Vārda dienu svin: Anšlavs, Junora
Piektdiena, 2018. gada 25. maijs, 23:39
+16° C, vēja ātrums 2.1 m/s, Z-A vēja virziens

Vai atkritumu savākšanā beidzot skaidrība?

2018. gada 9. februārī, 00:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Vai atkritumu savākšanā beidzot skaidrība?
Uz lasītāju jautājumiem atbild "Kuldīgas komunālo pakalpojumu" atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Kaspars Poriķis un uzņēmuma vadītājs Pēteris Gobzemis.
Foto: Aivars Vētrājs
Par jauno atkritumu vākšanas kārtību Kuldīgas novadā galvenokārt privātmāju iedzīvotājiem vēl aizvien ir daudz jautājumu. "Kuldīgas komunālo pakalpojumu" (KKP) darbinieki neskaidrības vairākkārt pārrunājuši gan kolektīvā, gan domē.
Kurzemnieka uzrunāti, uzņēmuma vadītājs Pēteris Gobzemis un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Kaspars Poriķis stāsta par izmaiņām.


• 1. novembrī tika paaugstināts sadzīves atkritumu izvešanas tarifs. Par 240 l konteineru jāmaksā 4,17 eiro (iepriekš 3,29 eiro).

• No 1. janvāra šķirotie atkritumi pilsētā tiek aizvesti par maksu: 2,21 eiro par vienu 240 l konteineru.
Lai šķirotos savāktu arī turpmāk, pilsētas privātmāju īpašniekiem jāraksta iesniegums KKP – tas apliecina, ka cilvēks piekritis par aizvešanu maksāt.
K.Poriķis: „Šķirotos atkritumus par velti var izmest savākšanas punktos vai šķirošanas laukumā Kuldīgā, Dārzniecības ielā 9. Ja cilvēkam ērtāk, ka atkritumiem aizbraucam pakaļ, uzņēmums par to grib saņemt samaksu.”
• 1. martā spēkā stāsies saistošie noteikumi par sadzīves (nešķirotajiem) atkritumiem. Tie paredz, ka:
- minimālais daudzums gadā privātmājām ir seši konteineri vai 15 trafarētie maisi (iepriekš nopērkami KKP). Viens 100 l maiss maksā 1,74 eiro;
- ja mājā dzīvo viens vai divi pensionāri, minimālais konteineru skaits gadā ir trīs;
- pēc likuma līgums par atkritumu izvešanu jāslēdz visiem privātīpašniekiem; ja tas netiek darīts, sods var būt 70–700 eiro;
- ar pašvaldības atzinumu līgumu par atkritumu izvešanu drīkst neslēgt tie, kuriem īpašumā ir tikai zeme bez ēkas, īslaicīgas uzturēšanās būve vai pārvietojama konstrukcija, kuru ēkas netiek apdzīvotas, kurās nenotiek saimnieciskā darbība;
- lai arī līgumā paredzētajā dienā konteiners nebūs pilns un klients nebūs izvešanu atteicis, tas tiks uzskatīts par pilnu.



LASĪTĀJU JAUTĀJUMI

Kāpēc uzņēmums ir ieinteresēts peļņā, nevis atkritumu šķirošanā, kas būtiska visiem?

P.Gobzemis: „Par šķirošanu mēs maksājam, nevis ar to pelnām. Piemēram, pārdodot septiņas tonnas plēves maisiņu, varam nopelnīt septiņus centus – vienu par tonnu! Septiņas tonnas maisiņu aizņem 14 paletes 1,2 m x 1,2 m izmērā. Pašvaldības uzņēmumam ir mērķis nopelnīt tik, lai varam sniegt labus pakalpojumus, atjaunot autoparku. Kad braucam ar vecajām, izrūsējušajām mašīnām, no kurām kaut kas iztek vai izkrīt vai kāda skaļāk rūc, iedzīvotāji pārmet, ka braucam ar lūžņiem. Mērķis ir samazināt zaudējumus, jo par šķirošanu – savākšanu, presi, cilvēkiem, kuri to dara, – gadā tie ir 20 000 eiro. Pagaidām sedzam ar to, ko nopelnām par sadzīves atkritumiem. Turklāt 60% šķiroto atkritumu vedam uz izgāztuvi Pentuļos, samaksājot par noglabāšanu, jo šajos konteineros cilvēki met arī sadzīves atkritumus.”


Vai arī daudzdzīvokļu namu iemītnieki maksā par šķirotajiem atkritumiem? Tajos konteineros taču met arī citi cilvēki.

K.Poriķis: „Daudzdzīvokļu māju masīvos ne, jo tie skaitās šķiroto atkritumu savākšanas punkti. Bet, ja mājā ir, teiksim, četri dzīvokļi, tad jā. Būtu labi, ja tie, kuri savu sašķiroto ved uz māju masīviem, tos atvestu pie mums Dārzniecības ielā 9. Tur darbinieki var pamācīt, kā jāšķiro pareizi.”


Vai pagasta centrā (Mežvaldē) paliks tvertne šķirotajiem atkritumiem, un vai uz turieni drīkst vest?

K.Poriķis: „Jā, paliks. Noteikti drīkst.”


Sarunās ar KKP darbiniekiem rodas komunikācijas kļūmes, kad viens otru pārprot. Ko darīt?

P.Gobzemis: „Visas telefona sarunas tiek ierakstītas un uzglabātas pusotru mēnesi. Ja cilvēki pārmet sliktu komunikāciju, jāsazinās ar mums, jānosauc tālruņa numurs un laiks, kad zvanīts. Mēs ierakstu pārbaudīsim. Ja tiešām būs problēma, klientam atvainosimies un ar darbinieku to pārrunāsim.”


Kundze no Laidu pagasta viensētas nevarot sazvanīt tālruni 63322380, pa kuru aizvešana jāpiesaka. Atkritumu neesot daudz, bet mašīna braucot, kā braukusi. Viņa satraukusies, ka būs liels rēķins, kaut arī neko neesot izlikusi.

K.Poriķis: „Par telefonu runājot, jāatvainojas – tiešām bija sastrēgums, jo dispečere mums viena. Līdzko atkritumu apsaimniekošanā kaut kas tiek mainīts, Kurzemniekā parādās raksts, un numurs tiešām visu laiku ir aizņemts. Tagad situācija normalizējusies. Ja cilvēks uzrakstījis iesniegumu, ka vēlas turpināt atkritumus šķirot, vai ir pieteicis izmaiņas grafikā, lūdzam otrreiz nezvanīt, jo visu esam fiksējuši. Līdz 1. martam neatteiktās reizes netiek skaitītas.”


Nav likumīgi, ka par pustukšu tvertni tiks ņemta pilna maksa. Tas būtu tāpat kā veikalā pirkt puskilogramu biezpiena, bet maksāt par kilogramu.

P.Gobzemis: „Tieši tāpēc sakām, lai cilvēki grafiku maina un paši domā, cik bieži konteiners būs pilns.”

K.Poriķis: „Var gadīties, ka atbrauc ciemiņi, bijusi ballīte un konteiners ir pilns agrāk, nekā paredzēts. Tad jāpiesaka dispečerei.”


Kas izdevīgāk: pirkt maisu vai ņemt konteineru?

K.Poriķis: „Abi varianti ir vienādi. Maiss ir lētāks, bet mazāk ietilpīgs (100 l) nekā konteiners (240 l). Maisa apdruka mums diemžēl maksā ap 20% no cenas, par kādu to pārdodam. Tāpēc lūdzam cilvēkus labāk ņemt konteineru.”


KKP liek privātmāju saimniekiem norādīt, kurā nedēļā viņi grib, lai brauc, pamatojot, ka tā tiek taupīti transporta izdevumi. Vai tiešām varēs panākt, ka visi vienas ielas iedzīvotāji to saskaņo tā, ka kādu nedēļu mašīnai nebūs jābrauc? Savukārt, ja tās brauks katru nedēļu, pie dažām mājām apstāsies, pie citām ne, vai tā būs ekonomija?

K.Poriķis: „Precizējot grafiku, ļoti cenšamies maršrutu saskaņot ar kaimiņiem. Ielā, kurā visiem atkritumus izved reizi vai divas mēnesī, var gadīties cilvēks, kuram vajag katru nedēļu. Pie viņa brauksim katru reizi, pie citām mājām neapstājoties, un tas vienalga būs ekonomiskāk. Naudas taupīšanas dēļ jau trīs nedēļas pilsētā atkritumus ved viena, nevis divas mašīnas. Maršrutus cenšamies grupēt kompaktāk.”

P.Gobzemis: „Līdz šim cilvēki pārsvarā gribēja, lai ved katru nedēļu. Bija pārliecināti: mašīna tāpat brauc garām, redzēs, ka atkritumu nav, un brauks tālāk. Bet, ja arī tas vienīgais klients gribēs katru otro nedēļu, mēs visus saliksim vienā datumā.”


Ko darīt, ja tvertne ir mazāka par 240 litriem? Vai arī tāda tiks rēķināta kā pilna?

K.Poriķis: „Ja konteiners ir mazāks, būtu labi, ja cilvēks ar mums sazinātos. Aizbrauksim pārliecināties, cik tas ietilpīgs.”


Ir līgums par atkritumu savākšanu konkrētā dienā. Ja tvertne todien netiks izlikta, vai par to jāmaksā? Vai drīkst atteikt iepriekšējā dienā?

K.Poriķis: „Ja nebūsim brīdināti, ka atkritumu nav, ar 1. martu būs jāmaksā. Atteikt var arī dienu iepriekš.”


Līdz šim no KKP ņēmu maisu. Kad tas pilns, atveda citu. Vai tā turpināsies? Varbūt jāslēdz līgums par noteiktām reizēm? Bet man tas maiss pildās ļoti ilgi – pat gadu.

P.Gobzemis: „Līdz šim tāda kārtība bija. Tagad jāslēdz līgums. Var izvēlēties: ņemt konteineru vai arī nopirkt priekšapmaksas maisu, kuru tāpat izliek grafikā paredzētajā dienā. Maiss tiek reģistrēts konkrētā adresē.”


Maisus var nopirkt KKP birojā Kuldīgā. Vai laucinieki tos nevar pirkt, piemēram, no šofera? Varbūt pagastu pārvaldēs?

P.Gobzemis: „Skaidras naudas norēķini ar šoferi nav izkontrolējami. Par iespēju nopirkt pagastu pārvaldēs spriedīsim. Tur darbiniekiem būtu jāfiksē, kuras mājsaimniecības tos nopērk.”


Maisi nopirkti, ir līgums un grafiks – reizi mēnesī. Kāpēc KKP man teica, ka katrs maiss vienalga jāpiesaka?

K.Poriķis: „Ja maiss nopirkts, par to ir samaksāts, adrese pierakstīta, tātad šoferis zina, ka tas jāsavāc. Šeit laikam atkal bijusi komunikācijas problēma.”

K.Poriķis: „Minimālais izvešanas reižu skaits paredzēts tādēļ, lai atsevišķu mājsaimniecību īpašnieki nevarētu apgalvot, ka atkritumu viņiem nav. Tie ir visās mājās, un tie, kuri apgalvo, ka to nav, savējos, visticamāk, izmet svešos konteineros vai mežā.”
Komentāri
to kvinta
2018. gada 11. februārī, 17:02
Par savu naudu gan, un kolektivi brauc ne tikai kantora darbinieki, bet ari vienkarsie soferi, vien jasamaksa par braucienu..uzreiz visu summu vai pa dalam...Taka nemuldi par to ko nezini un nejauc cilvekiem pratu!
Kvinta
2018. gada 10. februārī, 19:50
KUK uzņēmumam neviens neuzticas, jo diez vai kāds cits pašvaldības uzņēmums (kantora darbinieki) atļautos kolektīvi aizbrauk nedēļu uz Antāliju atpūsties, vai par savu naudu?!
musurņiks
2018. gada 9. februārī, 20:07
Un cik Ēdolē Liepu mājās nav redzēts , ka šķiroto atkritumu konteineiru iegāž kopīgajā musurvedējā ( ir runa par piektdienām , kad ved parasto konteineru, otrdienās , kad jāved šķiroto, tad musrvedēju ar lūgšanām nesagaidīsi)
Un vēl tai pašās Liepās ir tādi , kas nopērk māju citur pagastā un ved savus sūdus lielos, mellos maisos uz Liepu mājas konteineru, visas vecenes laimīgi maksā par viņu sūdiem un neko nesaka, bet pamēģini nolikt pie konteinera oranžo KKP maisu ( par kuru ir samaksāts), tā uzreiz vecenēm žultainās rīkles vaļā un tūlīt dedzinās uz sārta... Ēdolē cilvēki ir īpaši riebīgi...
Elīna
2018. gada 9. februārī, 18:18
Domāju šeit būtu darbs tiesībsargam! Kāpēc gan man būtu jāmaksā par neizvestiem atkritumiem.Ja nu man vienkārši gadījies piemirst, ka ir izvešanas diena?Un vispār kā var noteikt minimālo izvešanas skaitu!Tas viss ir manu tiesību pārkāpums! Gribu mainīt pakalpojuma sniedzēju!
Caps
2018. gada 9. februārī, 14:38
Par tiem sešiem minimālajiem konteineriem gadā - mums iedots mazais, tātad pat reizi mēnesī izvedot un gadā 12 es pārmaksāšu par katru ceturksni 40l. Gadā par 160l.
Pēc prāta vētras mājās 2 strādājošie, nolēmām tā arī darīt - pieteicām reizi mēnesī, katru reizi piebakājam pilnu (nešķirojam), jo - brauks mēnesi reizi tik un tā ir pilns vai nav, jāmaksā ir tik un tā ir pilns vai nav, nevienam neinteresē ir šķirots vai nav. Nu kāda šķirošana?
Biju gatava maksāt par konteineru šķirotam - tak atbrauc pakaļ - forši. Maksāt par pustukšu konteineru kā par pilnu - nē, tad šķirotie ceļos uz pustukšo.
Re un tā visi kopā (ne)rūpējamies par dabu.
Dace
2018. gada 9. februārī, 09:51
Interesanti, kāpēc viens vai divi pensionāri sataisa mazāk atkritumus nekā viens vai divi strādājošie? Man diemžēl nesanāk tie seši konteineri. Būs jāmeklē vēl atkritumi, jo pustukšu tak tāpat skaita kā pilnu.
Pievieno jaunu komentāru: