Vārda dienu svin: Tenis, Dravis
Trešdiena, 2018. gada 17. janvāris, 20:06
-5° C, vēja ātrums 2.1 m/s, A-DA vēja virziens

Visbiežāk lieto "Instagram" un "Snapchat"

2017. gada 1. decembrī, 02:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Visbiežāk lieto "Instagram" un "Snapchat"
Foto: Lāsma Reimane
Sociālos tīklus visbiežāk lietojam tamdēļ, lai skatītos, ko dara citi, atzīst dažāda vecuma skolēni. Viņu vidū vispopulārākās ir mobilās lietotnes "Instagram" un "Snapchat".

Projektā Jaunieši un modernās tehnoloģijas. Plusi un mīnusi turpinām Kurzemniekā rakstu sēriju par jauniešiem svarīgo: interneta un mobilo tālruņu lietošanu, par vecāku paraugu rīcībā ar viedierīcēm, tehnoloģiju iekļaušanu mācību procesā un veselību. Šoreiz – par sociālo tīklu lietošanu.


PUBLISKOJAMO SATURU IZVĒRTĒ

Kuldīgas Centra vidusskolas 9. klases skolniece Beāte Zviedre stāsta, ka telefonā visbiežāk izmanto lietotnes Whatsapp un Instagram, lai redzētu jaunākās bildes, kuras ievietojuši draugi. „Arī es diezgan bieži ielieku bildes un skatos, ko ievieto mani draugi. Tā var redzēt, ko viņi dara. Ir arī tādas bildes, kuras iedvesmo, piemēram, ieraugu kādu ideju Ziemassvētku dekorācijai un mēģinu uztaisīt ko līdzīgu. Mani paradumi sociālo tīklu lietošanā ir mainījušies, jo tagad domāju, ko tur rakstu vai ievietoju. Atceros, ka kādreiz tvitera kontā rakstīju savas dienas gaitas. Tagad to vairs noteikti nedarītu. Mācību nolūkam izmantoju vatsapu, lai sazinātos ar klasesbiedriem, vēl arī E-klasi.lv.”

8. klases audzēknes Aurēlija Siliņa un Unda Ulla Vītola sociālos tīklus izmanto, lai apskatītos, ko dara citi, un uzzinātu kādus jaunumus. Viņas bildes sūtot draugiem, nevis ievietojot savā profilā internetā. „Mums ir arī vatsapa klases grupa, bet bez skolotāja. Tur pārrunājam mājasdarbus. Sociālos tīklus visvairāk izmantoju tad, kad esmu mājās. Skolā tomēr pievēršos mācībām,” saka Unda Ulla.

Aurēlija piebilst: „Es vienmēr domāju, kādas bildes ievietot. Manuprāt, tas ir svarīgi. Un internetā mani profili ir privāti.”


SAZINĀS KLASESBIEDRI

Roberts Norvaišs un Guntis Gross no Kuldīgas Centra vidusskolas 9. klases internetā nekad neesot ievietojuši tādu informāciju, ka tas pēc tam būtu jānožēlo. „Es visbiežāk lietoju instagramu,” saka Roberts. „Vēl izmantoju vatsapu un snapčatu. Lielākoties skatos, ko dara citi. Pats fotogrāfijas ievietoju ļoti reti, varbūt reizi divos mēnešos. Tas nav svarīgi, un tam nav laika.” Lietotnē Whatsapp abi sazinoties ar klasesbiedriem. Tur tiekot apspriesti arī mājasdarbi. Dažreiz pat pašiem neesot jāpilda, jo klasesbiedri pasakot priekšā.


SVARĪGI, CIK IR SEKOTĀJU

Kuldīgas Centra vidusskolas 4. klases audzēkņi klasē telefonus nedrīkst izmantot – stundas sākumā tie jāieliek kastē, lai nevienam netraucētu mācībās. Katrīna Āboliņa izmanto mobilās lietotnes Instagram, Snapchat un Whatsapp: „Piemēram, šodien ieliku bildi, kas veltīta draudzenei dzimšanas dienā, bet ikdienā daudz nelieku. Instagramā mans profils ir publisks, lai būtu vairāk sekotāju. Mums kādreiz bija vatsapa klasesbiedru grupa, bet to neviens neizmantoja, tāpēc izdzēsām. Pēc skolas eju vieglatlētikas treniņos, un tur gan mums ir kopīga grupa.” Raivis Ruņģevics: „Man vatsapā ir ļoti daudz grupu, jo daudz draugu. Dienā saņemu ap 1500 vēstulēm. Man nepatīk fotografēties, tāpēc sociālajos tīklos skatos, ko ievieto citi. Tagad gan telefonu izmantoju ļoti reti – vecāki to ir atņēmuši, jo skolā esmu saņēmis piezīmes.”

INSTAGRAM – mobilā lietotne, kas ļauj uzņemt fotogrāfijas un video un dalīties ar tiem dažādos sociālajos tīklos internetā.
SNAPCHAT – mobilā lietotne, kas ļauj fotografēt, kopīgot attēlus un sarakstīties.
WHATSAPP – viedtālruņu lietotne, kurā saziņas grupām var sūtīt tekstus, attēlus, video vai audio ierakstus un pat sazvanīties.



Eksperta viedoklis
NO TEHNOLOĢIJĀM BAIDĪTIES NEVAJAG

Sociālie tīkli kļuvuši daudz personiskāki, secina Latvijas un ASV informāciju tehnoloģiju uzņēmuma Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

„Pirms desmit gadiem cilvēkiem parasti bija viens sociālo tīklu profils, bet tagad ir daudzi, un uzmanība ir sadalīta. Turklāt sociālie tīkli kļuvuši daudz personiskāki. Agrāk profili bija publiski, un uzsvars tika likts uz draugu vai sekotāju skaitu. Tagad populārāki kļūst personalizēti saziņas rīki kā Whatsapp, Messenger, Snapchat, kuros var ievietot privātos storijus (angl. story – stāsts – aut.), kuri pēc stundas jau vairs neeksistē.

Ja pirms gadiem desmit kāds otram palūdza telefonu, lai piezvanītu, cilvēki arī deva, bet tagad lielākoties citam rokās to nedod, jo tajā ir pārāk daudz personiska. Ja telefons pazūd kaut vai uz dienu, dzīve ir paralizēta, jo nevar ne rēķinus bankā samaksāt, ne ko citu.

Tas, kurš prognozētu, kādas būs tendences pēc gada, melotu, jo viss mainās tik ātri, ka to nevar pateikt. Labi, ka ir iespējas komunicēt plaši, bet mīnusi ir risks, piemēram, kļūt par krāpniecības upuri. Turklāt tehnoloģijas izdarījušas to, ka jebkurš ir atrodams.

Manuprāt, cilvēkiem mājās drīz vairs nebūs datora (procesora, monitora, klaviatūras) – to aizvietos televizors, planšetdators, telefons. Man mājās datora vairs nav, un zinu vairākus, kuriem ir tāpat. Dators paliks darbam. Tagad populāri kļūst viedpulksteņi, kas, iespējams, ar laiku aizvietos arī telefonus. Pašlaik viedpulksteņiem jau ir tādas iespējas, ka principā telefons vairs nav vajadzīgs.

Bet no tehnoloģijām nevajag baidīties. Cilvēki runā, ka ar laiku mūs apdraudēs mākslīgais intelekts. Tās ir pilnīgas muļķības! Neviens robots bez cilvēka nevar eksistēt. Viss, ko dara roboti, ir tas, kam paši esam par slinku, un tie izpilda tehniskas darbības, nevis intelektuālas. Arī mums uzņēmumā pie ieejas ir planšete – tajā nospiež tā cilvēka vārdu, pie kā kāds atnācis, un ziņa aiziet uz telefonu, ka viņam ieradies ciemiņš.”


Psiholoģes viedoklis
LAI NEAIZKLĪST MALDU CEĻOS

Psiholoģe Guna Čače skaidro sociālo tīklu ietekmi uz skolēniem.

„Ja bērnam mazotnē vismaz ar vienu no vecākiem nav izveidojušās uzticības pilnas attiecības, ir daudz lielāks risks, ka viņš ar laiku var kļūt atkarīgs no sociālajiem tīkliem. Ja planšetes vai telefona lietošana aizsākusies agrā bērnībā, nav iemesla gaidīt, lai kaut kas mainītos vēlāk.

Lai par kāda vecuma skolēniem mēs runātu, sociālo tīklu negatīvā puse ir tā, ka tā rada ilūziju par attiecībām. Iespējams, kāds klasē atstumtais saziņas tīklos piedzīvo ilūziju, ka viņš pieder kādai grupai. Īpaši svarīgi tas ir pusaudžu vecumā. Tam raksturīgs stāvoklis ir opozīcija pret dzīvē notiekošo, pret vecākiem, skolotājiem, tāpēc ir visai viegli aizklīst tīklos, kur citi viņus atbalsta.

Svarīgi, cik adekvāti katrā attīstības posmā izveidojusies 4., 9. vai 12. klases audzēkņa pašapziņa un spēja uz ģimeni un draugiem paļauties arī ārpus tīkliem. Citādi nenobriedusi personība var aizklīst maldu ceļos, kas attālina no attīstības. Ja skolēnu dzīve norit tikai sociālajos tīklos, tas kavē spēju piedzīvot īstās attiecības.

Nevar ignorēt to, ka saziņa viedierīcēs šajā gadsimtā ir viens no saskarsmes veidiem. Pozitīvā puse – tur ar draugiem un paziņām var pārrunāt sev svarīgo, ātri atrisināt kādu situāciju, nodot svarīgu ziņu. Tomēr vecākiem jāpievērš uzmanība tam, ar ko bērni sociālajos tīklos sazinās, vai viņiem veidojas attiecības arī ārpus tiem.”


Materiāls tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: