Vārda dienu svin: Ritma, Ramona
Piektdiena, 2018. gada 20. jūlijs, 19:32
+23° C, vēja ātrums 4.6 m/s, Z-ZR vēja virziens

Kādu ūdeni dzeram

2017. gada 27. novembrī, 02:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa, Inguna Spuleniece, Lāsma Reimane
Kādu ūdeni dzeram
Foto: Aivars Vētrājs
Pilsētās un pagastu centros, kur ūdens nāk no urbuma pa caurulēm, īpašām sūdzībām par kvalitāti nevajadzētu būt, jo Eiropas prasību ietekmē daudzviet ierīkotas atdzelžošanas iekārtas un piegādātājiem uzdots ūdeni regulāri pārbaudīt. Bet citur, kur ļaudis to ņem no atsevišķiem urbumiem, akām un avotiem, pilnīgi drošs var būt tikai tad, ja to apstiprinājušas analīzes.
Bijušā Kuldīgas rajona pagastos ūdenssaimniecība saņemta mantojumā no padomju laikiem. Centralizētā apgāde bija novecojusi, un katra pagasta padome darīja, ko spēja, taču platāks solis ūdenssaimniecībā sperts, kad radās iespēja izmantot Eiropas Savienības fondus. Savukārt ārpus pagastu centriem zemnieki privatizēja un atjaunoja agrāko fermu urbumus, veidoja savus. Bet cilvēki izmanto arī akas vai ņem ūdeni no avotiem.


CENTRALIZĒTĀ APGĀDE ESOT KĀRTĪBĀ

Piecās apdzīvotās vietās – Kurmāles pagasta Vilgālē, Laidu pagasta Sermītē, Gudenieku centrā, Ēdolē un Snēpelē – ūdenssaimniecība tika uzlabota ar Eiropas atbalstu. Bet arī citur tagad viss esot sakārtots, saka Kuldīgas ūdens (KŪ) vadītājs Andris Kļaviņš.

Kopš 2014. gada marta KŪ pārņēma tos pagastus, kuros Eiropas projekts netika īstenots. Laukos maksa par ūdeni gadiem bijusi niecīga, prasījās arī uzlabojumi, tāpēc, saimniecību pārņemot, tarifs tika celts, jo bija vajadzīgi lieli ieguldījumi. Nu katrā vietā kaut kas paveikts KŪ iespēju robežās: „Visos pagastos, kurus pārņēmām, uzlikām jaunas atdzelžošanas iekārtas un energoefektīvus sūkņus. Renda, kur Eiropas projektu neizdevās īstenot, ir mūsu sāpju bērns. Tur iet ļoti smagi. Esam pārvilkuši gandrīz visu ūdensvadu, jo plīsumi bija divreiz nedēļā. Rendas skolā ielikām atdzelžošanas iekārtu.”

Tagad pagājuši pieci gadi, kopš pirmajos pagastos realizēts Eiropas projekts, un KŪ var sākt tos pārņemt. Oktobrī tas izdarīts Gudeniekos.

Andris Kļaviņš, Kuldīgas ūdens vadītājs: „Ūdens visā novadā ir labs. Sliktā stāvoklī ir ūdensvadi, jo tie ir veci un visu laiku plīst.”


TOMĒR ŠAUBĀS, VAI IR LABS

Modra Rubeņa foto

Turlavā, kura apgādi 2014. gadā pārņēma KŪ, maksa par ūdeni uzreiz tika pacelta, un iedzīvotājus tas saniknoja. Piketā cilvēki prasīja labāku ūdeni. Pēc tam, kad uzliktas atdzelžošanas iekārtas, tas vairs nav dzeltenīgi brūns, bet gan dzidrs.

Rita Tontegode, viena no aktīvākajām piketētājām, atceras: „Mums ierīkoja ūdens skaitītājus, bet teicām, ka par tādu draņķi nemaksāsim. Ūdenssaimniecība bija palikusi no kolhoza laikiem, arī manā mājā, kurā dzīvoju 40 gadu, caurules ievilktas, kad to cēla. Tagad ūdens vairs nav brūns, bet man nepatīk, ka caurules ir vecas, aizaugušas. Dzeršanai krāna ūdeni nelietoju. Brālis mani apgādā no avotiņa. Turlavā daudzi izlīdzas ar avota ūdeni, ved no Nabītes, Kazdangas. Caurules tiekot skalotas, bet neticu, ka tā var iztīrīt. Zobi arī taču jāberž, tikai tad ir jēga. Nezinu, kad un cik bieži piegādātājs to sistēmu tīra. Ar 1. janvāri cena pacelta gandrīz divreiz, bet vai divreiz uzlabojās kvalitāte? Pirms tam maksājām 1,63 eiro par kubikmetru, tagad – 2,59. Nu jau četri gadi riņķī, skaitītāji arī tūlīt būs jāmaina.” KŪ vadītājs A.Kļaviņš saka: „Caurules tiek skalotas reizi gadā. Cenšamies izskalot visus ūdensvadus, un ir vienalga, vai tā ir pēdējā māja tīklā vai pirmā, jo ūdens iet pa apli. Visur, kur ir mūsu ūdensvadi, esam ierīkojuši īpašas vietas, no kurām caurules tiek skalotas.”

TOREIZ. 2014. gada martā turlavnieki aktīvi protestēja pret slikto ūdeni. Līdzi paņemtajās pudelēs tas tiešām bija brūni dzeltens.
TAGAD. Pašlaik ūdens, kas turlavniekiem tek pa krānu, ir labs, to pierādot arī analīzes, apgalvo Kuldīgas ūdens vadītājs Andris Kļaviņš. Turlavniece Rita Tontegode atzīst, ka tagad no krāna tek tīrs ūdens, ko nevarot salīdzināt ar brūno zupu pirms četriem gadiem.


PAR DZERAMĀ ŪDENS ANALĪZĒM

Par ūdens analīzēm stāsta uzņēmuma Kuldīgas ūdens informācijas uzskaites speciāliste Dace Zonberga.

„Pēc Veselības inspekcijā saskaņotās dzeramā ūdens monitoringa programmas analīzes jāveic reizi gadā. Tajās tiek noteikts dzelzs saturs, E.coli baktēriju klātbūtne un citi parametri. Paraugus vedam uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratoriju Jūrmalā. Mūsu darbinieki paraugus ņem speciālos traukos, ko iedod laboratorija, aukstuma kastēs vedam uz Jūrmalu. Dažreiz iedzīvotāji lūdz paņemt līdzi, piemēram, akas ūdens paraugus. Bet, ja cilvēks tos paņēmis pats, mēs nevaram uzņemties atbildību. Noteikumi ir diezgan stingri: ūdens jānotecina, krāns jādezinficē, traukam jābūt sterilam. Bet uzņēmums Bior Kuldīgā pārdod speciālus maisiņus, ko var izmantot iedzīvotāji.

Saskaņā ar dezinfekcijas programmu ūdenstorņi un hidrofori mums jātīra divas reizes gadā. Pēc tam analīzēs tiek noskaidrots, vai ūdenī nav mikroorganismu un dezinfekcijas līdzekļu palieku.

Katrā pagastā ūdens ņemšanas vieta analīzēm atšķiras: vai nu tas ir pie Kuldīgas ūdens klienta mājās, vai kādā sabiedriskā vietā (pagasta pārvaldē, veikalā). Visas adreses tiek apstiprinātas Veselības inspekcijā. Pagastos lielākoties uzliktas atdzelžošanas iekārtas, un ūdens analīzes ņem tas, kurš tās ierīkojis. Pārsvarā paraugi tiek ņemti dzelzs saturam.

Turlavā analīzes tiek ņemtas pamatskolas ēdnīcā Kronis. Testēšanas pārskatā ir norādīta adrese, kur paraugi tiek paņemti. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem nr. 235 analīzes jāņem ūdens piegādātājam. Divi galvenie rādītāji ir dzelzs saturs, kas nedrīkst pārsniegt 0,2mg/l, un duļķainība. Piemēram, Turlavā ūdens analīzes reizi gadā maksā 57,17 eiro, bet analīzes pēc dezinfekcijas divreiz gadā – 36,48 eiro.”



KUR PĀRBAUDĪT?
Mūspusē tuvākais ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Saldus nodaļas paraugu pieņemšanas kabinets Kuldīgā. Bet iedzīvotāji dzeramo ūdeni var pārbaudīt vairākās laboratorijās.

BIOR ATRODAMS PILSĒTAS LAUKUMĀ 4. 106. KABINETĀ.
• Paraugus pieņem otrdienās no 10.00 līdz 12.00, uz testēšanas vietu tos ved 12.00.
• Tālr. 26423996, 28651083.
• Mājaslapā www.bior.lv ir gan pamācības, kā ūdeni analīzēm paņemt pareizi, gan pakalpojumi un cenrādis.

Ārkārtas situācijās ārpus darba laika paraugus var nogādāt Rīgā, Lejupes ielā 3. Diennakts tālr: 67620513; 28369560.


JAUNI NOTEIKUMI
14. novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos MK noteikumus Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas Latvijas Vēstnesī. Tie paredz, ka daži rādītāji (amonija, dzelzs, mangāna, hlorīdu un sulfātu) tiek pārcelti no auditmonitoringa (par to atbild Veselības inspekcija) uz ūdens piegādātāja kārtējo monitoringu. Vienlaikus ieviests brīvprātīgs riska novērtējums ūdens pārbaudes plānu izstrādē. Tas ļauj katram piegādātājam vērtēt, cik bieži vajadzīgas analīzes konkrētai vietai.

„Gada beigās Veselības inspekcijā iesniedzam 23 ūdens monitoringa programmas (katrai apdzīvotajai vietai atsevišķi), kurās inspekcija nosaka analīžu biežumu un veidus. Līdz šim mums nav bijis jākontrolē mangāns, hlorīdi un sulfāti. Ja tas tiks noteikts, ūdens analīžu izmaksas sadārdzināsies. Ja tiks noteikti jauni veidi un biežums, tas cels dzeramā ūdens izmaksas,” saka D.Zonberga.


Citas ūdens ņemšanas vietas

BIJUŠĀS FERMAS URBUMS
Alsungas novada zemnieks Visvaldis Pūris savulaik privatizējis urbumu pie bijušās fermas. No tā tagad ūdeni ņem gan viņa ģimene, gan vēl vairāki patērētāji. „Urbums dziļš – ap 140–160 metriem. Tur ir liels ūdenstornis, jo fermai vajadzēja daudz – tajā bija ap 200 govju. Kad pārņēmām, izskalojām, iztīrījām, nomainījām sūkni, caurules un visu, kas nepieciešams. Vienu reizi taisījām analīzes, pārbaudītāji vēl brīnījās, cik labas analīzes. Mājās man uzlikts filtrs.”

AKA
Skrundas komunālās saimniecības inženierkomunikāciju tehniķim Guntaram Stepiņam privātmājā ūdens tiek ņemts no akas: „Īpašumu esmu pārņēmis no vecāsmātes, kura ūdeni no akas smēla ar spaini. Zemē notiek dažādi procesi, āderes maina vietu, un nekas nav uz mūžu. Manā akā parādījās dzelzs un citi piesārņojumi. Bez attīrīšanas ūdens nebūtu lietojams. Pats sev uzbūvēju atdzelžošanas iekārtu. Laukos ved ūdeni pārbaudīt tad, kad tas ir obligāti – ja tiek cepta maize, gatavots siers vai tamlīdzīgi. Tāpat neviens neved, jo tas nav lēti un nauda vairāk vajadzīga kam citam.”

AVOTS
Īvandes pagasta Viršos pat karstākajās vasarās pietiek ar akas ūdeni. Saimniece Iveta Vēra saka: „Tas ir avots, kam uzlikts akas grods. No ārpuses tā nav redzama – tā ir noslēgta, lai nekas nevar iekrist, tajā ir sūknis. Mums nav iespējas pieslēgties centralizētajam ūdensvadam. Ģimenē esam trīs cilvēki, reizēm atbrauc radi no Rīgas, bet pietiek visiem. Ūdens ir ļoti labs, kaut kaļķains.” I.Vēra atzīst, ka pēc šī rudens lietavām gaisā virmo doma – varbūt avota ūdeni vajadzētu pārbaudīt, bet, kā pati saka, rokas par īsām. Dārza laistīšanai gan ūdens tiek ņemts no netālās upītes un tiek krāts lietusūdens.

Arī Pelču pagasta iedzīvotāja Aldona Kokina ūdeni dzeršanai ved no avota: „Braucu uz avotu pils parkā. Esmu viena, man daudz nevajag – reizēm atvedu divus pieclitrīgos bunduļus, reizēm četrus.” Saimnieciskām vajadzībām ūdens tiekot ņemts no dīķa. Ir sūknis, kas to aizvada līdz mājai, un saimniece saka – esot gana labs arī trauku mazgāšanai.

Viens no populārākajiem avotiem Kuldīgas apkaimē atrodas Ventspils šosejas malā pie Lielā Nabes ezera. Tas tika pārbaudīts Latvijas Televīzijas raidījuma Aizliegtais paņēmiens pētījumā un secināts, ka ūdens tajā atbilst drošības prasībām. Taču vienlaikus raidījumā secināts, ka avotu ūdens sastāvs sezonāli var mainīties un ka vienreiz paņemtās analīzes neko nepierāda. Uz Nabes avotu braucot arī daudzi turlavnieki, kuri labāk dzer šo, nevis centralizēti piegādāto ūdeni. Spriežot pēc analīzēm, abos variantos elementārākajām tīrības prasībām tas atbilst.


Speciālists skaidro
SAGARŠOT NEVAR – VAJAG ANALĪZES

„Cilvēkiem bieži šķiet, ka avota ūdens noteikti ir labāks par to, kas tek no krāna, bet skaidri to var pateikt tikai analīzes,” uzsver Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune.

„Cilvēki izvēlas pēc garšas un izskata, bet daudzas ķīmiskas vielas vai citus komponentus sagaršot nevar.” Šī centra kompetencē ir uzraudzīt Latvijas pazemes ūdeņus. Vai tajos var iekļūt virszemes ūdeņi? Speciālists uzsver, ka urbumā tā var notikt, ja tas slikti ierīkots vai novecojis. Avotos viss atkarīgs no ņemšanas vietas: „Ja ūdens tiek ņemts vairākus metrus no izplūšanas vietas, par pazemes ūdeni tas vairs nav uzskatāms – tas sajaucies ar virszemes ūdeņiem. Avoti no piesārņojuma ir maz aizsargāti, sevišķi tad, ja virs tiem nav bieza aizsargslāņa – parasti tas ir māls, dolomīts un citi. Ūdens var virszemē iznākt no dažu metru dziļuma līdz kilometram. Lauku cilvēki bieži izvēlas aku, bet tā ir visneaizsargātākā. Tas ir zemes virskārtai vistuvākais gruntsūdeņu slānis, kuru visvieglāk piesārņot.”


Viedokļi
ŪDENS NO KRĀNA, VEIKALA UN AVOTA


Marija Ļeonova, pensionāre:
– Dzīvoju pilsētā, un mums ir ļoti labs krāna ūdens. Katru rītu tukšā dūšā dzeru trīs malkus – tas dod enerģiju. Ieteiktu arī citiem tā darīt, jo dzerot vēders strādā labāk un nav problēmu ar lieko svaru.


Dzintars Duburs, komercdirektors:
– Veselība ir pirmajā vietā, tāpēc dzeru tikai avota ūdeni. Dzīvoju Rumbas pagasta Novadniekos. No krāna noteikti tek sliktāks, nekā ņemu no avota. Man ir privātmāja, un ik pa diviem mēnešiem jāmaina ūdens filtrs, kas palicis pilnīgi melns.


Vineta Slaviņa, bezdarbniece:
– Ja no veikala, tad pērku Mangaļu ūdeni, bet no krāna dzeru tikai vārītu. Krāna ūdens varētu būt labāks – ielejot glāzē, var redzēt nogulsnes, kaļķi. Dzīvoju Kuldīgā, bet, godīgi sakot, nezinu no kurienes ūdens nāk.


Antra Eze, veikala vadītāja:
– Ūdeni dzeru ļoti maz, lielākoties to pērku veikalā. Dzīvoju Pārventā, un mums ūdens no krāna ir labs, nogulšņu nav. Es domāju, ka Kuldīgā ūdens ir kvalitatīvs.


Materiāls tapis Latvijas valsts budžeta finansētā mērķprogrammā Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Komentāri
Vecais kaimiņš
2017. gada 27. novembrī, 11:34
Nu ko tad Rituks atkal grib būt visām pudelēm par korķi. Nekas viņai nav labi un visur vainojams ir ikviens tikai ne pati. Par tarifu celšanu: kā Tev neienāk prātā, ka Tev iepriekš varbūt bija jāmaksā mazāk nekā bija faktiskie uzturēšanas izdevumi. Pieļauju domu, ka jaunais cipars nosedz uzturēšanas izmaksas, bet diezin vai tur ir iekļautas atjaunošanas izmaksas. Gribi jaunas trubas, tad arī attiecīgi būs jāmaksā, bet šī redz pukst, ka par dārgu. Aiz gara laika nezin vairs ko darīt, būtu labāk savu mājas apkārtni sakārtojusi, bojā visu kopainu iebraucot Turlavas centrā.
Pievieno jaunu komentāru: