Vārda dienu svin: Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija
Ceturtdiena, 2018. gada 22. februāris, 06:59
-21° C, vēja ātrums 1.97 m/s, A vēja virziens

Vai mūs ietekmē starojums?

2018. gada 29. janvārī, 00:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Vai mūs ietekmē starojums?
Katram rentgena un datortomogrāfijas izmeklējumam jābūt pamatotam, uzsver SIA "Vizuālā diagnostika" Kuldīgas filiāles radiologi diagnosti Inese un Andris Laganovski.
Foto: Lāsma Reimane
Elektroierīces kļuvušas par daļu no mūsu ikdienas. Bet vai un kā tās ietekmē veselību un vidi, skaidro speciālisti.
Veselība
JĀIZVĒRTĒ KATRA SITUĀCIJA

Par starojumu medicīnā stāsta SIA Vizuālā diagnostika Kuldīgas filiāles radiologi diagnosti Inese un Andris Laganovski.


CIK IERAUGA UN UZZINA

I.Laganovska skaidro: „Attēlu iegūšanas veidi ir dažādi. Vissenākais ir rentgenoloģiskais izmeklējums. Tas saistīts ar rentgena starojumu, un savulaik tā bija revolūcija, kad rentgena stari tika atklāti un varēja iegūt cilvēka orgānu vai organisma daļas rentgenoloģisku atainojumu.

Pēc tam attīstījās datortomogrāfija, kas arī ir rentgenoloģisks izmeklējums un saistīts ar starojumu. Šī izmeklējuma laikā pacients saņem lielāku starojumu, bet ārsts iegūst daudz lielāku informāciju, salīdzinot ar rentgena attēlu. Piemēram, izmeklējot krūškurvja orgānus ar datortomogrāfu, var redzēt gan kaulus, gan mīkstos audus, respektīvi, visus krūšu kurvja orgānus. Turpretī rentgenoloģiskajā izmeklējumā diferencējam kaulus, sirds ēnu un plaušu asinsvadu zīmējumu, bet sīkus audzējus un metastāzes rentgena attēlā neredz.

Tikai ārsts var izlemt, kurš attēlu diagnostikas izmeklējums pacientam nepieciešams. Tāpat – vai vajadzīgs izmeklējums ar kontrastvielu. Ar to informācijas ir vairāk, bet pacients saņem lielāku starojumu.”

Ar jonizējošo starojumu nav saistīti ultraskaņas un magnētiskās rezonanses izmeklējumi. „Tur ir ultraīsviļņi un radioviļņi, bet nekāda kaitējuma no tiem nav,” piebilst A.Laganovskis.


TRŪKST ZINĀŠANU

„Cilvēki, šajā jomā neorientējoties, nonāk galējībās: paši nevajadzīgi pieprasa izmeklējumus vai arī no tiem atsakās. To derētu atcerēties ikvienam – tik specifiskas lietas vajadzētu atstāt ārsta ziņā. Īpaša kategorija ir mazu bērnu vecāki, kuri uzskata, ka ārsts nedara pietiekami, un pieprasa rentgenu nevajadzīgi. Tā viņi neapzinoties savu bērnu pakļauj starojumam. Tikai ārsts var izvērtēt to, vai starojums, ko pacients saņems, ir tā vērts diagnostiskos nolūkos. Te nav runas par neatliekamiem stāvokļiem, par traumām, kad cilvēks jāglābj.

Tāpat nenovērtēts un neizmantots izmeklējums ir mamogrāfija. Tas ir valsts finansēts pakalpojums sievietēm no 50 gadiem agrīnai vēža diagnostikai. Tajā starojums ir niecīgs, bet informācija liela. Sievietes bieži no šī izmeklējuma atsakās un izvēlas ultrasonogrāfiju. Bet gribu atgādināt, ka ir tādas vēža formas, kuras ar ultrasonogrāfiju nav diagnosticējamas,” uzsver I.Laganovska.


NO PACIENTA PAR KLIENTU

„Ārstiem trūkst informācijas par izmeklējumiem, kādi pacientiem bijuši iepriekš, un to rezultātiem. Tagad ir modē apstaigāt visas iestādes un izmeklēt sevi krustu šķērsu. Atnāk cilvēks, un mums ir nojausma, ka kaut kas ir darīts, bet nav izmeklējumu rezultātu. Mums viss jāsāk no sākuma, un nonākam pie tā, ka negribot esam spiesti kaut ko darīt vēlreiz, lai saprastu, kas ar cilvēku notiek. Ja valstī būtu vienota datubāze, kurā ārstniecības nolūkos varētu izvērtēt, kādas manipulācijas pacientam veiktas, tad atkristu nevajadzīgi izmeklējumi un lieka apstarošana,” skaidro I.Laganovska.

A.Laganovskis turpina: „Mūsu skolotāji mācījuši, ka radioloģisks izmeklējums sākas ar iepriekšējo apskatu. Tad varam mērķtiecīgi noteikt tālāko rīcību. Diemžēl maksas medicīnā vairs nav pacientu, bet ir klienti, kuri bieži diktē savus noteikumus. Kādreiz jebkurš radioloģisks izmeklējums ar jonizējošo starojumu notika vienīgi ar radiologa akceptu, tagad tā vairs nenotiek. Tagad internetā var iegūt ļoti vispārēju un bieži vien nepareizu informāciju, un cilvēki lepni un pārliecināti pieprasa izmeklējumus.”

Radiologs uzsver, ka līdzīgas metodes, kurā šī starojuma nav, ir magnētiskā rezonanse un ultraskaņa. Arī ultrasonogrāfijas iekārtas ir progresējušas, un attēli nav salīdzināmi ar tiem, kādi bija pirms 20 gadiem.


ĀTRĀK UN MAZĀK

I.Laganovska uzsver: „Medicīnā starojums ir un izvairīties nevar, bet izmeklējumi pa labi un pa kreisi nav vajadzīgi. Sabiedrības un ārstu prasības ir augušas – ar rentgenogrammām vien tālu vairs netiekam. Pateicoties mūsdienīgu iekārtu izšķirtspējai, varam atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem pirms desmit gadiem nevarējam.”

Radioloģe stāsta, ka aparatūras ražotāji ar katru jaunu iekārtu cenšas starojuma devu mazināt. „Ar jaudīgāku iekārtu informāciju iegūstam ātrāk, līdz ar to starojumu cilvēks saņem mazāk. Katram individuāli aparatūra aprēķina saņemto staru devu. Tā atkarīga no audu blīvuma un svara. Daudz jutīgāki pret starojumu ir bērni, un tad jāizvērtē katra vismazākā izmeklējuma nepieciešamība. Ir pierādīts, ka tiem bērniem, kuriem biežāk bijuši rentgena izmeklējumi, onkoloģisko saslimšanu risks tomēr ir lielāks.”


BIEŽA APSTAROŠANA KAITĒ

Ja vajag izmeklējumu mugurkaulam, nevajadzētu tai pašā reizē izmeklēt gan kaklu, gan krūšu, gan jostas daļu. Tās ir sešas projekcijas, un vienā dienā tas ir par daudz. A.Laganovskis skaidro: „Pieaugoši radioloģijas izmeklējumi nodara kaitējumu. Ar gadiem to skaits pieaug, un tā nav tikai Latvijas, bet visas pasaules problēma. Statistiski pierādīts, ka biežāk apstaroto cilvēku skar onkoloģiska saslimšana. Bet tas attiecas uz ļoti biežiem izmeklējumiem.”

I.Laganovska piebilst: „Medicīnā nekas nav akmenī iecirsts – darām tā un ne citādi. Ārstam katrā gadījumā jāizdomā, ko un cik vajag. Mums jāstrādā tā, lai pacients saņemtu mazāk starojuma.”



Zinātne
VESELĪBAI TAS NEKAITĒJOT

Kristaps Bergfelds, Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks

„Ikdienas tehnikas radītā starojuma intensitāte ir būtiski zemāka par to līmeni, kas tiek saistīts ar jebkādām veselības problēmām,” uzsver pētnieks Kristaps Bergfelds.


PĒTĪJUMI NEAPSTIPRINA

K.Bergfelds skaidro: „Elektromagnētiskais starojums sastopams dažādos veidos. Radioviļņi, siltuma starojums, redzamā gaisma, rentgena stari – tās visas ir elektromagnētisko viļņu izpausmes. Tās atšķiras tikai ar viļņa garumu. Var plaši diskutēt par katra starojuma izpausmēm dabā un tehnikā. Elektromagnētiskie lauki ir visapkārt – tas tiesa. Mums visapkārt dažādas iekārtas izmanto elektromagnētisko starojumu: mobilie telefoni, bezvadu internets, radio un televīzijas apraide utt. Taču visi šie starojuma avoti ir vāji, un cilvēka veselību neietekmē. Par šo tematu ir veikti un tiek turpināti daudzi pētījumi, bet neviens neapstiprina, ka starojuma avotu klātbūtne jebkādi pasliktinātu veselību.”


INTENSITĀTE MAZINĀS

„No ikdienas iekārtu starojuma nav nepieciešams izsargāties – tas ir nekaitīgs. Vienīgie cilvēki, kuriem par to būtu jāuztraucas, ir personāls, kas apkalpo lieljaudas radio antenas. Esot ļoti tuvu (dažus metrus) šīm jaudīgajām iekārtām, var pat gūt apdegumus,” uzsver K.Bergfelds. Ja nerāpjas radio apraides torņos un ievēro darba drošību, ne no kā nav jābaidās.

Nevar apgalvot, ka ikdienas elektromagnētiskā starojuma intensitāte paaugstinās – tieši otrādi. „Iekārtas, kas darbībā izmanto šo starojumu, tik tiešām sastopamas arvien biežāk. Taču, uzlabojoties uztvērēju kvalitātei, var strādāt ar mazākas intensitātes raidītājiem, un kopējais starojuma fons laika gaitā varētu pat samazināties. Kā tehnoloģiju attīstībā starojuma intensitāte mainās, par to varētu interesēties sīkāk.”


NO SAULES GAN JĀUZMANĀS

„Noteikti jāizmanto izdevība uzsvērt cita – dabiska – elektromagnētiskā starojuma avota ietekmi uz cilvēku, kas ir gana pārbaudīta un pilnīgi noteikti veselību ietekmē. Tā ir saule. Sauļošanās un cita nevajadzīga sevis pakļaušana saules ultravioletajam starojumam var izraisīt ādas vēzi, kataraktu un citas veselības problēmas. No tā gan būtu jāizvairās.”


IZMANTO SABIEDRĪBAS NEZIŅU

„Zinu, ka mums rūp sava un tuvinieku veselība, tādēļ esam gatavi ikdienā sastopamos kaitīgos faktorus mazināt. Taču vēlos akcentēt, ka kārtība un likumi modernajā sabiedrībā (sevišķi Eiropas Savienībā) ļoti cieši regulē patērētājiem pieejamo preču, pārtikas un vides tīrību un drošību. Tādēļ, ja kāda prece (mobilais telefons, cīsiņš vai džemperis) mājās nonācis, tad iespēja, ka tas var radīt kādu bīstamību, lietojot to atbilstošā veidā, ir nenozīmīgi maza,” skaidro pētnieks.

„Taču daudzi ļaunprātīgi izmanto sabiedrības neziņu un labo gribu, baidot ar nez kādu ezoterisku, mistisku, nepierādītu tehnoloģiju kaitīgumu. Tas tiek darīts, lai: 1) reklamētu savu preci, pārdotu kādus elektromagnētiskā starojuma attīrīšanas vitamīnus un citas muļķības, 2) reklamētu paši sevi – izbļaustītos publiskajā telpā un atgādinātu par savu eksistenci, 3) iegūtu sirdsmieru, ka esam atraduši kādu izskaidrojumu savām ikdienas problēmām. Aicinu uz šādām tenkām neuzķerties, būt izglītotiem un loģiski domājošiem.


Radioviļņi, siltuma starojums, redzamā gaisma, rentgena stari – tās visas ir elektromagnētisko viļņu izpausmes. Atšķiras tikai viļņa garums.



Vide
RAŽOTĀJI PEĻŅAS DĒĻ PĀRLIECINA PIRCĒJUS

„Nopērkot kārtējo telefonu, mēs ar savu naudu atbalstām dabai un cilvēkiem kaitīgu procesu,” uzskata biedrības Homo ecos projektu vadītāja Alise Krūmiņa.

Informēt sabiedrību par elektroierīču ražošanas un izmešanas postošajām sekām – tāds pērn bija Homo ecos nolūks projektā Informatīva un izglītojoša sociālā akcija par elektropreču patēriņa ietekmes uz vidi samazināšanu.

A.Krūmiņa stāsta: „Dzīve vairs nav iedomājama bez sadzīves tehnikas, vēl jo vairāk – bez mobilajiem telefoniem un datoriem. Ierīču ražotāji peļņas nolūkā ar dažādiem līdzekļiem diezgan veiksmīgi pārliecina patērētājus, ka telefoni un datori jāmaina bieži (reizi gadā vai divos). Nereti lasām ziņas, ka ražotāji precēs radījuši plānoto novecošanu. Tas nozīmē, ka ierīces mūžs tīšuprāt saīsināts, dažkārt aptuveni līdz brīdim, kad ražotājs nāk klajā ar jaunu modeli. Citos gadījumos ierīces padarītas ļoti sarežģītas vai pat nav iespējams tās salabot, tā panākot, ka lētāk un ērtāk ir nopirkt jaunu.”

Projektā noskaidrots, ka videi elektropreču ražošana nodara lielu kaitējumu. Tiek izmantoti smagie metāli un citas kaitīgas vielas, kas nonāk pazemes ūdeņos, strauji izplatās, saglabājas tur ļoti ilgi, kā arī nokļūst barības ķēdē, izraisot smagas veselības problēmas.

„Pēc tam, kad ierīces mums vairs nav vajadzīgas, tās jānodod pārstrādei. Tomēr pat pareizi sašķirotas elektroiekārtas rada lielu kaitējumu, jo tikai nelielu daļu izejmateriālu var izmantot atkārtoti. Daļa elektronikas atkritumu nonāk attīstības valstīs, kur cilvēki ar primitīvām, veselībai un videi ļoti kaitīgām metodēm no tiem atgūst vērtīgos materiālus,” skaidro A.Krūmiņa. „Tāpēc katru reizi, kad paņemam rokās telefonu, jācenšas atcerēties, ko tas patiesībā nozīmē. Varbūt ielikt to maciņā, lai tā mūžu paildzinātu. Varbūt jaunu pirkt tikai tad, kad vecais nolietojies tik ļoti, ka to vairs nevar salabot, nevis reizi gadā vai divos.”



Viedokļi
VAI ESAT AIZDOMĀJIES PAR ELEKTROMAGNĒTISKO STAROJUMU SAVĀ IKDIENĀ?



Jānis Ruņinieks, tālbraucējs:
– Telefonu izmantoju ļoti reti. Tas parasti stāv blakus, un neesmu aizdomājies, cik kaitīgs tas ir. Arī tagad telefons ir jakas kabatā. Elektroniskās iekārtas pēdējā laikā nav bijis jāmet laukā, tāpēc nepateikšu, kur jāved vai jāizmet.



Sigita Apale, datu ievades operatore:
– Esmu par to aizdomājusies. Zinu, ka nevajadzētu telefonu izmantot kā modinātāju, tomēr lietoju. Es domāju, ka cilvēkam tas kaitē. Esmu ļoti taupīga, tāpēc elektropreces bieži nemainu, bet, cik zinu, tad elektropreces savāc atkritumu savācēji. Neesmu par to daudz domājusi.



Dāvis Ozolnieks, students:
– Nedrīkst telefonu likt krūšu kabatā, jo starojums ir kaitīgs. Dzirdēts arī, ka telefoni mēdz uzsprāgt, īpaši IPhone. Tagad telefoni vienmēr ir blakus, jo tā ir mūsu ikdiena – bez tiem nav iespējams. Neesmu domājis, kur izmest veco elektroniku, manuprāt, lielākajai daļai tā stāv pagrabā. Zinu, ka jāpiemaksā, ja vēlas preces kaut kur nodot.



Elīna Klepere, studente:
– Zinu, ka istabā nevajadzētu turēt pārāk daudz elektrotehnikas, kā rūteri, televizoru, datoru utt. Es bieži vien šīs ierīces izrauju no kontakta, īpaši naktī. Viss, kas netiek lietots, stāv pagrabā. Domāju, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk informācijas par to, kur nodot vecās preces.


Materiāls tapis Latvijas valsts budžeta finansētā mērķprogrammā Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: