, cigarešu nodeguļus un paciņas, arī būvgružus un pelnus. KKP vadītājs Pēteris Gobzemis teic, ka par šāda konteinera saturu vajadzētu prasīt samaksu tāpat kā par sadzīves atkritumiem. Norvēģijā esot bijis gadījums, kad atkritumu apsaimniekotāji kravu ar nepareizi šķirotiem atkritumiem izgāzuši īpašnieka sētā. Lai pāršķiro.

Ap 60% iedzīvotāju sašķiroto atkritumu tomēr nonāk pie parastajiem, jo pārstrādātāji tos nepieņem.


Viedokļi
Vai izmantojat iespēju šķirot atkritumus? Kāpēc?


Ainārs Ansons, strādā valsts pārvaldē:
– Nē, neizmantoju. Nezinu, kāpēc. Laikam negribu laiku tērēt. Mums pie mājām ir tikai kopējie konteineri, nav atsevišķo, kuri stikliem paredzēti, plastmasai. Ja būtu, tad, iespējams, šķirotu. Latvijā, manuprāt, šī prakse nav tik izteikta, vairāk tas raksturīgi ārzemēs.


Almants Akeldams, strādā savā saimniecībā:
– Nē, neizmantojam. Neesam par to iedomājušies. Dzīvojam laukos saimniecībā. Varbūt tas liekas pārāk dārgi, nezinu, grūti pateikt. Vispār nākotnē gribētos to darīt, ja sanāktu laiks un nauda. Taču kā jau lauku saimniecībā mums ir sava komposta kaudze, līdz ar to sanāk, ka bioloģiskos atkritumus tomēr šķirojam.


Aija Žube, skolniece:
– Jā, šķirojam tāpēc, ka tas ir videi saudzīgāk. Šķirojam kartonu, plastmasu, stiklu. Darām to jau diezgan sen. Iespējams, ka tas ir arī izdevīgāk, bet galvenais iemesls ir vides saudzēšana.


Tatjana Darge, pensionāre:
– Jā, mēs šķirojam. Atkritumu izvedēji brauc pakaļ, savāc visu. Mēs mazgājam, skalojam. Darām to, jo par dabu domājam – apkārt neko nemētājam.


Materiāls tapis Latvijas valsts budžeta finansētā mērķprogrammā Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Komentāri
M3
2017. gada 13. novembrī, 17:22
Dažas izsmalcinātās ēstuves Kuldīgas vecpilsētā noslēdz līgumu, par pašu minimālāko atkritumu izvešanas maksu, bet lielāko daļu atkritumu nakts stundās saber daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem paredzētos konteineros, TE arī n tie KUK zaudējumi!!!!
nu
2017. gada 13. novembrī, 11:16
Gruze, iztīri nu savu galvu no gružiem! Nezini, tad nerunā.
the litch
2017. gada 13. novembrī, 10:00
It kā nav mana darīšana, bet.. Atkal grāvmales būs pilnas ar mēsliem. Tas, laikam, nav būtiski, jo reizi gadā, taču, ir lielā talka.
Gruze
2017. gada 13. novembrī, 09:04
Domāšana jāmaina uzņēmumam un tā vadītājam!
Cik % sastāda administratīvās izmaksas no esošā tarifa? Cikredzams no "pieredzes apmaiņas" brauciena uz Turkey, tad tās nav zemākās.
Pievieno jaunu komentāru: