Vārda dienu svin: Kristaps, Krists, Klinta, Kristofers
Pirmdiena, 2017. gada 18. decembris, 12:56
+1° C, vēja ātrums 3.1 m/s, D vēja virziens

Jo spodrāka māja, jo sliktāks gaiss?

2017. gada 4. decembrī, 02:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga, Lāsma Reimane
Jo spodrāka māja, jo sliktāks gaiss?
Foto: Daina Tāfelberga
Mājās un birojos daudzi izmanto dažādas sadzīves ķīmijas preces, tostarp tīrīšanas līdzekļus, ar kuriem trauki, veļa un apkārtne vizuāli kļūst spodrāka, bet vide un gaiss, ko elpojam, – sliktāks. Speciālas regulas, likumi un noteikumi nosaka, kādus tīrīšanas līdzekļus Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, drīkst izplatīt. Taču atšķirībā no augu aizsardzības līdzekļiem šī sadzīves ķīmija nav īpaši jāreģistrē vai jāsertificē. Ražotājs, importētājs vai tirgotājs atbild par to, lai noteiktām prasībām atbilstu preces sastāvs un dokumenti. To kontrolē valsts. Pārējais ir pašu ziņā: cik lielu ķīmisko arsenālu savās mājās gribam turēt un vai tas tiešām vajadzīgs.
Vairāki vides un veselības organizāciju pētījumi rāda, ka mājās tīrības nolūkos tiek izmantots 10–20 preču. Taču, pārlieku ar tiem aizraujoties, cieš gaiss. Pēc kārtīgas tīrīšanas tas ir pat trīs līdz piecas reizes vairāk piesārņots. Telpās, kurās pavadām dienas lielāko daļu, visvairāk gaisu sabojā tieši smaržvielas no uzkopšanas līdzekļiem. Kārtīgi nenoskalojot traukus vai neizskalojot drēbes, kaitīgās vielas var nonākt arī organismā. Tāpat sev varam kaitēt, nepareizi lietojot tīrīšanas līdzekļus, ieelpojot indīgo hlorgāzi, ko rada hlora un amonjaka sajaukums. Savukārt nepareizi tos glabājot, tiek apdraudēti bērni, kuri indīgos šķidrumus nejauši var norīt. Turklāt daļa kaitīgo vielu nonāk zemē un ar notekūdeņiem pa grāvjiem aizplūst uz upēm un jūru.


Pieredze
VAR AR IZDOMU UN SENĀM METODĒM

Kuldīdzniece Undīne Celitāne augusi ģimenē, kurā ir videi draudzīgs dzīvesveids. Kad bērniņš piedzimis pašai, nolēmusi pilnībā atteikties no tādas kosmētikas un tīrīšanas līdzekļiem, kuros ir ķīmiskas vielas. Lielākoties tas arī izdevies. Viņa pati gatavo ziepes no dabiskām izejvielām.


KAS TUR PATIESĪBĀ IEKŠĀ

„Kad piedzima bērniņš, man zuda ticība visām tām reklāmām par ķīmisko līdzekļu efektivitāti un nekaitīgumu,” stāsta Undīne. „Sāku skrupulozāk pievērst uzmanību un atklāju, ka ir dažādas alternatīvas. Kaut vai ziepes. Papētīju, kā tās gatavot tā, lai nekam nekaitētu, un, izrādās, tas ir iespējams. Par to, kas tajās ielikts, ir 100% pārliecība, bet plastmasas pudelei vai paciņai, ko pērkam veikalā, tādas ticamības nav. Tiem ir marķējums, krāsa, smarža, bet nav pārliecības, kas tur patiesībā iekšā. Pat tad, ja norādīts, ka tā ir ekoprece, diez vai tas absolūti nekaitē videi.

Tā atgriezos pie pārbaudītām vērtībām no vecmāmiņu laikiem ar mūsdienu iespējām – tikpat labi mājas uzkopšanai var izmantot sodu, etiķi, smaržai citronu, un būs tīras gan telpas, gan gaiss.

Lasīju, ka intensīva sadzīves ķīmijas ražošana sākusies Otrā pasaules kara laikā, kad dabiskās izejvielas kļuva pārāk dārgas. Vācu zinātnieki pētīja, ar ko tās aizstāt, lai būtu lētāk. Tagad ir otrādi – var sapirkt daudz lētu sadzīves ķīmijas preču, bet tiek meklēta alternatīva, lai tajās būtu mazāk nekaitīgu savienojumu.”


CITAS IESPĒJAS IR

Vienlaikus Undīne atzīst, ka pilnīgi bez dezinfekcijas līdzekļiem arī nav ieteicams, īpaši vīrusu un epidēmiju laikā. Tāpēc nevajagot pārspīlēt ne vienu, ne otru – ķīmija novājina bērna imūnsistēmu, reizē ar ļaunajām baktērijām tiek iznīcinātas arī labās, tomēr ir brīži, kad tīrībai vajadzīgi rūpnieciski ražoti līdzekļi.

„Ne jau viss, ko mums piedāvā, ir tik briesmīgs. Varbūt ne uzreiz, bet ar laiku var atrast firmu, kuras preces neatstāj ietekmi uz veselību un vidi. Var bez problēmām izmazgāt veļu, notīrīt taukainos traukus. Es joprojām eksperimentēju, pētu marķējumus, pārbaudu, kā darbojas. Turpinu mājās gatavot ziepes no dabiskām, man zināmām un nekaitīgām vielām, taču tikai hobija līmenī. Bizness nav mans aicinājums – ar to lai nodarbojas lielās firmas. Tomēr ikvienam iesaku kaut daļu no tīrības, uzkopšanas un kosmētikas līdzekļiem aizvietot ar to, ko varam radīt paši.”



PIRKT VAR, BET JĀPROT LIETOT

„Ļoti daudz ir paša patērētāja ziņā – ko viņš pērk, kādu uzmanību pievērš norādēm uz iepakojuma un kā tās ievēro,” uzsver Veselības inspekcijas produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Maija Rumpētere.

Sadzīves ķīmijas preces, ko oficiāli sauc par ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, Veselības inspekcija pārbauda vietējās ražotnēs, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos, kuri tos importē no Eiropas Savienības un citām valstīm. Tiek pārbaudītas dažādas grupas, tostarp preces veļas un trauku mazgāšanai, dažādu priekšmetu kopšanai, krāsas, lakas, biocīdus* u.c. Galvenokārt konstatēta neatbilstība marķējumam, bet bieži tā nav būtiska, jo trūkst nelielas frāzes. Ja informācijas nav vispār, preču izplatība tiek nekavējoties apturēta, bet tādu gadījumu ir maz.

„Atkarībā no vielām sastāvā sadzīves ķīmija mājsaimniecībā var būt kaut kādā veidā bīstama, ja tiek nepareizi izmantota,” skaidro speciāliste. „Tāpēc svarīgi, lai lietotājs saņemtu pilnīgu informāciju par riskiem un piesardzību. Inspekcija kontrolē, lai šī informācija būtu, lai tā būtu precīza un pareizi iztulkota latviski.

Tālākais ir patērētāja ziņā – vai viņš to izlasa un ievēro. Gadās, ka cilvēks ilgstoši pie kāda līdzekļa pieradis un norādēm nepievērš uzmanību, taču ražotājs mainījis sastāvu. Tādēļ ikreiz noteikti jāizlasa, kas par konkrēto līdzekli teikts. Piemēram, ja ir piktogramma Bīstams veselībai, tā var norādīt dažādus brīdinājumus: maisījums ir kaitīgs, ja to norij, ja tas nonāk saskarē ar ādu, tas izraisa acu kairinājumu u.tml. Izsaukuma zīme domāta tam, lai piesaistītu uzmanību, bet konkrēts lietošanas veids un iespējamais kaitējums atšifrēts sīkākā informācijā.

Svarīga ne tikai izvēle un lietošana, bet arī glabāšanas paradumi, īpaši, ja ģimenē ir mazi bērni. Tam dažkārt netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Ja, lietojot ķīmisko līdzekli, mazliet kaitīgo vielu nonāk gaisā, uz rokām vai mēs to ieelpojam, tas nav tik bīstami kā tad, ja bērns tiek klāt un norij mazgāšanas līdzekļa kapsulas, kas atgādina konfektītes.”

* Biocīdi ir vielas, kas ķīmiski vai bioloģiski iznīcina vai neitralizē kaitīgos organismus: dezinfekcijas līdzekļi, konservanti, līdzekļi pret grauzējiem, kukaiņiem utt.



BĪSTAMĪBAS PIKTOGRAMMA

Tas ir attēls uz etiķetes, paradumiem kas ietver brīdinājuma simbolu un īpašas krāsas, kas informē par kaitējumu, ko ķīmiskā viela vai maisījums var radīt veselībai vai videi. Eiropas Savienībā tiek ieviesta jauna klasificēšanas un marķēšanas sistēma ar sarkanu rombu uz balta fona. Tā aizstāj vecos simbolus oranžā kvadrātā. Kādu laiku veikalos vēl var gadīties ķīmiskie maisījumi, kas marķēti pēc divām sistēmām.

VECIE BĪSTAMĪBAS SIMBOLI



JAUNĀS BĪSTAMĪBAS PIKTOGRAMMAS







JĀMĀCĀS PAZĪT EKOMARĶĒJUMU

Vides un inženierzinātņu doktore Jana Simanovska 20 gadus veltījusi darbam, lai palīdzētu pircējiem labāk izprast dažādu vielu īpašības un saprātīgi tās izmantot. Viņas pārstāvētais Ekodizaina kompetences centrs izstrādājis mājaslapu ar izplatītākajām starptautiski atzītajām ekozīmēm, kuras apliecinājušas sevi kā uzticamas.


LIKUMA CAURUMĀ – ZAĻIE MELI

„Ir tādi ražotāji, kuri apgalvo, ka jau sen sertificēti, taču izrādās, ka tie tikai nesen sākuši darbību, bet pārbaude ir ilgstoša,” teic doktore. „Tāpat daudzi reklamējas kā zaļās, tas ir, bioprodukcijas, ražotāji, bet, paskatoties, kas ir sastāvā, tajā izrādās daudz kaitīgu vielu. Vienīgā iespēja, lai atpazītu tā saukto zaļo ķīmiju, ir ekomarķējums, bet diemžēl lielākā daļa pircēju to nemaz nepazīst. Tāpēc arī kontroles institūcijas deklarē, ka pārkāpumu nav.

Tas ir kā tāds caurums likumos: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs analizē apriti tirgū, bet sadzīves ķīmijas specifika nav tā kompetencē, savukārt Veselības inspekcija strādā pēc normatīviem, kas attiecas tikai uz ķīmiskajām vielām. Taču neviens neuzrauga maldinošos zaļos apgalvojumus. Tāpēc nevar teikt, ka šajā jomā pēc būtības nav pārkāpumu, – tos vienkārši nepamana likuma neatbilstības dēļ. Tiek pieprasīts, lai informācija nav maldinoša, bet šāds formulējums ir vispārināts un ļauj improvizēt. Apgalvojums, ka prece ir zaļa, ļoti bieži ir melīgs, bet tas netiek vērtēts. Jā, likums ir ievērots, taču tas nav pasargājis no kaitīgās ietekmes izplatības. Vienkārša shēma – uz iepakojuma norāda nevis to, kam līdzeklis domāts, bet tikai nosaukumu.”


SKAPĪŠOS TIK DAUDZ LIEKA!

J.Simanovska aicina pircējus pašus mācīties atšķirt labus tīrīšanas līdzekļus un kosmētiku no tādiem, kas kaitīgi dabai un veselībai. Protams, no cilvēka nevar prasīt, lai tas pārzinātu visas ķīmiskās formulas, turklāt, piemēram, uz veļas pulveriem sastāvs pilnībā pat nav norādīts. Taču ir vides institūciju izstrādāti un starptautiski atzīti ekomarķējumi, kas apliecina preču atbilstību ļoti stingriem kritērijiem. Lai ražotājs šādu zīmi iegūtu, gan ražošanai, gan sastāvam un arī iepakojumam jāatbilst visaugstākajām prasībām, tāpēc sertifikātu iegūt nav vienkārši.

Pēc pētnieces novērojumiem vairums cilvēku ekoloģiskās preces izvēlas pašu veselības dēļ. Taču sabiedrība arvien vairāk aizdomājas arī par globālo vidi. Ikviens sadzīves ķīmijas līdzeklis uz to atstāj ietekmi: veļas pulveris ar notekūdeņiem labākajā gadījumā caur attīrīšanas iekārtām aizplūst uz jūru, sliktākajā – tiek izliets tieši zemē.

„Jo mazāk sadzīves ķīmijas izmantojam, jo labāk visiem. Mājās skapīšos stāv tik daudz lietu, bet bez tām var iztikt. Kā piemēru varu minēt veļas mīkstinātāju. Tādus ar ekomarķējumu ir ļoti grūti atrast. Tas nozīmē, ka videi nekaitīgs vai maz kaitīgs sastāvs nav vēl radīts. Ūdeni mīkstāku var padarīt arī dabiskas lietas. Smaržai var izmantot dabiskos aromatizatorus, un neredzu vajadzību tērēt naudu kaitīgām lietām.”



STARPTAUTISKI ATZĪTI EKOMARĶĒJUMI

Terminu eko un bio lietošana ar likumu tiek regulēta tikai pārtikas jomā. Citi ražotāji tos izmanto pēc saviem mārketinga principiem. Piemēram, uzraksts Eco uz veļas pulvera vai trauku mazgāšanas līdzekļa vēl negarantē nekaitīgumu videi. Par to, ka ražošanā izmantoti dabai, veselībai un klimatam labvēlīgāki procesi, norāda īpaša zīme.


Ecogarantie. Radīts Beļģijā, lai biostandartus kontrolētu tīrīšanas līdzekļos, arī kosmētikā un sālī, nosaka aizliegtas vielas.


Zilais eņģelis. Vācijas vides marķējums, pastāv kopš 1978. gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem, kā arī vecākajiem Eiropā. Atrodas uz vairāk nekā 3500 precēm.


Icea. Itālijas Vides un ētikas institūta sertifikāts. Vērtē sastāvdaļas un iepakojumu, dalot divās grupās: dabiskajā un dabiskajā ar organisku izcelsmi. Nosaka vielas, kuru nedrīkst būt, piemēram, sintētiskās smaržvielas, krāsvielas, naftas pārstrādes produktus, silikoneļļas.


Ekopuķīte. 1992. gadā izveidots Eiropas Savienības marķējums. To piešķir precēm un pakalpojumiem, kas atbilst noteiktiem vides aizsardzības kritērijiem.


Ziemeļvalstu gulbis. Viens no pazīstamākajiem sertifikātiem Skandināvijā un Baltijā (vairāk nekā 60 precēm). Tas paredz stingrus kritērijus, lai būtu mazāka ietekme uz vidi ķimikāliju ražošanā un lietošanā.


Ecocert. Izveidots 1991. gadā Francijā. Nosaka tīrīšanas līdzekļu standartu, vērtē preces dzīves ciklu, aizliedz vielas, kuras nedrīkst būt galaproduktā, piemēram, parabēnus, naftas pārstrādes produktus, sintētiskās smaržvielas, krāsvielas, hloru.



Viedokļi
KĀDU SADZĪVES ĶĪMIJU LIETOJAT?
Aivara Vētrāja foto


Irma Odzelēviča, pensionāre:
– Pērku tikai dabīgos līdzekļus, jo man ir alerģija. Man tas ir ļoti svarīgi – lietot tieši šādus līdzekļus. No ekofirmas pasūtu veļas pulveri, trauku, grīdas un tualetes mazgājamos līdzekļus.


Ingūna Grenenberga, mājsaimniece:
– Visbiežāk drēbes mazgāju ar veļas pulveri Ariel. Nepievēršu uzmanību tam, cik ķīmiski ir sadzīves līdzekļi. Tos pērku veikalos Drogas vai Maxima. Cenas ir dažādas.


Elmārs Siliņš, pensionārs:
– Es sadzīves ķīmiju nepērku – to visu pērk sieva. Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ko sadzīves ķīmija nodara dabai. To var redzēt ne tikai Kuldīgā, bet arī citviet, piemēram, upes aizaug ciet. Tā problēma sākās jau sen – atceros, ka bērnībā ūdens bija daudz labāks, bet tagad iebrien līdz potītēm un neredz vairs pirkstgalus. Tas viss no ķīmijas.


Dzintra Fībiga, strādā Padurē: – Parasti pērku firmas Ariel līdzekļus, jo tā pierasts. Pērku, kad ir akcijas. Ikdienā neaizdomājos par to, cik ķīmiskus līdzekļus izmantoju, bet droši vien tie nodara pāri gan mums, gan dabai, Ķīmija tomēr ir ķīmija.



Materiāls tapis Latvijas valsts budžeta finansētā mērķprogrammā Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: