Vārda dienu svin: Agnese, Agnija, Agne
Svētdiena, 2018. gada 21. janvāris, 16:52
-3° C, vēja ātrums 1.58 m/s, R-ZR vēja virziens

Iedegsim patieso Kristus gaismu!

2017. gada 1. decembrī, 06:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Iedegsim patieso Kristus gaismu!
„Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī, un tas spīd visiem, kas ir namā,” evaņgēliste Aivita Elizabete Jansone atgādina vārdus no Mateja evaņģēlija. Un piebilst: „Ja sirdī ir tumsa, tad grūti ieraudzīt piedošanas un izlīgšanas ceļu, kas tevi un mani izved no maldīšanās.”
Foto: Kārļa Komarovska arhīvs
„Bieži vien Adventes vainagu nopērkam un pa svecei iededzinām pēc ieraduma. Tas ir skaisti. Taču ir viens bet,” teic evaņģēliste Aivita Elizabete Jansone.
„Vai līdz ar to manā un tavā dzīvē ienāk Kristus gaisma? Vai man ir ticības lukturis, kurš spīd visiem namā?

Jau gandrīz deviņus gadus dzīvoju Anglijā, kur piedzīvots ļoti daudz, pat trakas lietas. Bet Dievs allaž atgādinājis: „Tu nedrīksti būt apstākļu vergs!” Situācijas, kurās esi ielikts, nevar būt par iemeslu, lai ticības gaisma lukturī nodzistu. Tieši pretēji – Kristus ir dzīvības un patiesības gaisma. Ceļš, kas mūs no neticības tumsas izved ārā uz ticību un dzīvām attiecībām ar Jēzu.

Būtībā atzīšanās Dieva priekšā nav ne viegla, ne skaista, taču tā ir patiesa! Tā nav tikai sveces aizdegšana Adventes vainagā, bet gan īsta, nesamākslota atkalsastapšanās ar Jēzu Kristu – ar dzīvo Dievu. Tad varam atzīties un lūgt piedošanu, ka tumsā esam maldījušies. Ka ticības lukturis bijis izdzisis, jo pietrūka pazemības, mīlestības un paļaušanās uz Viņu.

Ikvienam gribu novēlēt nepieļaut to, ka redzamie apstākļi, kad nav naudas, veselības, prieka, laika un tā tālāk, noslāpē Dieva Svētā Gara darbību. Atcerēsimies, ka Jēzus ir izeja – ceļš, patiesība un dzīvība. Tikai pašiem jāpaļaujas, ka Viņa vārds mūsu dzīvē patiesi var kļūt dzīvs, ka mēs tajā klausāmies un tam arī paklausām.

Amerikāņu evaņģēlists Rendijs Ruizs kādā svētrunā stāstīja par sešgadīgo Robiju, kurš ik svētdienu gāja uz dievkalpojumu. Kad zēns atgriezās mājās, tēvs viņu sita. Tā notika ikreiz. Kādu svētdienu Robijs jautāja mācītājam: „Vai Jēzus mīl arī manu tēti?” Mācītājs atbildēja: „Jā, Jēzus mīl tavu tēti.” Reiz arī tēvs vēlējās satikties ar evaņģēlistu, bet kalpotājs vairījās, jo no nežēlīgā vīra baidījās. Tomēr vēlāk satikšanās notika. Robija tēvs evaņģēlistu uzrunāja: „Es ar savām rokām esmu sitis cilvēkus, darījis dzīvē briesmīgas lietas. Bet es gribu iepazīt to Jēzu, kurš ir manam dēlam. Nevis to neīsto stikla Jēzu, kas mani pievīla, bet to, kurš ir Robijam.”


Svētdien Adventes vainagā iedegsim pirmo sveci, un tā ik svētdienu līdz Ziemassvētkiem, kas šogad sāksies ceturtās Adventes vakarā.
Luteriskajā baznīcā pirmā tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu. Otrā ir Betlēmes svece, kas apzīmē aicinājumu uz dvēseles pestīšanu. Trešā – ganiņu svece kā prieks, ceturtā – eņģeļu jeb mīlestības svece. Kristīgajā pasaulē šis laiks saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: