Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 10:55
+19° C, vēja ātrums 3.6 m/s, D-DA vēja virziens

Iesvētības – jaunas dzīves sākums

2018. gada 20. maijā, 18:45
Raksta autors: Dina Poriņa
Iesvētības – jaunas dzīves sākums
Vasarsvētkos jeb Svētā gara svētkos Kuldīgas Sv. Annas baznīcā ik gadu tiek iesvētīta vairāku desmitu cilvēku grupa.
Foto: Dina Poriņa
„Jā, ar Dieva palīgu!” – tā, trīsreiz skaļi atkārtojot, Vasarsvētku svētdienā Kuldīgas Sv. Annas baznīcā jaunu posmu savā dzīvē sāka 26 dažāda vecuma iesvētāmie.
NU JAU CITĀ SPĒKĀ

Vairākus mēnešus viņi apmeklējuši mācītāja Mārtiņa Burkes-Burkevica vadītās iesvētes mācības un līdz izšķirīgajam solim nonākuši katrs pa savu, ļoti personisku ceļu. Daļa gatavojas kristīt bērnus vai kļūt par krustvecākiem, citi ilgi uz to gājuši vārdos grūti izsakāmas vilkmes dēļ.

„Arī es 16–17 gados neticētu, ka reiz stāvēšu altāra priekšā,” atzina mācītājs. „Taču brīnumi notiek. Tāpat kā savulaik Vasarsvētkos pār Kristus mācekļiem izlija Dieva gars, tā arī jums šodien dota iespēja sākt pilnīgi jaunu dzīvi, kurā jūs apņematies ļaunumam uzgriezt muguru un visu, kas nāks pretī, pārvarēt ne vairs savā, bet Dieva spēkā.”


BŪS ARĪ NĀKAMĀS KRISTĪBAS

Skrundenieks Tomass Tāramē atzīst: „Tas bija jāizdara jau senāk, bet laikam vēl nebiju gatavs. Mums piedzima dēliņš, Ziemassvētkos būs kristības, un iesvētes mācības tādā bariņā sākām kopā ar krustvecākiem. Dievs man nav svešs – ģimenē par to mācīts jau no mazotnes: uz baznīcu gājām, svētdienās daudz ko pārrunājām, bija krāsojamās grāmatas, nometnes. Tagad, apzinātā vecumā, tās lietas var saprast daudz labāk.”

Kuldīdzniece Agnese Keiša: „Laikam arī man omīte šūpulī ielikusi to sajūtu. Iesvētīties gribēju sen, tikai visu laiku kaut ko gaidīju. Kad brālis ar sievu uzaicināja savam dēliņam par krustmāti, tas laikam bija brīdis, kuru gaidīju.” Tagad viņai priekšā kristības krustdēliņam.


LĒMUMAM JĀNOBRIEST

„Izjūtas ir jocīgas,” atzīst Aldis Kronbergs. „Visi teica – baznīcā auksti, bet man mugura svīda... Vecumam nav nozīmes: kurā brīdī cilvēks tam nobriedis, tajā arī tas notiek. Es uz to gāju diezgan ilgi.” Viņa lēmumā iesvētīties ietekme bijusi draugiem un domubiedriem sportā – riteņbraucējiem Normundam Beikam (tagad misionāram – aut.) un Viesturam Lukševicam. „Normunds aizbrauca misijā uz Argentīnu, es kopā ar Viesturu sāku iet uz baznīcu. Vairākas reizes biju dievkalpojumos Valdemārpilī organizācijā Jaunatne ar misiju. Tad mamma sāka iet Annas baznīcā, un arī mācītāja personība man ir ļoti svarīga – tikšanās ar Mārtiņu mani uzrunāja.” Tūlīt pēc iesvētībām Aldis grasījās pasvīst mazliet citādi – lēkt uz divriteņa un nobraukt veselas četras stundas.

„Es šodien jūtos laimīgāka un vairāk aizkustināta nekā pati savās iesvētībās,” atzīst Alda mamma Ligita Skukina. „Mēs visi taču ejam cauri pārbaudījumiem, un es pat nevarēju nosapņot, ka reiz piepildīsies tas, ko klusībā Dievam tik ļoti lūdzos.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: