Vārda dienu svin: Ernestīne, Ingmārs, Akvelīna
Pirmdiena, 2018. gada 21. maijs, 23:49
+15° C, vēja ātrums 2.1 m/s, A-ZA vēja virziens

PVN mazāks, bet cena nesarūk

2018. gada 12. februārī, 00:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
PVN mazāks, bet cena nesarūk
Foto: Aivars Vētrājs
Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem šogad pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme samazināta no 21% līdz 5%. Taču ražotāji un tirgotāji atzīst: salīdzinot ar pērno gadu, šīm precēm ar visu samazināto PVN cena ir vai nu mazliet zemāka, vai tāda pati, bet dažām pat augusi. To ietekmējusi degvielas un citu pakalpojumu sadārdzināšanās.
Kas ir Latvijai raksturīgie augļi, dārzeņi un ogas?
• Veikalā pie preces jābūt norādītam, vai tā iekļauta ap 60 nosaukumu sarakstā, kurā minēti Latvijai raksturīgie augļi, dārzeņi un ogas: kartupeļi, kāposti, burkāni, ziedkāposti, sīpoli, tomāti, gurķi, pākšaugi, āboli, zemenes, plūmes, ķirši un citi.
• Samazinātais PVN attiecas gan uz vietējiem, gan ievestajiem produktiem.



Audzētāji

CER UZ POZITĪVO NĀKOTNĒ

Ogres novada kooperatīvs Mūsmāju dārzeņi pēc četru gadu lauksaimnieku cīņas par PVN samazināšanu cer, ka ilgtermiņā tam būs labs efekts.

Mūsmāju dārzeņi ir viens no Latvijā vadošajiem piegādātājiem. Tajā ir 11 biedru, kopējā platība – 1000 ha, un aptuveni 600 ha tiek audzēti dārzeņi. Gadā tiek pārdots ap 20 tūkstošiem tonnu. Kooperatīva vadītāja Edīte Strazdiņa saka: lai arī veikalos būtisku cenas kritumu nevar manīt, jo tai ir tendence augt, tādēļ samazinātais PVN nav tik manāms, tomēr nopirktā daudzums palielinoties.

„Jau tagad jūtam naudas aprites ātrumu, jo tik daudz PVN nav jāsamaksā valstij un mums ir vairāk brīvu līdzekļu. Tas ir labi. Redzam arī to, ka pieaug apjoms. Varbūt tas izskaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, jo šogad dārzeņu ir mazāk, bet jebkurā gadījumā tagad cilvēki pērk vairāk. Vai tā būs arī turpmāk, grūti spriest.
„Arī vairumtirgotājam, ja jāizvēlas, no kā pirkt, turpmāk ārzemju preces nebūs stipri lētākas par vietējām.”

Domāju, ka reāli 5% PVN jutīsim tad, kad sāksies jaunā raža. Varēs saprast, kas notiek kopējā tirgū, kā mainās pelēkās ekonomikas ietekme. Jo tam, kurš strādā ar nodokļiem, un tam, kurš cenšas tos apiet, vairs nebūs tik lielas starpības. Uz ielu stūriem ļoti daudz tiek tirgotas poļu preces, un negodīgi uzpircēji norāda, ka tā ir no Latvijas. Viņi nav PVN maksātāji, jo ievestajām precēm tas nav jāmaksā. Turpmāk viņiem nebūs lielas intereses likt zemāku cenu un melot par izcelsmes valsti. Par vienādu cenu varēs tirgot Latvijas un Polijas audzētājs. Arī vairumtirgotājam, ja jāizvēlas, no kā pirkt, turpmāk ārzemju preces nebūs stipri lētākas par vietējām.

Šobrīd izskatās, ka būs daudz labāk. Mūsu kooperatīvs apgādā tīklus Rimi un Maxima. Janvārī pētījām cenas un redzējām, ka tirgotāji uzturēja cenu godprātīgi un nepalielināja uzcenojumu uz PVN starpības rēķina.”



PAŠI NEJŪT, BET VALSTĪ APJOMU VAR IETEKMĒT

Padures pagasta graudkopības saimniecība Laivenieki gadā pārdod arī vairākus simtus tonnu kartupeļu. Īpašnieks Jānis Laivenieks izmaiņas nejūtot un arī necerot, ka PVN maiņa Latvijas audzētājiem dos būtisku labumu: „Lielražotājs, kurš 100% strādā tikai ar dārzeņiem, iespējams, ar laiku jutīs apgrozījuma pieaugumu. Bet ir nianses. Piemēram, šo procesu var ietekmēt pārpircēji. Tikpat labi cena var mazināties arī Polijas ražotājam, un viņa preces pārpircējs izvēlas labāk nekā vietējās. Valstī varbūt var cerēt, ka pieaugs pieprasījums, bet mēs ar savu nelielo apjomu to nejūtam pilnīgi nekā un arī negatavojamies izjust. Vienīgi pavadzīmē tagad 21% vietā rakstu 5%.
Laivenieki izmaiņas nejūt un arī necer, ka PVN maiņa Latvijas audzētājiem nākotnē dos būtisku labumu.

Neesmu ekonomists, bet domāju, ka šī kārtība varbūt var samazināt pelēko ekonomiku, bet pircējam cena gan diži nepazemināsies. Mana visdziļākā pārliecība: tos 16 PVN starpības procentus visdrīzāk paņems tirgotāji. Tādēļ īsti nesaprotu, kādēļ lauksaimnieku organizācijas tik ļoti plēsās, lai panāktu pazemināto likmi.”



JĀCER UZ PIRCĒJU SAPRATNI

Saldus novada Jaunlutriņu pagasta Mucenieku īpašniece Ligita Rezgale skaidro, ka viņi piegādā ābolus lielveikaliem Rimi un Maxima un nekādas pārmaiņas nejūt: „Iemesls, kādēļ Zemkopības ministrija šīs izmaiņas panāca, bija tāds, ka gribēja ilgākā laikā paskatīties, vai līdz ar cenas pazemināšanos pieaugs vietējo augļu un dārzeņu apgrozījums. Pagājis pārāk maz laika, lai kaut ko secinātu.

Es nevaru mūsu ābolu cenu salīdzināt ar pērnajām cenām, jo tā ir mainīga, bet, salīdzinot ar decembri, šobrīd mūsu preces veikalā ir ievērojami lētākas – par mainītā nodokļa tiesu. Par apjomu šogad neko daudz neieraudzīsim, jo pagājušogad ābolu raža bija maza un faktiski jau iztirgota. Nebūs, uz kā pamata pētīt. Citus gadus, cerams, apjoms augs.
„Šobrīd mūsu āboli veikalā ir ievērojami lētāki – par mainītā nodokļa tiesu.”

Diemžēl likme samazināta arī ievestajiem augļiem. Polijas āboli mums ir lieli konkurenti, un tur neko nevaram mainīt, jo tādi ir Eiropas Savienības likumi. Varam tikai cerēt, ka Latvijas pircējs beidzot sapratīs, kur paliek nauda, ko viņš atstāj veikalā, un kāpēc mums nepietiek naudas skolotājiem, policistiem un ārstiem. Jāsaprot: pērkot importa preces, labāk dzīvos ārzemju ražotāji.”



VAJADZĒTU TIKAI VIETĒJIEM

Vārmes Garīši veikaliem dod svaigus kāpostus, bietes, burkānus un arī pārstrādātu produkciju. Īpašnieks Jānis Čaročinskis saka: „Svaigā produkcija ir ļoti maza daļa no pārdotā, tādēļ neesam pētījuši, kā PVN maiņa ietekmējusi tirdzniecību. Droši vien kopumā pārdošanas apjomu tas var mainīt, bet ideāli būtu, ja pazemināts PVN būtu tikai vietējiem ražotājiem – tad tas būtu bonuss. Tagad ieguvums ir arī citām valstīm.”
„Ideāli būtu, ja pazemināts PVN būtu tikai vietējiem ražotājiem – tad tas būtu bonuss.”



Pārstrādātāji

VIEDOKLIM VĒL PAR AGRU

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere sacīja, ka pārstrādātāju viedokli vēl nevar sniegt, jo valdes sēde, kurā tiks analizēts tas, kā PVN maiņa nozari ir ietekmējusi, būs tikai mēneša beigās.



Tirgotāji

PĒRK VAIRĀK

Veikalu tīklā Maxima janvārī, salīdzinot ar pērno gadu, Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana augusi teju par 10%, saka uzņēmuma pārstāve Zane Udrase.
„Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana veikalos Maxima augusi teju par 10%.”

„Mūsuprāt, ikviens pircējs ir pamanījis PVN samazinājumu. Protams, ir daļa tādu augļu, ogu un dārzeņu, kuriem samazinājums ir tikai pāris centu, tādēļ pirmajās dienās tas netika pamanīts. Tomēr pārdošanas dati pierādījuši, ka iedzīvotāji dārzeņus iegādājas vairāk. Dārzeņu un augļu sezonā mūsu veikalos gandrīz 95% produkcijas ir izaudzēti Latvijā, bet ziemā tos vairāk importējam. Par samazināto PVN esam runājuši vairākus gadus un norādījuši, ka tādu vajadzētu ieviest visai pārtikai, kā tas ir citās Rietumeiropas valstīs, jo tas veicina iedzīvotāju pirktspēju.”



LĒTĀKA NAV, BET VARĒJA BŪT VĒL DĀRGĀK

Kuldīgas veikalā Elvi cena augļiem, dārzeņiem un ogām var arī nebūt samazinājusies, saka vadītāja Ināra Celma. „No sākuma cena kļuva zemāka, bet līdz ar degvielas sadārdzināšanos tā ir augusi daudzām precēm, arī augļiem un dārzeņiem. Samazinātais PVN ļāvis tiem nekļūt vēl dārgākiem, jo starpība uz šī nodokļa rēķina ir diezgan liela. Ja, piemēram, tomātus iepērkam par diviem eiro, tad ar 21% PVN veikala plauktā tie maksātu 2,42 eiro, bet ar 5% – 2,10 eiro.”
„Samazinātais PVN ļāvis augļiem un dārzeņiem nekļūt vēl dārgākiem.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: