Vārda dienu svin: Gaits, Karīna, Gaitis
Trešdiena, 2018. gada 17. oktobris, 16:52
+16° C, vēja ātrums 3.1 m/s, D-DR vēja virziens

Piena krīzei pāri, bet zeme ūdenī

2018. gada 10. janvārī, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Piena krīzei pāri, bet zeme ūdenī
Pērn straujais piena iepirkuma cenas pieaugums un līdz ar to sīvāka konkurence piensaimniekiem pavēra plašāku eksporta tirgu, kur savu vietu jau ieņēmuši gaļas liellopu audzētāji. Šogad būšot vēl citi izaicinājumi.
Foto: Daina Tāfelberga
Vērtējot aizvadīto gadu, Zemkopības ministrijai un lielākajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām ir dažas pretrunas, tomēr kopumā tiek atzīts, ka nozarē klājies pat labāk nekā iepriekš.
PIENSAIMNIECĪBAS PLUSI UN MĪNUSI

ATTOPAS NO ZEMĀ PUNKTA

Piensaimnieki priecājas: sen nebija piedzīvots tik straujš piena kā izejvielas cenas kāpums – vismaz par desmit centiem jeb aptuveni līdz 0,30 eiro/kg. Ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu nozare beidzot sākusi attapties no ieilgušās krīzes.

Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) valdes priekšsēdis Jānis Šolks gan norāda, ka tā bija laba ziņa lopkopjiem, bet ne pārstrādātājiem, kuru intereses organizācija tāpat pārstāv. „Tā kā pārstrāde ir starpposms, mūs satrauca tas, ka īsā laikā bija jāspēj par pienu samaksāt augstāku cenu, bet uzreiz nevarēja proporcionāli palielināt saražoto produktu cenu tirgū,” tā J.Šolks. „Tikai pateicoties tam, ka uzņēmumiem izdevās palielināt cenu atsevišķiem produktiem eksportā, varēja šo sarežģīto un smago laiku pārdzīvot. Sīvā konkurencē veiksmīgi iegājām pasaules tirgos – eksportā esam pārdevuši nedaudz vairāk gan vērtības izteiksmē, gan pēc apjoma.”


DĀRGAIS SVIESTS

Diemžēl patērētājiem lielāka piena iepirkuma cena bija daļēji iepriecinoša ziņa, jo pieauga cena vairākiem produktiem veikalos. Arī LPCS atzīst – mūsu piena produkti tiek pārdoti 64 valstīs un eksports palielināts, taču vietējais tirgus tuvākajā laikā var vienīgi samazināties, dodot vietu importam.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sviesta cenas kāpumu nosaukusi par unikālu rekordu. Tajā pašā laikā Zemnieku Saeima (ZS) notikumiem nozarē devusi nomināciju Gada miers. Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) uzsver valsts atbalstu – piena lopkopjiem maijā papildus izmaksāti septiņi miljoni eiro.



DĀRZOS UN LAUKOS

GODPRĀTĪGS STIMULS

Atzinīgi novērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana no 21% līdz 5% svaigiem vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tostarp ir mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet tādi, kas nav apstrādāti termiski vai citādi (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti). Par to vairākus gadus cīnījušās nevalstiskās organizācijas un iestājusies ZM. Ir noslēgts memorands starp ZM, Finanšu ministriju un tirgotāju organizācijām, lai mūsu produkcijas pārdošanu veicinātu, godprātīgi piemērojot samazināto likmi. Tam būtu jāveicina Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēja, jāpalielina iedzīvotāju pirktspēja, vienlaikus ļaujot veidot veselīgāku ēdienkarti. Jāsamazina nelegālā tirdzniecība ar šiem produktiem. Lauksaimnieku pārstāvji cer, ka arī politiķiem būs jauns stimuls to izvērtēt un samazināto PVN ieviest arī citiem lauksaimniecības produktiem.


IZAUDZĒJA, NENOVĀCA

Gada neraža – tā nešaubīgi tiek teikts par neprognozējamajiem laika apstākļiem, kuri būtiski ietekmēja jebkuru saimniecību. Jau pavasarī zemnieki satraucās ieilgušā aukstuma dēļ. Tomēr izaudzēts tika, raža izskatījās laba, bet... grūti to novākt. Pārbaudījumu gads tas bija zemniekiem, kuriem spēcīgajās lietavās un plūdos bojā gājuši sējumi un sagatavotais siens. Ražas novākšana ar tehniku daudzviet nebija iespējama – nācās kā senāk uz lauka strādāt ar rokām.

Galvenā atziņa: jāuzlabo ūdens notece un meliorācijas sistēma. ZM rīcība – 29 novados Latgalē un Vidzemē izsludināta ārkārtējā situācija. Tajos ap 3000 lauksaimniekiem izmaksāta 14,8 miljonu eiro kompensācija. Cietuši lauki arī Kurzemē, zaudējumi nav pilnībā aplēsti. Tā kā Eiropas Komisija gada nogalē nolēma lietavās un plūdos cietušajiem Latvijas zemkopjiem izmaksāt 3,46 miljonus eiro, nevalstiskās organizācijas kopā ar ZM vēl lems par izmaksas kārtību. Papildus ministrija pieteikusies palīdzībai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai. Lēmums varētu būt aprīlī. Ja palīdzība tiks saņemta, to izlietos meliorācijas atjaunošanai.



POLITISKAIS VIRZIENS

DAŽĀS FRONTĒS BEZ PĀRMAIŅĀM

Tā ZS raksturojusi Āfrikas cūku mēra straujo izplatību. Rudenī saslimšana konstatēta arī Kuldīgas novadā, cūkaudzētājiem uzliekot papildu slogu. Diemžēl piepildījies prognozētais, ka šo slimību ar regulām nevar apturēt, vien mazināt ar atbildīgu saimniekošanu.

Savukārt LOSP par tikpat bezcerīgu nosaukusi cīņu ar ēnu ekonomiku, jo tā būtiski ietekmē zemnieku konkurētspēju. Tiesa gan, ZM informē, ka cīņa notiek, piemēram, pilnveidota darba organizācija tirgos. Arī tas mazina ēnu ekonomiku un stiprina iestāžu sadarbību.


TĀS PAŠAS ATLAIDES

ZS atzīst, ka koordinētas politikas trūkums laukus ir iztukšojis un iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Zemnieki vēl neņemas prognozēt, kā dzīvi mainīs nodokļu reforma – tas būs redzams gada beigās.

Par panākumu LOSP uzskata to, ka zemniekiem kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023. gadam apliekamajos ienākumos neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat vēl piecus gadus spēkā būs pašreizējā IIN aprēķināšanas kārtība, pārdodot vai iznomājot zemi lauksaimniekiem, kā arī darījumos ar augošu mežu vai tajā sagatavoto kokmateriālu pārdošanu.

Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā laukkopjiem panākts atvieglojums, ka to var samazināt līdz 50% no summas, kas saņemta kā valsts vai ES atbalsts. Būs mērenāks akcīzes nodokļa kāpums dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā – 50 eiro par 1000 litriem. Valsts nodokļu reformā palikuši iepriekšējie atvieglojumi arī likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.



SKAITĻI UN FAKTI

Palielināti tiešmaksājumi. Pērn izmaksāts lielāks atbalsts. Tiešmaksājumi gadā sasniedza 236 miljonus eiro, palielinoties par 23 miljoniem jeb 11% salīdzinājumā ar 2016. gadu.

E-pieteikšanās. Ieviesta pilnīga tiešo maksājumu un platībmaksājumu elektroniskā pieteikšanās, tas nozīmē būtiski mazāk kļūdu. Līdz ar to mazāk sodu, un ātrāk var saņemt avansu un gala maksājumus.

Arvien vairāk projektu. Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam pērn bija 16 dažādi pasākumi. Atbalsta saņēmējiem jau izmaksāti 483 miljoni eiro jeb 32% no visas summas.
* Lauku atbalsta dienests pērn saņēmis visvairāk projektu – 14 525. Investīcijās izmaksāti 184,4 miljoni eiro.
* Vislielāko interesi izrādījuši mežsaimnieki – saņemti 4208 pieteikumi meža kopšanai.
* Attīstās mazās saimniecības – apstiprināti 2108 projekti.
* Uzlaboti 270 km pašvaldību lauku ceļu.
* Zemnieki aktīvi iegulda naudu tehnoloģijās (miglošanai un mēslošanai), lai saimniekotu efektīvāk un videi draudzīgāk, – 12 miljonus eiro.
* Saglabājusies ļoti augsta aktivitāte pasākumā LEADER – 1561 projekts.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: