Vārda dienu svin: Urzula, Severīns
Svētdiena, 2018. gada 21. oktobris, 11:04
+3° C, vēja ātrums 0.5 m/s, Z vēja virziens

Lielie eksperti Ziemassvētku vecīša jautājumos

2017. gada 27. decembrī, 00:00
Raksta autors: Maija Jankovska
Lielie eksperti Ziemassvētku vecīša jautājumos
Foto: Lāsma Reimane
Kuram citam gan vaicāt visu neskaidro par Ziemassvētku vecīti, ja ne tiem, kuri viņu visvairāk gaida? Tāpēc devāmies uz Kuldīgas bērnudārzu "Cīrulītis", lai savus jautājumus uzdotu sešiem maziem ekspertiem, kuriem visiem ir seši gadi.
JAU AR SAVU PIEREDZI

Kāda bērniem pieredze ar Ziemassvētku vecīti? „Es dzirdēju, kā durvis attaisījās vaļā, jo man nav skursteņa,” stāsta Roberts Lindenblats. „Citreiz vecītis lec tajā skurstenī no augšas līdz lejai. Ziemassvētkos es vispār neguļu, jo gribu dzirdēt, kā viņš tās durvis virina. Bet viņš staigā ļoti klusi uz pirkstgaliem – tikai durvis varēja dzirdēt.” Turpretī Elzai Zaķei istabā esot liels skurstenis: „Vecītis pa to skursteni ielien iekšā, un es visu dzirdu – viņš nokrīt, iznāk ārā, noliek dāvanas, iet projām... Bet es pieceļos un dāvanas attaisu. Tad es aizeju uz mammas un tēta istabu un lēkāju viņiem pa vēderu.”


Elza Zaķe: „Vienu nakti Ziemassvētku vecītis bija atnācis. Mēs ar mammu gulējām, bet tad es nogāju lejā un viņu sabaidīju. Viņš pēc tam arī gulēja pie mums, un tad mēs no rīta visi paēdām. Un tad viņš tālāk ceļojumā gāja.”


GRIBAS ARĪ REDZĒT

Elīza Buka stāsta: „Man svētkos būs tā, ka mēs ar māsu paslēpsimies krūmos un skatīsimies, kā viņš brauc. Visu vakaru.” Rūdolfs Miķelsons gan ir nedaudz skeptisks: „Un jums nebūs auksti?” Nebūšot. Savukārt Roberts paļaujas uz savu īpašo redzi: „Es vienmēr skatos pa kreisi, jo man tāda laba redze, ka es varu redzēt cauri naktij. Un es gribu to Ziemassvētku vecīti redzēt.” „Bet viņš jau var atbraukt pa otru pusi,” norāda Rūdolfs. „Domā, ka viņš man caur palodzi iekritīs iekšā? Izlauzīs mājā sienu?” nepiekāpjas Roberts.


Roberts Lindenblats: „Domā – viņš tādā mazā skurstenī lien iekšā? Tad jau viņš lēks iekšā, bet tikai kājas tiks cauri. Lielais, resnais vēders vēl paliks ārā.”


KĀ VIŅŠ VAR VISU PASPĒT?

Bērni stāsta: Ziemassvētku vecītim palīdz rūķi, viņam ir ragavas un burvju brieži. Elīza uzskata, ka vecītis jau ir ceļā: „Man liekas, ka viņš kādu nedēļu brauc uz to Kuldīgu no Ziemeļpola, lai tiktu te ātrāk. Man šķiet – viņš kaut kur pārnakšņo un tad atkal no rīta brauc tālāk.” Bet kur tad nakšņo? „Viņš var gulēt tikai savās mājās,” uzskata Roberts. „Nē, viņš arī savās ragavās var gulēt,” iebilst Rūdolfs. Roberts nepiekrīt: „Bet kurš tad vadīs ragavas, kamēr viņš gulēs, ko? Domā – vecītis dāvanas dalīs guļot?” Bet Anastasijai Veremejai šī ideja patīk: „Viņš varbūt ir kaut kāds burvju vecītis, kurš guļ un dala dāvanas.” Bet Rūdolfam ir vēl cits variants: „Es zinu – brieži tad dala tās dāvanas!” Bet Roberts joprojām nav pārliecināms: „Tu domā, ka brieži ved vecīti ragavās un paši arī dala dāvanas?”


Anastasija Veremeja: „Vienreiz dārziņā visiem bija dāvanas, bet brieži bija izmetuši vienu dāvanu no ragavām, un tad Salavecis atbrauca pie mums, visiem bija dāvanas, bet man pašai nebija.”


DAŽI TOMĒR NAV ĪSTI

„Man liekas, ka vakar mums vecītis bija pārģērbies. Es viņam redzēju parastas kurpes un bikses kājās,” stāsta Elīza. Savukārt Elza uzskata, ka „tas, kas iet uz pulciņiem, nav īsts. Bet tas, kas nes dāvanas, tas ir”. Anastasija stāsta: „Es vienreiz redzēju, ka Salavecim bija nevis zābaki kājās, bet meiteņu zābaki, un tad es padomāju, ka tas nav kaut kāds īstais Salavecītis.” Bet Madara piebilst: „Es esmu skatījusies pa ziņām, ka ir arī īsti salaveči un īsti brieži.”


Rūdolfs Miķelsons: „Viņš nolika dāvanas uz tēta galda ārā. Es nezināju, ka viņš tur bija, – man likās, ka opis tur nolika, lai izjokotu mani. Bet tad es atvēru, un īstenībā tur bija dāvanas.”


NOVĒRO KAMERĀS

Bez īpašas jautāšanas Elza pati steidz atklāt noslēpumu, kā vecītis uzzina, cik labi kurš uzvedas, un rāda uz signalizācijas ierīcēm pie griestiem: „Pa turieni skatās Ziemassvētku vecītis. Tā ir kamera. Viņš tagad arī skatās.” Jautāju, vai vecītis pats to tur nolika. „Nē,” skaidro Roberts, „to uztaisījis viens labotājs. Un Ziemassvētku vecītis ir savienojis tās kameras ar savējo datoru, lai viņš var redzēt visu pasauli, kādi bērni klausīgi – vai taisa darbiņus, vai klausa skolās, bērnudārzā.” „Ja vecītis pats to darītu, tad cilvēki ienāktu un sabītos,” pamato Rūdolfs. Turklāt Anastasija netic, ka viņam tas izdotos: „Man liekas, ka viņš noveltos, ja pats liktu. Uz kā viņš tur uzkāptu? Viņš taču nevar tur aizsniegt!”

Šajā telpā ir kamera, bet vai viņš redz, ko bērni dara laukā? „Tur nav kameru, bet veikalos parasti visu laiku pie sienas ir piestiprinātas,” paskaidro Roberts, kurš vienlaikus ir noraizējies. „Bet kāpēc šeit ārā nav tās kameras? Kā tad Ziemassvētku vecītis varētu redzēt, vai tie bērni ārā ir paklausīgi? Arī ēdamzālē, sporta zālē. Viskautkur. Kā bērns iet skolā, kā viņš palīdz tētim? Kādreiz bērns ir stiprs un var panest malku – tā kā es varu. Šitādu maziņu.”

Par veikalu kamerām zina arī Elza: „Tās tur ir vajadzīgas – ja nu bandīti grib kaut ko no āra izdarīt, tad kameras redz datorā.” Roberts ir pārsteigts: „Ko tu teici? Ko tad vecītis tur izdarīs? Tikai izdalīs dāvanas bandītiem?” „Veikalos bandīti grib iet, jo tur tajās kasēs ir nauda,” skaidro Elīza. „Ā, veikalos tu domā,” savu pozīciju mīkstina Roberts, „tur ir īstās kameras. Policijas kameras. Bet bērnudārzā ir Ziemassvētku vecīša kameras, lai viņš var zināt. Domā, ka veikalā vajag Ziemassvētku kameras un bērnudārzā – policijas kameru? Ziemassvētku vecītis skatīsies, kurš kārtīgāks pieaugušais, un policists skatīsies uz bērniem? Ko tas nozīmē?”

„Īstenībā bandītiem dāvanas ir nauda,” skaidro Elza. Elīza piekrīt: „Viņiem tikai prātā ir nauda!” „Un dimanti,” papildina Madara. Savukārt Roberts zina: „Bandīti ir tie, kas pārdod tās sliktās lietas.” Bet vai bandītiem arī kāds ko dāvina? „Vieni zagļi dāvanas uzdāvina citiem zagļiem,” paskaidro Rūdolfs.


Madara Kārkliņa: „Es domāju, ka Salavecis skatās pa kameru, lai zinātu, kas ir klausīgs un kas nav.”


KAD PIEAUGUŠIE LABI UZVEDAS

Jautāju, vai Ziemassvētku vecītis kaut ko nes arī pieaugušajiem. Jā, kaut kādas puķes un tamlīdzīgas lietas. Bet ko pieaugušajiem nozīmē laba uzvedība? Madara stāsta par savas omas labo uzvedību: „Es esmu vienreiz uzkāpusi uz koka un nokritusi. Un mana oma atskrēja un palīdzēja.” Daži dārziņa biedri gan nav pārliecināti, ka omas var paskriet. „Varbūt tā ir elektriskā oma,” skan viena versija. Savukārt Elzai ir savs piedāvājums: „Pieaugušie var vecas omītes aizvest uz Kuldīgu vai tur, kur viņām vajag. Mana mamma vienreiz tā izdarīja.”


Elīza Buka: „Pieaugušajiem laba uzvedība ir, ka viņi slauka mājas, nevis atstāj maziem bērniem slaucīt visu.”


KUR DABŪT SNIEGU?

Visticamāk, Ziemassvētkos sniega nebūs. Vai cilvēki var ko darīt, lai tomēr būtu? Madara uzskata, ka jāpalūdz Dievam: „Es visu laiku brīvdienās saku Dievam, lai nāk sniegs, jo es ļoti ar māsu bēdājos, ka nav sniegs.” Rūdolfs piedāvā dažādas metodes: „Var izbērt miltu maisu, plivināt, un tad viss snieg. Vai arī var saldētavā iebāzt salmiņu un pūst. Tad izveidojas tāds siltuma mākonītis un iekšā sniegs.” Taču vairums bērnu uzskata, ka tur diemžēl nekas nav līdzams. Cerēsim uz brīnumu!
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru:



Aicinājums
Ja jums ir interesanta informācija par kādu notikumu (vai jau notikušu, vai gaidāmu), dodiet ziņu mūsu portāla redakcijai: aiga.blumberga@kurzemnieks.lv.
Sludinājumi

Darbs pavāram, konditoram, viesmīlim

SIA "Santande" (41203009094) Ventspilī piedāvā darbu PAVĀRAM, KONDITORAM (darbs ar rauga, kārtaino un smilšu mīklu) un VIESMĪLIM. CV sūtīt e-pastā: kupfernams@inbox.lv vai zvanīt pa tālr. 29218377, www.hotelkupfernams.lv.
Aptauja

Kā stiprināt savu imunitāti rudenī?

Uzturā lietoju dabīgos vitamīnus.
Daudz esmu svaigā gaisā.
Kārtīgi izguļos.
Bieži mazgāju rokas.
Vēdinu telpas.
Mēģinu nestresot.
Slimoju reti.
Neko nedaru.
Kurzemnieks Horoskopi