Vārda dienu svin: Verners, Muntis
Trešdiena, 2018. gada 19. septembris, 12:00
+20° C, vēja ātrums 7.7 m/s, D-R vēja virziens

Inga Bērziņa: „Ir svarīgi, ka sabiedrība grib līdzdarboties”

2018. gada 2. martā, 00:00
Raksta autors: Daiga Bitiniece, Inguna Spuleniece
Inga Bērziņa: „Ir svarīgi, ka sabiedrība grib līdzdarboties”
Inga Bērziņa: „Tā ir mūsu politika: nevis būvēt jaunu, bet atjaunot veco pašvaldības īpašumu.”
Foto: Aivars Vētrājs
Uz iedzīvotāju un "Kurzemnieka" jautājumiem atbild Kuldīgas novada domes priekšsēde Inga Bērziņa.
PAR BUDŽETU

Cik labi dzīvosim šogad?
Līdzīgi kā pagājušogad. Iestāžu pieprasījums bija vismaz par diviem miljoniem lielāks, nekā varējām atļauties, bet tā ir vienmēr. Lai arī pamatbudžets ir lielāks aptuveni par 800 000 eiro, klāt nākuši citi izdevumi. Viens saistīts ar minimālās algas paaugstinājumu. Kopējais algu fonds novadā audzis apmēram par pusmiljonu. Līdzko tiek celta minimālā alga, kaut nedaudz jāpaaugstina arī pārējās. Palielinājums nav liels, tomēr ir.

Vēl nācās pārņemt speciālo bērnudārzu Bitīte. Tādēļ pārējam finansējums ir pagājušā gada robežās.


Kā nauda tiek dalīta starp pagastiem un pilsētu? Kā varat komentēt apgalvojumu, ka pagasti tiek apdalīti?
Tās ir tikai runas, kurām nepiekrītu. Ņemt par pamatu vienīgi pagastu pārvalžu budžetu – to var darīt neprofesionāls cilvēks, kurš nezina, kā budžets veidojas. Varam skaidrot, bet mans viedoklis: šāds stāsts tiek veidots apzināti. Nekādu pamatu tam neredzu. Analizējām situāciju, ņemot par piemēru vienu pagastu. Pārvalde ir domes struktūrvienība, protams, ar savu vadītāju un noteiktām pilnvarām. Pārvaldes budžets ir tikai neliela daļa no tā, ko saņem iedzīvotāji, – 30 līdz 40% no finansējuma, kas nonāk pagastā. Bet no kopīgā budžeta tiek maksāts skolu finansējums, ceļu uzturēšana, brīvpusdienas bērniem, lauku bērni mācās pilsētas skolās, izmanto mūzikas, mākslas, sporta skolu, ir braukšanas atvieglojumi, nauda bibliotēkām un bibliotekāru algai, sociālie pabalsti, aizņēmumi, kuri ir visos pagastos. Šogad esam īpašu uzsvaru likuši uz to, lai katrā pagastā būtu mazāks vai lielāks projekts.



PAR PROJEKTIEM

Kādi lielākie projekti iecerēti?
Kad laika apstākļi ļaus, tiks pabeigti lauku ceļi. No struktūrfondiem tam ir ap 3,2 miljoniem, bet kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu ieguldīsim vairāk nekā četrus.

Ļoti gribam, lai šogad sāktos Jelgavas–Graudu ielas rekonstrukcija. Ir pasludināts uzvarētājs – būvnieks būs CP&AVA.


Vai lēmumu var pārsūdzēt?
Var. Termiņš ir 2. marts.


Kāds iemesls daudzajām pārsūdzībām šajā projektā?
Tas ir liels objekts – kopīgais finansējums ir pāri četriem miljoniem. Izsludinājām laikā, kad ceļubūves firmām nebija darba – nebija sākts apgūt Eiropas naudu, arī ar valsts naudu bija kavēšanās, tādēļ visiem būvniekiem bija svarīgi šo pasūtījumu dabūt. Pārsvarā tie ir būvnieku strīdi.

Ko var darīt pašvaldība?
Nevaram atrisināt būvnieku savstarpējos strīdus, un tie var būt ļoti ilgi. Tik lielā un sarežģītā objektā kādu niansi pārsūdzībai var atrast vienmēr. Pirms šī lēmuma konsultējāmies ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāju Daci Gaili. Jautājām, kā rīkoties. Ir būvfirma, kura pēc mūsu saprašanas darbu var paveikt, cena pieņemama, bet IUB mums aizliedz līgumu slēgt, jo firmas dokumentācijā nav atsevišķu punktu. Prasības šķiet pilnīgi formālas – ja tās nebūs izpildītas, iela jau nesabruks. Bet likumi tik komplicēti, turklāt profesionāli juristi spēj atrast spraugas visā. Arī Dace Gaile apstiprināja, ka valstī notiek juristu cīņa: jo spējīgāks jurists, jo labāk būvfirma pierādīs, ka tieši tai ir taisnība. Pašvaldībai grūti kaut ko izdarīt.


Vai ilgajā laikā finansējums nav pazaudēts?
Nē.


Kad tiks turpināta Pārventas grāvju pārveide?
Tas ir meliorācijas projekts, nākamajai kārtai vajadzīgs pusmiljons. Tā ir deputātu izšķiršanās, vai šis ir prioritārs objekts, kuram ņemt aizņēmumu. Šogad nolēmām jauniem, lieliem projektiem, neskaitot Eiropas fondu, kur ir mūsu līdzfinansējums, kredīti, aizdevumus neņemt, piemēram, Ventspils un Gravas ielai, Pārventas grāvjiem. Visām būvfirmām ir augstas cenas, jo šis un 2019. ir tie gadi, kad Eiropas fondu apguve sasniegs maksimumu, tādēļ arī cenas lielākas. Daudzus objektus esam varējuši īstenot tikai tāpēc, ka trāpījām laikā, kad būvniekiem bija mazāk darba, tādēļ cenas bija zemākas. Šīgada beigās pie jautājuma par grāvjiem atgriezīsimies.


Riteņu ielas garāžu īpašnieki interesējas, kad tiks atjaunots apgaismojums, kas vasarā atvienots. Domē atbildot, ka iela nav perspektīva.
Godīgi sakot, ne es, ne komunikāciju inženieris Imants Jēkabsons par to nav informēts. Apskatīsim un domāsim. Lūgums iedzīvotājiem uzreiz informēt pašvaldības darbiniekus.



PAR AMATIEM

Izsludināti divi atbildīgi konkursi uz amatiem slimnīcas valdē un uz direktora vietu jaunajā V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolā. Vai likums vienmēr prasa rīkot konkursu?
Šajos amatos to prasa Ministru kabineta noteikumi. Slimnīcai atkārtotais konkurss pagarināts līdz 1. martam, skolai pirmais konkurss notiek līdz 5. martam.


Vai tikāties ar slimnīcas pirmā konkursa pretendentiem?
Uzklausījām sešus pretendentus. Negribu teikt, ka neviens nederēja, iespējams, ka kādu no tiem apstiprināsim, bet komisijas lēmums bija tomēr pameklēt vēl. Bijušais valdes loceklis Ivars Eglītis ir spēcīga, harismātiska personība. Esam pateicīgi par to, ko viņš slimnīcā izdarījis. Tam, kurš nāks viņa vietā, nebūs viegli. Arī komisijai gribas atrast to labāko. Četru miljonu eiro apgrozījums, ap 300 darbinieku – tas ir ļoti liels uzņēmums.


Ja likums ļauj konkursu nerīkot, vai pašvaldība to dara?
Pēdējā laikā konkursus rīkojam faktiski uz visiem amatiem. Ja nu vienīgi, kad jāpieņem kāds tehniskais darbinieks. Darām to, lai izvēlētos labāku speciālistu. Viens ir tas, ko mēs zinām un esam dzirdējuši, bet otrs, ka varbūt ir cilvēki, kurus neesam pamanījuši un pat nezinām par viņu vēlmi kādā amatā strādāt. Pat tad, ja cilvēki amatu neiegūst, mūsu ieguvums ir tas, ka esam viņus redzējuši, – varbūt viņi noderēs citā amatā.


Vai Latvijā trūkst labu speciālistu? Piemēram, Cēsu dome izsludinājusi konkursu uz kādiem četriem vadošiem amatiem.
Talsos situācija līdzīga. Profesionālu vadītāju nemaz nav tik viegli atrast. Sākusies arī paaudžu maiņa.


Kurzemes apgabaltiesa nolēmusi, ka Kuldīgas pašvaldības policijas priekšnieks Rinalds Gūtpelcs krimināllietā ir vainīgs. To gan vēl var pārsūdzēt. Bet kāda būs domes rīcība?
Pēc 5. marta, kad būs pilnais spriedums, Rinalds Gūtpelcs Kuldīgā rīkos preses konferenci.


Runājot par Snēpeli, vai bija pareizi pagasta pārvaldnieka amatam sākotnēji izraudzīties Edgaru Reimani, neiegūstot pietiekami daudz ziņu par viņa pagātni un reputāciju?
Par sodāmību mēs zinājām, bet, ja tā ir dzēsta, tās dēļ nedrīkstam cilvēku diskriminēt. Tas attiecas uz visiem. Jā, droši vien tā bija kļūda. Bet domāju, ka tagad būs labi.

Runājot par apstiprināšanu amatā un kandidātu izvēli, man ļoti patīk tas, ka cilvēki iesaistās – viņiem nav vienalga. Ir svarīgi, ka sabiedrība grib līdzdarboties, kļūstot arī līdzatbildīga par izvēlēto cilvēku.

Šāda tendence jūtama visā Latvijā, runājot par dažādiem amatiem. Tas jāļauj. Līdzīgi ir ar slimnīcu. Man vairāki ārsti zvanījuši un lūguši kandidātus atvest pie kolektīva. Gala lēmums ne vienmēr iedzīvotāju vai kolektīva sapulcē būs tas objektīvākais, tomēr var redzēt kopīgo noskaņu, kā kandidāts spēj komunicēt, pasniegt savu redzējumu. Arī skolotāji vēlas, lai topošais direktors prezentē savus mērķus.


Vai precedents sākās ar vētraino sapulci Snēpelē?
Jā. Bet bijis gadījums Rēzeknē, kad iedzīvotāju sapulcē tiek izvirzīti četri kandidāti, ar kuriem tālāk strādājusi komisija. Process līdzīgs – iedzīvotāji iesaistās.



PAR ĪPAŠUMIEM

Komiteju un domes sēdēs diezgan bieži tiek lemts pārdot pašvaldības īpašumus. Kāda ir situācija ar dzīvojamo fondu?
Dzīvokļu trūkst. Regulāri tiekamies ar nekustamo īpašumu nodaļas un Kuldīgas komunālo pakalpojumu (KKP) darbiniekiem. Izvērtējam dzīvokļus, kuri ir mūsu rīcībā, un lemjam, kā rīkoties. Tie, kurus nododam izsolē, parasti ir ļoti sliktā stāvoklī. Ja atsavināšana notiek bez izsoles, tad īrniekam ir beztermiņa līgums un viņš ir gribējis dzīvokli privatizēt. Esam arī lēmuši, ka vairāki dzīvokļi jāremontē un jāpiedāvā jaunajiem speciālistiem.


Vai uzņēmēji vēlas būvēt dzīvojamās mājas?
Nevis būvēt, bet rekonstruēt.


Vai dome būtu gatava sadarboties?
Varam darīt tik, cik atļauj likums. Uzņēmēji vēlas, lai pašvaldība ir kā starpnieks, dzīvokļus izīrējot. Mēs to nedrīkstam. Tikko bija saruna ar Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieri Andri Riekstu. Uz Kuldīgu pārceļas brigādes štābs, sākumā ap 40 virsnieku ģimeņu. Ar laiku varētu būt pat 150. Vienojāmies, ka izplatīsim aicinājumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem karavīriem dzīvokļus izīrēt. Izīrētāji varētu pieteikties mums, mēs ziņotu Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem. Tie savukārt dzīvokļus piedāvātu konkrētiem karavīriem. Tā tiktu ievērots vienlīdzības princips, ka dzīvokli var piedāvāt jebkurš, nevis tikai konkrēts uzņēmējs.


Vai pašvaldība nedomā celt daudzdzīvokļu māju?
Esam domājuši. Pašiem tam naudas nav. Vajadzētu aizņemties, un, visticamāk, to nedarītu mēs, bet kāds mūsu uzņēmums, teiksim, KKP. Var teikt, ka esam procesā, bet nedaudz jānogaida – jāapskatās, kāds būs iedzīvotāju piedāvājums, ko darīs uzņēmēji. Pašvaldībai nevajadzētu konkurēt ar privāto sektoru, ja tas attīstās.


Pagastos dzīvokļi ir, bet dzirdēts, ka cilvēki atsakās iziet no Kuldīgas, jo šeit ir darbs, bet ar laukiem nav labas satiksmes.
Domāju, ka biežāk tā ir atruna. Vienkārši grib palikt pilsētā. Arī pirmklasniekus piesakot, vērojama tendence, ka bērni tiek vesti uz Kuldīgu.


Daudz ir jautājumu par topošo restaurācijas centru Baznīcas ielā. Ļoti dārgs projekts. Vai sadārdzinājums ir pamatots?
Pērn domes sēdē mums bija ļoti spraiga saruna, kurā restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa visu ļoti labi pamatoja. Deputāti vienojās, ka restaurācijas centrs jāatbalsta, jāņem aizdevums un būve jāpabeidz. Ir tādi projekti, kuros iedzīvotāju labums saskatāms skaidrāk, – tās pašas brīvpusdienas, sociālā palīdzība, bet no citiem ieguvums redzams ilgtermiņā. Nepārspīlēšu, bet ar mūsu restaurācijas centra veikumu varam lepoties Eiropas mērogā. Norvēģi savu restaurācijas centru Drebakā izveidoja pēc mūsu piemēra. Šurp braukuši mācīties cilvēki gandrīz no visām Latvijas pašvaldībām, kurās ir vecpilsēta. Tas izdevies, pateicoties Ilzei Zariņai un viņas komandai. Bez restaurācijas centra vecpilsētā nebūtu tik daudz izdarīts. Piemēram, logu atjaunošanas akcijā piedalās ļoti daudzi, liels ieguvums ir arī kopā būšana un tas, ka cilvēki paši iemācās to darīt un parāda arī citiem.


Daudz māju atrodas ārpus vecpilsētas, bet arī tur iemītnieki gribētu seno māju logus restaurēt ar atbalstu.
Tas ir finansējuma jautājums. Par aizsargjoslas paplašināšanu esam runājuši. Ja būtu labāks budžets, uz to varētu iet. Runājām, ka jāskatās kādas atsevišķas ēkas vai ielas, kas atrodas aiz vecpilsētas, bet kuras varētu iekļaut.

Bet restaurācijas centra ieguldījums un skanējums arī starptautiski ir nenovērtējams. Turklāt paša centra ēkā notiek paraugrestaurācija.


Vai nodegušo ēku vajadzēja atjaunot tik autentiski? Varbūt restaurācijas centru varēja izvietot citā vecā namā.
Senās Kuldīgas ēkas visas ir līdzīgas – vienā brīdī tām vajag kapitālo remontu. Turklāt tā ir mūsu politika: nevis būvēt jaunu, bet aizpildīt to, kas pieder pašvaldībai. Domāju, ka šāda politika ir pareiza, visi esam ieguvēji. Piemēram, dome atrodas vēsturiskajā rātsnamā, nevis Pilsētas laukumā. Arī sinagoga, kur tagad bibliotēka un Mākslas nams, varēja būt grausts. Baseins ar atjaunoto sporta skolu. Vecpilsēta iegūst pavisam citu skatu, kad atjaunojas viens kvartāls pēc otra. Vai pirms gadiem septiņiem te bija tik daudz kafejnīcu, apartamentu, tūristu? Privātais sektors var attīstīties, jo te ir vide, nevis grausti. Par tiem graustiem, kuri vēl ir, jautājumu ir bez gala.


Kas notiek ar Vulkāna teritoriju?
Tas ir viens no objektiem, ar kuriem tuvākajā laikā jātiek galā. Zeme pieder valstij, ēkas – privātīpašniekiem. Manā ieskatā tur faktiski viss būtu jānojauc. Saglabājami varētu būt skursteņi, bet ne pārējais. Domājam, ka, rekonstruējot Jelgavas ielu, atrisināsies jautājums par divām mājām pie ielas. Tās ir tik sliktā stāvoklī, ka būsim spiesti nojaukt. Strādāts tiek ar visiem īpašniekiem. Mazliet pacietības – galā tiksim.



PAR KONKURENCI

Kā uzskatāt – cik daudz tirgu kropļo Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēdnīca Eža kažociņš? Vai arī pati tur ejat pusdienās?
Kādu reizi esmu bijusi. Jāsaprot, ka tehnikuma audzēkņiem ļoti svarīgi iegūt iemaņas, bet to var tikai tad, ja apkalpo klientus. Eža kažociņa apmeklētājiem jāsaprot, ka kādreiz kotlete var būt līdz galam neizcepta, jo jauniešiem jāmācās. Ēdnīca strādā divas stundas dienā, brīvdienās tā ir slēgta. Domāju, ka pārāk daudz tas tirgu neizkropļo. Tie, kuri iet uz Eža kažociņu, neizvēlēsies restorānu ar augstākām cenām. Drīzāk nopirks smalkmaizīti blakus veikalā. Ir tādas nozares, kurās vajadzīga vieta, kur audzēkņiem mācīties.


Vai nedomājat, ka pašvaldību informatīvie izdevumi arī traucē reģionālo mediju biznesu?
Ja ietekmē, tad minimāli. Pašvaldības izdevums iznāk divas reizes mēnesī, Kurzemnieks – trīs reizes nedēļā. Tā ir regularitāte, aktuāla informācija, ko savā izdevumā nevaram ievietot, bet mums par pašvaldības darbu iedzīvotājiem jāstāsta. Reģionālajiem medijiem abonentu skaits nav tik liels, un, ja nebūs pašvaldības izdevuma, tad daļa iedzīvotāju nesaņems nekādu informāciju par novadā notiekošo.

Uz to jāskatās vairāk caur sadarbības prizmu. Katram izdevumam ir sava vieta un funkcijas. Vienmēr esmu teikusi, ka reģionālie mediji jāatbalsta, jo tas ir vietējās kopienas dzīvotspējas rādītājs. Reģionālajam medijam jāspēj paust dažādus viedokļus, tāpēc tam jābūt neatkarīgam. Jāmeklē instrumenti, kā tiem sniegt atbalstu.

Tas, ko Kultūras ministrija dara ar Mediju fondu, ir ļoti labs piemērs. Līdzīgi var darīt pašvaldības, taisot iepirkumu un kādu budžeta daļu atvēlot neatkarīgajiem medijiem. Es būtu gatava iestāties par to, lai reģionālajai presei samazina vai vispār atceļ pievienotās vērtības nodokli. Tas atvieglotu izdošanu laikā, kad abonentu skaits krīt.



PAR SKOLĀM

Kurā pagastā pēc laika skolas varētu vairs nebūt?
Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Cik ilgi būs bērni, tik skolas turēsim. Viskritiskāk izskatās Alternatīvās skolas filiālē Padurē. Bet tur varētu veidot lielāku pirmsskolu, jo bērnudārzā vietu trūkst un Deksne ir tuvu pilsētai.


Ja vecāki no Kuldīgas ved mazos uz bērnudārziem Pelčos un Padurē, viņiem ceļa izdevumi netiek kompensēti. Cilvēki teic, ka izvadāšana uz Pelčiem ar savu auto maksā pat 70 eiro mēnesī.
Mūsu novadā jau tagad ir ļoti liels atbalsts vecākiem. Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdēs Pierīgas pašvaldības ļoti dusmojas: tās nevar visiem bērniem iedot brīvpusdienas un braukšanas atvieglojumus, bet tās iemaksā naudu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura citi novadi to var samaksāt. Mums brīvpusdienu programma ir paplašināta. Domājam ar laiku sakārtot tā, lai arī rotaļu grupās vismaz pusdienas bērni saņem par velti.



PAR PATVERSMI

Ļoti daudzi interesējas, kādēļ klaiņojošie suņi un kaķi tiek vesti uz Saldu, bet ar Kuldīgas patversmi līgums nav pagarināts.
Lai cik man būtu mīļas Mīļās ķepiņas, lai cik labi līdz šim strādāja veterinārārste Marita Līdaka, pašvaldībai noteicošais ir iepirkums. Piedalījās vairāki pretendenti, un ar zemāku cenu uzvarēja šis variants. Dzīvnieku ķērājs Aivars Celitāns kopā ar Saldus patversmi izmaksā gandrīz divreiz lētāk.


Tagadējam ķērājam tiek pārmesta bezdarbība un nolaidīga attieksme.
Šis līgums slēgts uz gadu; ja kaut kas neapmierina, to var nepagarināt. Ja iedzīvotājiem ir iebildes, vajag zvanīt mūsu vides speciālistei Dacei Jansonei. Mēs jau konkrētus gadījumus nezinām. Esmu runājusi gan ar pašvaldības policijas priekšnieku, gan ķērāju, mums ir zināmi skaitļi – izskatās, ka darbs tiek darīts. Mēs būtu tikai priecīgi, ja kāds šo pakalpojumu lētāk piedāvātu Kuldīgā.



PAR POLITIKU

Vairākas reģionālās partijas, arī Kuldīgas novadam, sadarbosies ar Vienotību. Kāpēc?
Sadarbību sākām pirms četriem gadiem. Toreiz lēmums arī man bija ļoti smags, bet bija zināmi nosacījumi, kurus gribējām īstenot. Visus šos solījumus partneris ir izpildījis. Tehnikumam ir sešu miljonu investīcijas. Kuldīgas slimnīca noturēta iepriekšējā līmenī, un arī tas noticis, pateicoties partneriem un mūsu kontaktiem. Ieguvām 360 000 eiro valsts investīcijas peldbaseinam. Turklāt Saeimā tagad ir mūsu deputāts Artis Gustovskis. Ļoti lepojamies, ka mazai partijai ir savs pārstāvis. Ja sadarbība ir veiksmīga, neredzu pamata to pārtraukt tādēļ, ka citam ir labāks reitings.


Vai nebaida tas, ka Vienotība nemaz nav tik vienota?
Grūti vērtēt. Domāju, ka arī Vienotība pārvērtējusi partijā notiekošo. Šķiet, ka viņu mērķi un prioritātes ir tas, kas Latvijai nepieciešams. Zem tā visa mēs, Kuldīgas novadam, varam parakstīties.


Drīz jāsāk veidot sarakstus Saeimas vēlēšanām. Vai no Kuldīgas partijas būs kandidāti?
Jā, virzīsim. Tas būs valdes lēmums, bet iespējams, ka tas būs Artis Gustovskis, vēl kāds. Paši nestartēsim, tikai kopā ar partneriem.


Vai arī jūs būsiet sarakstos?
Noteikti ne.
Komentāri
Atbalsts
2018. gada 6. martā, 15:37
Kā tad ,ka jāatbalsta...
.Kuldīgas novada pašvaldības publicitātes nodrošināšana Kuldīgas novada reģionālajā drukātajā presē (22120000-7)
Piegādātājs (-ji): SIA Jaunais kurzemnieks (46103003635)
Līgumcena: 25 110,00 EUR
Fine
2018. gada 2. martā, 01:25
Ja nepatīk dzīvot Kuldīgā tinieties un netraucējiet man...
Pievieno jaunu komentāru: