Vārda dienu svin: Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 2018. gada 20. jūnijs, 14:27
+17° C, vēja ātrums 7.7 m/s, D-R vēja virziens

Dižu mūžu nodzīvojis

2018. gada 14. februārī, 04:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Dižu mūžu nodzīvojis
Foto: Modra Rubeņa arhīvs
Kad 3. martā Nīkrāces pagasta Lēnās atkal pulcēsies karavīri, zemessargi, savas zemes un valsts patrioti, tad Latvijas atbrīvošanas cīņu memoriālās akmens sienas autora, nīgrandnieka Jāņa Blūma viņu rindās vairs nebūs.
9. februārī viņš aizsaukts mūžībā, kad nepilnas divas nedēļas iepriekš bija nosvinējis 91. dzimšanas dienu.

J.Blūms dzimis Vidzemē, bet Kurzemē vispirms nonācis agrā jaunībā kopā ar māti un māsu, lai aizbēgtu no padomju varas represijām. Tēvs Paulis Blūms – Oskara Kalpaka bataljona virsleitnants un Lāčplēša ordeņa kavalieris – jau bija notiesāts ar izsūtījumu Sibīrijā, kur gāja bojā. Atraitne ar bērniem no Kurzemes pārcēlās uz Vāciju, tur Jānis iesaukts armijā. Vēlāk no draudiem nokļūt lēģerī Krievijā paglābis tas, ka viņam aiz pārpratuma bija auslandera (ārzemnieka – aut.) pase, kāda dota vācu sagūstītajiem. Taču, atgriežoties dzimtenē, šie fakti savas zemes patriotam traucējoši vilkušies līdzi, jo nav saskanējuši ar Komunistiskās partijas ideoloģiju.

Pēc Kazdangas tehnikuma J.Blūms nosūtīts uz Saldus novada Nīgrandi. Sak’, lai kuļas pa tālo leišmali un nerēgojas komunistiem acīs. Bet jaunais agronoms kā par spīti ņēmis un gandrīz no drupām tur izveidojis Latvijā vienu no slavenākajiem kolhoziem – Jauno komunāru. Pie tā stūres bijis 40 gadus, kolektīvajai saimniecībai piederējuši plaši un kārtīgi kopti lauki, lopu fermas, gaļas kombināts, pat šūšanas cehs, bet celtnieku brigāde visā Latvijā būvējusi viesnīcas, skolas un kultūras namus. Slava par Jauno komunāru un tā vadītāju J.Blūmu izplatījusies tālu.

Pirms desmit gadiem intervijā Kurzemniekam sirmais vīrs atzina, ka politikā nekad nav jaucies: „Tā kā nedrīkstēju izrādīties, varēju vairāk laika un uzmanības veltīt darbam, nevis kā citi – apkārt pa sapulcēm skraidelēt. Vēlāk, kad tie ordeņi jau bija sadoti, tad gan. Arī partijā iestājos, jo man tāda mīksta sirds.”

No kolhoza aizgājis, jo nav varējis paciest netaisnīgo dalīšanu, kas sākusies pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas. Bijis grūti noskatīties, kā tiek izsaimniekots viss, kas gadu no gada, liekot kapeiku pie kapeikas, rūpīgi sakrāts. Tēvam veltītajā brošūrā viņš skopos vārdos raksta: „Man ilgus gadus nebija iespējas kalpot savai valstij un celt tās labklājību, tomēr savu darbu centos veikt apzinīgi, kā man to mācīja tēvs. Bija jau arī laiks aiziet, jo likās, ka izsīkuši spēki. Un patiešām pēc piecpadsmit brīvestības gadiem, pašam kļūstot vecākam, veselība šķiet gandrīz vai labāka nekā toreiz, no saimniecības atvadoties.”

Darbu sabiedrības labā J.Blūms gan nepārtrauca: daudz ziedojis Jaunsardzei, Brīvības piemineklim, Okupācijas muzejam un patriotiskiem pasākumiem. Par naudu, kas saņemta, pārdodot no tēva mantotā īpašuma daļu, viņš uzcēla pieminekli ne tikai Paulim Blūmam, bet arī karabiedriem – Lēnās, kur pirms 99 gadiem kalpakieši tēva vadībā sāka forsēt Ventu un sarīkoja pirmo nozīmīgo uzbrukumu lieliniekiem.

Par ieguldījumu vēstures saglabāšanā J.Blūms saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsardzības ministrijas Goda rakstu un citus apbalvojumus, viņš ir Saldus novada Goda pilsonis. Nīgrandes pagasta pārvaldniece Antra Jermuša saka: „Viņš bija un būs mūsu leģenda ne tikai Kalnu ciemā vien. Visu viņa veikumu vārdos neizstāstīt. Dižu mūžu nodzīvojis. Pēdējā laikā veselība kļuva arvien sliktāka. Latvijas simtgadei veltītajā Saimes grāmatā vēl paspēja novēlēt strādāt, cienīt savu zemi un valsti.”

Arī Skrundas novada domes priekšsēde Loreta Robežniece J.Blūmu uzskata par savējo. Kad pirms 3. marta viņš nācis uz domi runāt par piemiņas brīža rīkošanu Lēnās, interesanti bijis ieklausīties viņa viedajās pārdomās gan par vēsturi, gan mūsdienām. Tagad kultūras nama vadība satraukusies, kā nu būs bez šī cilvēkaleģendas. „Būs salūts, kā vienmēr, kad to rīkoja pats Jānis. Un būs piemiņas pasākumi Latvijas atbrīvotājiem, taču turpmāk godinot arī viņa ieguldījumu savas valsts labā.”
Komentāri
Una Matisone
2018. gada 16. februārī, 01:17
Tik brīnišķîga un piepildîta bērnība bija “Jaunajā Komunārā” - skola, pulciņi, muzikas skola, sporta zāle ar batutu! Kultūras nams labākais Kurzemē. Un arī darbu un pienākumu no mazotnes iemācîja.
Lai Jums vieglas smiltis! Jūs esat LEĢENDA Latvijas cilvēkos un vēsturē!
Jānis
2018. gada 14. februārī, 15:54
Bija tas gods pazīt Jāni personīgi....krietns vīrs, kreitnu mūžu nodzīvoja-,lai Tev vieglas smiltis blakus savai dzīvesbiedrei!
Līdzjūtība dēlam un pārējiem kas skumst!
Pievieno jaunu komentāru: