Vārda dienu svin: Hermīne, Estere
Pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs, 08:01
+21° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z-A vēja virziens

Ko īsti liekam galdā

2017. gada 13. decembrī, 06:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece, Lāsma Reimane
Ko īsti liekam galdā
Lielākoties kā pašsaprotamu uztveram to, ka pārtika, kuru lietojam, ir pilnvērtīga un veselīga. Bet, ja tikai vienā ēdienreizē mēs apēstu kaut ko kaitīgu, iespējams, nopietni saslimtu. Kā pārliecināties, ka ēdam nekaitīgus produktus? Kā veikalā tos izvēlēties?


Pieredze

„NEESAM PERFEKTI, BET CENŠAMIES”

Lai pārliecinātos, ka pārtika ir laba, veikalā pētām etiķetes, nepērkam gatavu ēdienu, reti ēdam desas un konservus – tā par savu ģimeni stāsta Kuldīgas novada domes kultūras nodaļas speciāliste Agnese Lapsiņa.


MEKLĒ KOMPROMISU

Māra un Agneses Lapsiņu ģimenē aug četrgadīgā Jasmīna un divus gadus vecais Edžus. Mamma smejas, ka bērniem ir tas vecums, kad ļoti jāmeklē kompromisi: „Jāskatās, lai mazajiem garšo un ēdiens vienlaikus būtu daudzveidīgāks un veselīgāks. Raugāmies, lai iecienītajiem makaroniem ar sieru klāt būtu kāds dārzenis, pāris reižu nedēļā arī gaļa. Bet es jau varu gatavot nez kādus veselīgus ēdienus, kas pašai ļoti garšo, ja bērni tos neēd un vakarā prasa siermaizīti. Mēs mēģinām sarunāt.

Mans uzdevums ir sagādāt garšīgus dārzeņus. Kamēr bērni skatās multenīti vai spēlējas, iedodu viņiem rokās notīrītu burkānu. Parasti tas tiek nograuzts nemanot. Ķirbi var ļoti labi iemānīt, iejaucot mannas putrā, arī zupās. Ķirbis ēdienu padara skaisti dzeltenu, un bērniem patīk. Ne vienmēr tas izdodas, tomēr cenšos iemānīt vairāk veselīga ēdiena.”


PĒTA ETIĶETES

„Desu vietā labāk pērkam svaigu gaļu un mājās to pagatavojam. Dārzeņi nāk no pašu, vecāku un vecvecāku dārza. Protams, ziemā tos pērkam arī veikalā. Bieži izmantojam iespēju no kolēģes iegādāties bioloģiski audzētas olas un vistas gaļu. Tas mums svarīgi.” Agnese gan atzīst, ka bioloģiskie produkti parasti ir dārgāki. Ģimenes izvēle ir dažāda – nav tā, ka pirktu tikai ekopārtiku. Viss tiekot kombinēts.

„Produktiem vēl pētām izcelsmes valsti. Gribam atbalstīt Latvijas ražotājus, tādēļ pārsvarā pērkam vietējo pārtiku. Protams, ir tādi produkti, kas Latvijā neaug, tad pērkam tos, kas pieejami. Etiķetes uz produktiem nav tirdziņos. Tad par kvalitāti mēģinām pārliecināties ar acīm un degunu. Esmu arī prasījusi pārdevējiem, vai, piemēram, desā ir garšas pastiprinātājs. Viņi atbild, bet ticēt vai ne – tā ir mana izvēle,” skaidro Agnese.


KĀDREIZ KĀJA PASLĪD

Lapsiņu ģimenei ir būtiski, lai pārtikā nebūtu garšas pastiprinātāju un E vielu, bet vienmēr jau neizdodas no tām izvairīties. „Gadās, ka kāja paslīd, un nopērkam kādas vafelītes, kuru sastāvu labāk nelasīt,” atzīst Agnese. „Dažu konditoreju kūciņās ir margarīns un nedabīgi saldinātāji, bet mēs mēdzam tās pirkt. Tomēr gribam, lai tas būtu izņēmums. Ikdienā cenšamies lietas pirkt atsevišķi: ja tas ir biezpiens, tad tīrā veidā, ja gaļa, tad svaiga. Visvairāk kaut kas neveselīgs pievienots gatavajā ēdienā. Iznāk jau visādi, bet principi mūsu ģimenē ir skaidri,” saka Agnese.



KURZEMNIEKS EKSPERIMENTĒ
/Produkti izvēlēti nejauši no tā, ko 6. decembrī piedāvāja Kuldīgas veikali./

Aklajā degustācijā mēģinājām noteikt, kuri produkti labāk garšo un vai pēc garšas var īstos atšķirt no neīstajiem. Degustācijā piedalījās desmit sievietes un trīs vīrieši no 16 līdz 60 gadiem. Izvēlējāmies trīs piena produktu grupas.


SKĀBAIS KRĒJUMS UN SKĀBAIS KRĒMS


Krējums (20%)
Cena par 400 g: 0,99 eiro.
Sastāvs nav norādīts.
100 g produkta uzturvērtība: enerģētiskā vērtība – 210 kcal; tauki – 20 g; ogļhidrāti – 4,4 g (tostarp 4,4 g cukuru); olbaltumvielas – 3 g; sāls – 0,2 g.


Krēms (20%)
Cena par 400 g: 0,65 eiro.
Sastāvs: vājpiens; augu tauki; pārveidota ciete; piena olbaltums; pārtikas želatīns; emulgators (E471); krāsviela (beta karotīns); krējuma aromatizētājs; pienskābes baktēriju ieraugs.
100 g produkta uzturvērtība: enerģētiskā vērtība – 207 kcal; tauki – 20 g (tostarp 10,3 g piesātināto taukskābju); ogļhidrāti – 3,9 g (tostarp 3,5 g cukuru); olbaltumvielas – 2,7 g; sāls – 0,1 g.


9 nosaka nepareizi.
4 – pareizi.
1 labāk garšo īstais, bet pēc izskata šķiet, ka tas ir izstrādājums.
Visgrūtāk nācās noteikt, kurš ir īstais krējums, kurš tā izstrādājums. Daudziem patika skābā krēma biezākā konsistence, bet krējums šķita pārāk šķidrs un skābs.



Katrīna Spuleniece-Aišpure, uztura speciāliste

Pārveidota ciete, kas atrodas krēma sastāvā ir ciete, kam rūpnieciski pārveidota struktūra, tā tiek pievienota, lai nodrošinātu produkta konsistenci. Konkrētajā produktā pievienota ļoti mazā daudzumā, tādēļ nav veselībai bīstama. Var gadīties, ka uz etiķetes rakstīts modificēta ciete, arī tā ir pārveidota ciete un ar ģenētisko modificēšanu tai nav sakara. Produktam pievienotās krāsvielas un emulgators ir uzskatāmi par nekaitīgiem.



SVIESTS UN AUGU TAUKU MAISĪJUMS AR SVIESTU


Saldkrējuma sviests
Cena par 180 g: 2,30 eiro.
Sastāvs nav norādīts.
100 g produkta uzturvērtība: enerģētiskā vērtība – 746 kcal; tauki – 54 g; ogļhidrāti – 1 g (tostarp 1 g cukuru); olbaltumvielas – 0,8 g; sāls – 0,02 g.


Augu tauku maisījums ar sviestu
Cena par 200 g: 1,23 eiro.
Sastāvs: augu tauki (palmu eļļa, šī eļļa); sviests – 24,3%; rapšu eļļa; vājpiens; krāsviela (beta karotīns).
100 g produkta uzturvērtība: enerģētiskā vērtība – 727 kcal; tauki – 80 g; ogļhidrāti – 1 g (tostarp 0,9 g cukuru); olbaltumvielas – 0,7 g; sāls – 0,06 g.


11 respondenti tos atšķir pareizi.
2 nevar noteikt.
1 uzskata, ka abi ir negaršīgi.
 Augu tauku maisījums vieglāk nekā sviests bija uzsmērējams uz maizes. Viena eksperimenta dalībniece uzskatīja, ka garšīgi nav abi, vēl vienai labāk garšoja maisījums.


Katrīna Spuleniece-Aišpure, uztura speciāliste
Augu tauku un citu piedevu pievienošana piena produktiem padara tos lētākus, tomēr uztura speciālisti iesaka izvēlēties tīrus piena produktus, bez pievienotiem augu taukiem un citām vielām. Treknus piena produktus ieteicams lietot ar mēru, krējuma vietā biezpienam vai salātiem var pievienot jogurtu bez piedevām vai kefīru, bet uz maizes ne vienmēr vajadzīgs sviests. Ja vēlamies uzņemt veselīgos taukus, to vislabāk darīt uzturā iekļaujot pirmā spieduma olīveļļu, ķirbju sēkliņu, linsēklu un dažādu riekstu eļļas, turklāt tās nedrīkst būt karsētas. Labs nepiesātināto tauku avots ir avokado, ko var likt uz maizes sviesta vietā. 



SIERS UN SIERA IZSTRĀDĀJUMS

Krievijas siers
Cena par kg: 5,45 eiro
Ne sastāvs, ne produkta uzturvērtība uz iepakojuma nav norādīta.


Krievijas siera izstrādājums
Cena par kg: 4,11 eiro
Ne sastāvs, ne produkta uzturvērtība uz iepakojuma nav norādīta.


11 nosaka pareizi.
2 – nepareizi.
1 domā, ka īstais siers garšo labāk, bet izskatās pēc izstrādājuma.
Siers tika vērtēts galvenokārt pēc krāsas. Īstais siers bija dzeltenāks, tādēļ daudzi bažījās, ka tam pievienotas krāsvielas un patiesībā tas ir izstrādājums.


Katrīna Spuleniece-Aišpure, uztura speciāliste
Siera izstrādājumā, krēmā un augu tauku maisījumā daļa piena tauku ir aizstāti ar augu taukiem, kā arī pievienotas dažādas vielas konsistences nodrošināšanai, krāsai utt. Viss atkarīgs no pievienoto tauku kvalitātes, bet diemžēl pārsvarā tie ir zemas kvalitātes vai pat veselībai nevēlami. Gadās arī, ka šie tauki nav atšifrēti, tātad nav zināms, kādas augu eļļas izmantotas. Visbiežāk tiek izmantota palmu eļļa, kas uzlabo produkta konsistenci un pagarina derīguma termiņu, tā nav kaitīga, bet ir mazvērtīga eļļa, nenodrošina cilvēku ar tam vajadzīgajām taukskābēm. Kaitīga tā kļūst, tad, ja tiek cietināta (hidrogenēta ), tad produkts satur transtaukskābes. Lētās un apstrādātās augu eļļas ceļ holesterīna līmeni asinīs, veicina aterosklerozes attīstību un var novest pie liekā svara.



Speciāliste skaidro
TRŪKST SVARĪGU NORĀŽU

Skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes inspektore pārtikas jomā Marita Zabīte.

Marķējuma prasības pārtikai var iedalīt divās daļās:
nefasētajai (Ministru kabineta noteikumi): produkta nosaukums, sastāvdaļas, t.sk. vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību, derīguma termiņš, uzglabāšanas nosacījumi (temperatūra), izcelsmes valsts;
fasētajai (Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regula) –
- produkta nosaukums;
- sastāvdaļu saraksts;
- jebkura sastāvdaļa vai pārstrādes palīglīdzekļi, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību un ko lieto pārtikas ražošanā vai sagatavošanā, un ko, tostarp izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts;
- dažu sastāvdaļu vai to kategoriju daudzums;
- pārtikas produkta neto daudzums;
- minimālais derīguma termiņš vai datums, līdz kuram izlietot; jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi;
- uzņēmēja vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;
- izcelsmes valsts vai vieta;
- lietošanas pamācība, ja bez tās būtu grūti šo produktu pienācīgi izmantot;
- dzērieniem ar vairāk nekā 1,2% alkohola – faktiskais alkohola saturs tilpumprocentos;
- paziņojums par uzturvērtību.

Būtiskākās neatbilstības, pārbaudot tirgotājus:
• svaigiem augļiem un dārzeņiem izcelsmes valsts neatbilst faktiskajai (nesakrīt ar pavaddokumentos norādīto),
• nefasētām konfektēm un cepumiem pie cenu zīmēm derīguma termiņš netiek laikus nomainīts; patērētājiem nav informācijas par alergēniem produktā.


APRAKSTAM JĀBŪT

Kuldīgā aptaujātie mazo veikalu pārdevēji skaidro: produktiem, kas tiek fasēti veikalā, obligāti jābūt sastāva aprakstam. Ne vienmēr to iespējams uzlīmēt, piemēram, uz katra fasētā siera gabaliņa, tādēļ apraksti jāprasa pārdevējiem. Ir veikali, kuri tieši šo aprakstu dēļ produktus uz vietas nefasē, bet pārdod jau rūpnieciski safasētos, kaut tie ir dārgāki.



E VIELAS, SĀLS UN TAUKI

Lielākā daļa jeb 79% Latvijas iedzīvotāju izpēta gaļas produkta sastāvu, pirms to iegādājas.

/Pētījums jūlijā veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās 1005 cilvēki no 18 līdz 74 gadiem./


Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kuriem cilvēki pievērš uzmanību, ir E vielas (66%), tāpat tiek izpētīts sāls (25%) un tauku (19%) daudzums, tā secināts veikala Maxima jaunākajā mazumtirdzniecības kompasa pētījumā. Uz produktu etiķetēm pircēji lasa arī piesātināto taukskābju (15%) un cukura (4,3%) īpatsvaru, bet vēl daļa (11%) pievērš uzmanību citiem rādītājiem.



Speciāliste skaidro
IEPAKOJUMS VAR MALDINĀT!

Jeļena Pavlova, veselības centra Vivendi (Rīga) uztura speciāliste

Visizplatītākais uzraksts: produkts nesatur konservantus. Bet arī sālij un cukuram piemīt konservējošas īpašības. Ja 100 gramos produkta sāls pārsniedz 1,25 g, tas nozīmē, ka tās ir daudz.

Pērkot jogurtu, jāraugās, lai 100 gramos produkta cukura nav vairāk par 10 g. 15 g uz 100 g nozīmē, ka cilvēks apēd divas tējkarotes cukura!

Jogurtam ar ogu garšu visbiežāk pievieno nevis ogas, bet aromatizatorus.

Produktos mēdz būt arī dabīgais cukurs jeb laktoze. Tās nevajadzētu būt vairāk par 5 g uz 100 g produkta.

Uz etiķetes mēdz rakstīt, ka cukuru nesatur vai satur tikai dabīgu. Jāpaskatās, vai nav pievienots medus un augļu cukurs. Ja raksta, ka pārtika cukuru nesatur, tas nenozīmē, ka tur nav nekāda cukura avota.

Gadās, ka tiek pārdota medus kūka, bet saturā rakstīts, ka medus ir 0 g.

Gaļas izstrādājumos parasti varētu būt daudz sāls, var būt pievienota ciete, milti, sojas olbaltumvielas – vielas, kas palīdz saistīt ūdeni un paaugstina produkta svaru. Tādā gadījumā liek arī stabilizētājus, garšas pastiprinātājus.

Cīsiņi, desas bērniem pircējam parasti šķiet pieņemama un veselīga pārtika. Sastāvs parasti ir labs, bet vienalga var būt daudz sāls un tauku. Apēdot trīs mazos cīsiņus, var uzņemt jau trešo daļu dienā vajadzīgo tauku. Cilvēkam, kurš diennaktī uzņem 2000 kaloriju, būtu jāpietiek ar 60 g tauku. 100 g bērnu cīsiņu varētu būt 19 g tauku.

Ekoprodukti un bioprodukti kļūst aizvien populārāki. Bet tas nenozīmē, ka tajos nevar būt pārāk daudz cukura un sāls. 100 g biojogurta var saturēt tik daudz cukura, ka pietiek dienai. Uzturvērtība tik un tā jāizpēta.

Ražotājs raksta rudzu maize, bet sastāvā var būt arī kviešu milti, un tumšo krāsu dod iesals. Parasti maizē no rudzu miltiem jābūt daudz šķiedrvielām.

Daudz cukura var saturēt brokastu pārslas. Iepakojums var maldināt – uz fitnesa pārslām uzzīmēts slaids augums, bet tajās ir daudz cukura, jo tās paredzētas tiem, kuri sporto. Raugoties tikai uz iepakojumu, bet nevingrojot, svars nemazināsies.



ĀRSTI PRET RAŽOTĀJIEM
Ārsti diskusijās Veselības vai Zemkopības ministrijas kuluāros parasti norādot: „Pārlieku daudz sāls un cukura apdraud veselību.” Bet ražotāji atbildot: „Ražošanā tieši tāds sāls vai cukura daudzums vajadzīgs, lai produkts uzglabātos un būtu droši lietojams.” Ārsti iesakot pārtiku drošāk termiski apstrādāt, bet ražotāji iebilstot, ka ārsti ar saviem ieteikumiem iznīcina nacionālos pārtikas ražotājus. Līdzīga diskusija ir par transtaukskābēm. Ārsti sakot: „Transtauki izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada insultu un infarktu.” Kūku un cepumu ražotāji iebilst: „Cilvēki grib ēst garšīgas tortes.”


Viedokļi
KAM PIEVĒRŠAT UZMANĪBU, IZVĒLOTIES PĀRTIKU?


Toms Girvaitis, strādā Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrā:
– Es skatos, ko pērku. Izlasu gan ražotāja valsti, gan produkta sastāvu un E vielas. Domāju, ka etiķetes nemaldina, jo tās ir katra ražotāja goda vārds. Es vairāk izvēlos Latvijā ražotu pārtiku. Iepērkos lielveikalā, jo tur viss ir.


Anna Klīvere, mājsaimniece:
– Noteikti svarīgs sastāvs, nevis cena. Pievēršu uzmanību E vielām, sāls, cukura daudzumam. Skatos arī to, kur produkti ražoti, piemēram, ziemā Latvijā daudzus nevar nopirkt, tāpēc skatos, no kurienes augļi un dārzeņi nāk. Vismaz reizi nedēļā aizeju uz tirgu.


Jāzeps Agloņietis, sētnieks:
– Produktus izvēlos pēc cenas – tos, kas lētāki. Nepievēršu uzmanību ne ražotājvalstij, ne sastāvam.


Dāvis Fjodorovs, pavārs:
– Kvalitāti nosaku pēc garšas. Vienmēr pērku to, kas zināms un pārbaudīts. Lielākoties neskatos, kur ražots un kas sastāvā. Arī cena nav noteicošā.


Materiāls tapis Latvijas valsts budžeta finansētā mērķprogrammā Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: