Vārda dienu svin: Venta, Salvis, Selva
Svētdiena, 2018. gada 20. maijs, 22:05
+12° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z-R vēja virziens

Gaidīs Kultūras ministrijas lēmumu

2018. gada 23. aprīlī, 02:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Gaidīs Kultūras ministrijas lēmumu
Foto: Andra Ālīte
Restaurētajā ēkā Baznīcas ielā 17 jeb Štafenhāgena namā ar zviedru lādi Kuldīgas novada pašvaldībai palicis viens dzīvoklis. Pārējie pieder uzņēmējam Artim Rozītim, kurš vēlas maiņas ceļā iegūt arī pēdējo.
Deputātus un domes darbiniekus uztrauc tas, vai tad, ja īpašums būs pilnīgi privātās rokās, restaurācijas ekspozīcija un zviedru lāde paliks visiem pieejama. A.Rozītis to sola, bet zemesgrāmatā šādu vienošanos nostiprināt nevar, tā arī nebūtu saistoša, ja uzņēmējs māju pārdotu citiem. Turklāt ēkas rekonstrukcijā pašvaldība ieguldījusi savu naudu.

Komiteju un domes sēdēs šis jautājums tiek apspriests jau kopš pērnā septembra, kad uzņēmēja iesniegums saņemts. Tas visu laiku tiek atcelts, arī tagad finanšu komiteja lēma to pārcelt līdz brīdim, kad no Kultūras ministrijas atnāks atbilde par valsts kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu zviedru lādei un visai ēkai. Jau iepriekš domes priekšsēdes vietnieks Viktors Gotfridsons deputātiem skaidroja, ka dzīvoklis turēts ar domu, lai zviedru lāde arī turpmāk būtu publiski pieejama.

Deputāti uzklausīja arī A.Rozīti, ka viņam neesot nodoma namu pārdot un pieeju lādei tūristiem slēgt. Deputāte Sigita Vaivade iebilda: pašvaldība vispirms ēkā ieguldījusi naudu, bet tagad gatava māju atdot. Uzņēmējs atgādināja, ka pirms pieciem gadiem dzīvokļu maiņas ierosme nākusi no domes, jo jau tad pašvaldībai ēkā piederējuši 10%, bet privātīpašniekam – 90%. „Ja ir bažas, esmu gatavs par lādes pieejamību slēgt vienošanos. Jau tagad ēka ir publiska – cilvēki nāk un iet tāpat kā Rātslaukumā. Koplietošanas telpas jākopj, jumts ir žēlīgā stāvoklī – tam remonts nav bijis kopš kara. Ja mūsu partnerība turpināsies, jāsāk domāt, kā kopā jumtu labot. Pašvaldības dzīvoklis kļuvis neapdzīvojams arī tādēļ, ka gar skursteni tecēja iekšā ūdens,” skaidroja A.Rozītis.

S.Vaivade piekrita: ja tiek slēgta vienošanās, viņai iebildumu nav. Toties tādi bija deputātam Ērikam Pucenam. Viņš zinot, ka Kuldīgas komunālie pakalpojumi ir gatavi dzīvokli remontēt, tam tērējot tikai 2500 eiro. Viņu nepārliecināja citu deputātu iebildumi, ka ar šo summu pietiktu tikai telpu remontam, bet skurstenim vajadzētu vēl vismaz tūkstoti. Deputāts izteicās, ka par šīm telpām interesējoties restaurācijas centrs, te varētu veidot arī muzeja krājuma ekspozīciju. Uz to Ē.Pucens saņēma atbildi, ka restauratoriem drīz būs pašiem savs nams, bet Baznīcas ielā 17 jau tagad ir ekspozīcija, kuru uzrauga A.Rozītis.



BAZNĪCAS IELA 17
2013. gadā Kuldīgas novada dome atbalstīja savu dzīvokļu maiņu pret līdzvērtīgiem uzņēmējam Artim Rozītim piederošiem.
2015. gada janvārī viens dzīvoklis samainīts, pašvaldībai ēkā palicis viens mājoklis, pārējie – uzņēmējam.
2015. gada septembrī dome piekrita restaurācijas nodaļas dalībai Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projektā Living Heritage (Dzīvais mantojums), lai namu restaurētu. Tajā ieguldīti: 82 558 eiro – projekta nauda; 8540 eiro – pašvaldības un valsts finansējums; 3843 eiro – A.Rozīša nauda.
Pašvaldības dzīvoklis: 42,5 m2, apkures sistēma – slikta, telpas dzīvošanai nav piemērotas. Tirgus vērtība – 6400 eiro, kadastrālā vērtība – 3730 eiro.
Dzīvoklis, ko vietā piedāvā uzņēmējs: 43,3 m2, tā tirgus vērtība – 6000 eiro, kadastrālā – 3987 eiro. Ja maiņa notiktu, A.Rozītim būtu jāpiemaksā 400 eiro.
Komentāri
Rinka
2018. gada 23. aprīlī, 17:16
Iesaku deputātam pārcelties uz Rīgu, tur i graustu nav, i zāle zaļāka, i "kaimiņiem" tuvāk būs!
Izbrīna deputātam pieejamā informācija par telpām kuras interesējoties restaurācijas centrs, tāda informācija bija pieejama tikai dažiem pašvaldības darbiniekiem.....
the litch
2018. gada 23. aprīlī, 15:16
Un kāds pašvaldībai labums samainīt vienu graustu pret citu? Tagad vismaz ir tie 10%, kuri nodrošina piekļuvi tūristu apskates objektam. Būs Rozītim 100%, durvis būs ciet, tas ir skaidrs. Ja godīgi, es arī negribētu, ka pa manu īpašumu vazājas visādi.. tur neko pārmest nevar. Runa ir par samērību - pašvaldība naudu deva, remontēja, eiropas fondu piesaistīja. Bez pašvaldības atbalsta tā visa māja būtu grausts.
lasītājs
2018. gada 23. aprīlī, 13:14
"....Ja mūsu partnerība turpināsies, jāsāk domāt, kā kopā jumtu labot. Pašvaldības dzīvoklis kļuvis neapdzīvojams arī tādēļ, ka gar skursteni tecēja iekšā ūdens,” skaidroja A.Rozītis."
Nu tātad viņam arī ir jāuzņemas 90% atbildības par pašvaldībai sabojāto īpašumu, jo viņam pieder 90% no visas mājas. Jumts ir tā mājas daļa, kura sakārtošanā jāpiedalās visiem, ar ieguldījumu kas vienāds ar piederošā īpašuma domājamās daļās. Kur problēma? Dome apmaksā 10% - Rozītis 90%. Iepriekš gan izskatījies pilnīgi otrādi, ka Dome ir maksājusi un remontējusi, bet uzņēmējs kam pieder gandrīz visa ēka ir samaksājis 4,05 % no remonta izmaksām. "Skaisti", vai vēl kādam pilsētā Dome ir gatava tā piepalīdzēt?
Pievieno jaunu komentāru: