Vārda dienu svin: Hermīne, Estere
Pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs, 07:38
+20° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z vēja virziens

Iet pret straumi

2017. gada 20. decembrī, 06:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Iet pret straumi
Kuldīdzniecēm, mammām Aigai Šliterei un Ingai Ziņģei-Pupiņai sarunā par tehnoloģiju ietekmi uz bērnu audzināšanu ir savi argumenti. „Jāmācās pieņemt lēmumus, kā labāk tavai ģimenei – pat tad, ja tas izskatās dīvaini,” saka Inga.
Foto: Lāsma Reimane
„Ģimene, tehnoloģijas un apkārtējā vide iet roku rokā, bet katram jāsaprot, uz ko ejam, un jānovelk robežas,” tā par savu bērnu atšķirīgo saskari ar viedierīcēm saka kuldīdznieces Aiga Šlitere un Inga Ziņģe-Pupiņa.

Projektā Jaunieši un modernās tehnoloģijas. Plusi un mīnusi turpinām Kurzemniekā rakstu sēriju par jauniešiem svarīgo: sociālo tīklu lietošanu, tehnoloģiju iekļaušanu mācību procesā un veselību. Šoreiz – par vecāku paraugu, izmantojot viedierīces mājās un citur.


Aiga un Nauris Šliteri audzina deviņus gadus veco Robertu, savukārt I.Ziņģes-Pupiņas un Artūra Pupiņa ģimenē aug Hugo (10), Benjamins (7) un Magdalēna (4). Mammas dalās pieredzē, novērojumos un ieteikumos, kā iemācīt bērnam tehnoloģijas izmantot saprātīgi. Aiga palīdz vīram uzņēmējdarbībā, ir dzīves iemaņu trenere finanšu jomā un darbojas labdarības kustībā Iepriecini bērna sirdi. Inga vada lekcijas sievietēm par attiecībām, ir dibinātāja un lektore Sievietes sirds atmošanās skolā, darbojas vairākās labdarības kampaņās.


MĀCIES VADĪT – NEĻAUJ, LAI VADA TEVI

Aiga stāsta: „Lai ģimenē notiktu pozitīvas izmaiņas, jāsāk pašiem ar sevi. Bērni vienmēr būs saistīti ar tehnoloģijām, bet tas par labu var nākt mācību procesā.”

Trīs bērnu mamma Inga piekrīt: „Vilkme uz medijiem un tehnoloģijām ir milzīga. Bet pēdējos divus gadus ar vecāko dēlu daudz runājam. Saku: „Vajag, lai tehnoloģijas un laiku pie tām vadi tu, nevis tās vada tevi!” Ar bērniem esam radījuši noteikumus, kopā tos apstiprinājuši. Mani bērni ir ļoti aktīvi: spēlē galda tenisu, šahu, iet vieglatlētikā, apmeklē mūzikas un mākslas skolu, visu laiku satiekas ar citiem. Viņiem sava telefona vai planšetdatora vēl nav bijis. Laiks, kad viņi skatās multfilmas vai filmas, ir ierobežots. Mums ir norunāts, ka pirmdienās, trešdienās, piektdienās kopā izdomājam, ko bērni skatīsies. Filmas viņi skatās angļu vai krievu valodā, lai būtu papildu efekts valodai. Vecākajam dēlam ir portatīvais dators, viņš ir apguvis vietni Google – to izmanto, kad ir konkrēti jautājumi, uz kuriem es nezinu atbildi. Viņam ir arī e-pasts, kurā viņš raksta man, tētim, omai, krustmātei.

Konta sociālajos tīklos pašlaik nav. Pašlaik neredzam vajadzību. Daudzi vecāki prasījuši, kā tad bērns tiek no pulciņa uz pulciņu un ko dara, ja kaut kas nenotiek. Bet manam bērnam labi attīstīta komunikācijas prasme. Viņš zina mammas un tēta numuru un, ja nu ļoti vajag sazināties, iet pie skolotājas, var ieiet veikalā palūgt pārdevējai telefonu. Tas, ka viņam nav savējā, mudina ar cilvēkiem runāt, savu vajadzību izskaidrot.”


ZINĪBĀM UN GUDRĀM SPĒLĒM

Aiga atklāj, ka kopš dzimšanas Robertu vairāk interesējuši dabas materiāli un sadzīves priekšmeti, nevis krāsainās rotaļlietas. „No bērnības viņš bijis tādā vidē, kurā domā nedaudz citādi. Roberts mācās Kuldīgas kristīgajā sākumskolā Universitāte bērniem. Tur ir noteikumi: ja līdzi telefons, tas jāizslēdz un tiek lietots tikai vajadzības gadījumā.

Mēs ģimenē esam ieviesuši kino vakarus. Roberts var divreiz nedēļā paskatīties zinātniskos raidījumus par to, kas notiek pasaulē, kas jauns izgudrots. Viņam nav telefona, bet viņš zina, kā ar to apieties. Izmanto viedtālruni. Prot atrast informāciju vietnē Google, viņam ir sava e-pasta adrese. Dažreiz atļauju savā telefonā spēlēt šahu. Bet vienmēr pirms lietošanas viņš lūdz atļauju. Pirms ejam gulēt, vismaz divas stundas nav nekādu tehnoloģiju, lai prāts var atpūsties. Nedēļā viena diena veltīta atpūtai – ejam pastaigās, ciemos, spēlējam galda spēles, uzņemam ciemiņus, taisām gardumus.”

Inga piebilst: „Nevajag baidīties, ka tie bērni, kuri tehnoloģijas izmanto maz, kaut ko nezinās. Tas ir stereotips. Vairāki gudri cilvēki teikuši: „Paskaties, ko dara visi, un sāc darīt pretējo, tad tev būs panākumi.” Arī mani bērni mācījās Universitātē bērniem, bet šogad esam sākuši mājmācību. Dēli ir šahisti, esam atraduši vairākas interneta mājaslapas, kurās savā starpā spēlē šaha čempioni, to var vērot tiešraidē. Programmā Rosetta Stone Hugo mācās angļu valodu. Var redzēt, ka bērni informāciju pārstrādā ļoti ātri un spēj uzņemt daudz.”


INDIVIDUĀLA PIEEJA

Inga skaidro: „Pasaule ātri mainās, un jāmācās pieņemt lēmumus, kā labāk tavai ģimenei, bērniem – pat tad, ja tas izskatās mežonīgi vai dīvaini. Ar Hugo piedzimšanu mājās sākās izglītības izpēte. Esam ģimene no Rīgas, kas atgriezusies pie saknēm. Rīgā Hugo gāja privātajā Montesori bērnudārzā, un, kad nāca skolas vecums, pārcēlāmies šurp.” (Ingas un Aigas ģimene ir vienas no Universitātes bērniem dibinātājām – aut.) Inga saka: „Jau agri skatāmies, kādas ir bērna stiprās un vājās puses. Mūsu motīvs bija radīt vidi, kurā maziem bērniem ir individuāla pieeja. Es vairs neticu mācībām klasē ar 30 bērniem – šai paaudzei tas ir pilnīgi destruktīvi.”

Aiga piebilst: „Manuprāt, šis ir laiks, kad jāstiprina bērna identitāte. Vecākiem jāspēj radīt vidi, kurā bērns droši attīstās. Esam pieraduši visu dabūt ātri, bet savā dēlā redzu, ka viņš mācās pacietību, ka ir vērts atlocīt piedurknes un darboties.”


VECĀKIEM ATKAL JĀMĀCĀS

A.Šlitere uzsver: „Ja bērnam jau agri iedod telefonu un tas kļūst par aukli, tad tas var radīt nepatīkamas sekas, atkarību – gluži kā alkohols un narkotikas.” Abas mammas pašas izmanto sociālo tīklu Facebook – lai sazinātos ar paziņām ārzemēs, veidotu interešu grupas. I.Ziņģe Pupiņa: „Jāvērtē, kādas domas pārņem ikdienu, – vai ir uzdevumi, mērķi. Ļoti daudz ko vēlos internetā izlasīt. Tagad vecākiem atkal jāmācās, lai tiktu līdzi bērnam – jālasa, jāanalizē.”

Aiga piebilst: „Svarīgi ir atbalstīt un palīdzēt, uzdot dažādus jautājumus par to, kas bērnu interesē. Viņš to pateiks, pat vecākiem nemanot, un galvenais ir būt modram, nepalaist garām mirkli!”


No pētījuma Vecāku pedagoģiskā kompetence 0–5 gadus vecu bērnu digitālās pratības attīstīšanā
Diagrammās – dažas vecāku atbildes (kopā 180 respondentu). Autore – Latvijas Universitātes pedagoģijas maģistrantūras studente Arta Rūdolfa.







Materiāls tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: