Vārda dienu svin: Lidija, Lida
Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris, 23:14
-6° C, vēja ātrums 6.7 m/s, D-A vēja virziens

Visi grib ēst labu gaļu

2017. gada 17. novembrī, 05:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Visi grib ēst labu gaļu
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis: „Pieprasījums pēc gaļas produktu izgatavotājiem veidosies no skolu un sabiedrisko organizāciju, kā arī darba devēju sadarbības.”
Foto: Aivars Vētrājs
„Latvijā iegūtā gaļa un tās produkti ir droši un nekaitīgi, un labi, ka ir sākts izgatavotājus mācīt darba vidē,” pārliecināts Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.
Šomēnes viņš gaļas produktu ražošanas pedagogu un uzņēmēju seminārā Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā (KTTT) lasīja lekciju par zinātniski pamatotiem jaunumiem lopu audzēšanā un gaļas pārstrādē.


SĀK GATAVOT PROFESIONĀĻUS

J.Zuša saistība ar tehnikumu aizsākusies kopš tā laika, kad te tiek mācīti gaļas produktu izgatavotāji, – viņš darbojies eksāmenu komisijā pirmajiem absolventiem, kuri bija arī pirmie visā Latvijā. Jautāts, vai bieži jādodas uz profesionālajām skolām, viņš atbild: „Pēdējā laikā jābrauc, jo sākusies kustība, kas saistīta ar profesionāļu izglītošanu. Darba devēju, sabiedrisko organizāciju un mācību iestāžu sadarbība dod labus rezultātus – to pierāda arī šis seminārs.

Par gaļas pārstrādi līdz šim tik praktisku semināru nav bijis. Teorijas pietiek, taču prakses trūkst. Strādāt protam, bet patērētājs prasa labu un reizē lētu produkciju. Jāpaiet laikam, lai iemācītos to salāgot. Taču ražotāji nopietni pārkārtojas, lai nodrošinātu patērētāju vēlmes, bet tas nosaka, ka darbiniekiem vajadzīgas zināšanas un prasme.”


MAKSĀ DARBA DEVĒJAM

KTTT mācību programma balstīta darba vidē. J.Zutis uzsver, ka šī un līdzīgas mācību iestādes to dara Latvijas Darba devēju konfederācijas vadībā, ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem. „Mācības darba vidē un stažēšanās tiek finansēta. Darba devējs par katru audzēkni saņem 224 eiro mēnesī. Audzēkņu iesaistes projektā 2019./2020. gadam plānots, ka Kuldīgas tehnikumā par gaļas produktu izgatavotājiem mācīsies jau 16 cilvēki. Pirmajā izlaidumā beidza septiņi, šogad ir desmit. Arī Rēzeknē būs 16 audzēkņu. No mums, darba devējiem, tiek prasīts, vai būs pieprasījums. Lēnā garā būs, ja viss tiks darīts mērķtiecīgi,” pārliecināts J.Zutis.

Problēmu viņš saskata paaudžu maiņā: „Pabīdīt nost vecos, liekot tiem iet pensijā un vietā ņemot jaunos vien, nebūtu pareizi. Jāizmanto potenciāls, kas jau tagad ir. Paaudžu maiņa gan notiek. Kuldīgas tehnikuma audzēkņu sagatavotība ir ļoti laba. Viņi ir plaša profila speciālisti, gatavi strādāt arī sabiedriskajā ēdināšanā.”


MĀCĀS TIRGOT

Mūsu uzņēmumi iegūst Lielbritānijas vairumtirdzniecības aģentūras sertifikātu, kas pazīstams visā pasaulē. „Tas apliecina, ka tajos ir laba ražošana, higiēna, laboratoriskie izmeklējumi, ka darbinieki tiek izglītoti. Ieguvums ir produkcijas atpazīstamība, arī tas, ka mācāmies savas preces tirgot. Redzot gan apstākļus ražotnē, gan darbiniekus, uz tādiem uzņēmumiem brauc pircēji no visas Eiropas. Šāda sertifikācija ir Lāsēm AM Kuldīgas novadā, Cēsu gaļas kombinātam, SIA Aibi Ērgļos, Biomeat Jēkabpils novadā un citur.”

Par jaunumiem nozarē J.Zutis sauc uzņēmumu spēju ražot tādu produkciju, kas pieņemama ne tikai vietējam pircējam vien. Liels pieprasījums ir pēc Halal gaļas, kas sagatavota pēc islāma tradīcijām. „Daži mūsu uzņēmumi šajā jomā ir atzīti. Tādu gaļu ražo Cēsu kombināts, Aibi un Biomeat.”

Tiekot uzlabota dzīvnieku labturība – kāvējiem jābūt mācītiem un sertificētiem gan teorijā, gan praksē. Tiek izstrādāta liemeņa klasifikācija. J.Zutis uzsver: pareiza kvalifikācija vienmēr nozīmē kvalitāti.


SAGLABĀT TRADĪCIJU – KŪPINĀT

Ņemot vērā pieprasījumu, arī gaļas pārstrādes uzņēmumi uzsver kvalitāti. „Atgriežamies pie tradicionālām receptēm. To dara gan atzītie uzņēmumi, gan vesels pulks mājražotāju. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija pētīja benzopirēnu kūpinājumos. Izstrādājām labas prakses rekomendāciju, kas publicēta Zemkopības ministrijas mājaslapā, lai produkciju var ražot gan pēc tradīcijām, gan ar zemu benzopirēna līmeni. 22. novembrī par to būs kārtējā Eiropas Komisijas sēde. Ceram, ka beidzot tiks noteikts pieļaujamais šo vielu līmenis. Tas nozīmētu, ka Latvijā tradicionālie lauku kūpinājumi turpmāk saglabāsies,” skaidro J.Zutis.

Tiek izstrādāta produkcija bez E vielām, arī speciāli paredzēta bērnudārziem – ar samazinātu sāls saturu, ar medījumu gaļu. „Cenšamies Eiropas pircējus pamazām ieinteresēt ne tikai par Latvijā ražoto gaļu, bet arī par tās produktiem,” tā J.Zutis.
Komentāri
Brīve
2017. gada 19. novembrī, 23:12
Dīvaini gan. KĀPĒC gan lai Latvijas gaļas produkti lai būtu drošāki un nekaitīgāki kā citur? Vai Latvijā lopus baro ar debessmannu, bet citur ar mēsliem?
Pievieno jaunu komentāru: