Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 05:33
+12° C, vēja ātrums 8.2 m/s, D-R vēja virziens

Digitālais aģents Mārtiņš

2018. gada 3. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Ieva Vilmane, "Saldus Zeme"
Digitālais aģents Mārtiņš
Kopš pagājušā gada Mārtiņš Lagzdons strādā Latvijas Nacionālās bibliotēkas komisijā, kura pieņem bibliotekāru kvalifikācijas eksāmenu. Valsts izvirzījusi prasību, ka bibliotēkā drīkst strādāt tikai kvalificēti darbinieki.
Foto: Andrejs Sergejevs
Visas 812 publiskās bibliotēkas Latvijā ir vienīgās kultūras iestādes, kuras pēdējos 12 gados visstraujāk joņojušas līdzi laikmetam. Tik daudz starptautiskas, valsts un pašvaldību naudas nav ieguldīts nevienā citā kultūras nozarē.
Kursīšu bibliotēkas informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons atceras 2006. gadu. Viņš vietējā pagasta bibliotēkā bija nostrādājis tikai gadu, kad visās Latvijas publiskajās bibliotēkās sākās projekts Trešais tēva dēls. Tas nodrošināja bezmaksas internetu, datorus un iekārtas kopēšanai, skenēšanai un drukāšanai. Vairākos gados Trešais tēva dēls kardināli mainīja bibliotekāru skatījumu uz savu darbu un bibliotēkas lomu mūsdienu sabiedrībā.

Sākotnēji šķita, ka pēc plašā, visu valsti aptverošā projekta, kurš Latviju padarīja unikālu pasaulē, bibliotēkām būs pagājis pārmaiņu laiks. Tomēr tajās aizvien ievieš jaunumus, agrāk nebijušus pakalpojumus un piedāvājumus. Jaunākie pētījumi rāda, ka bibliotēku nozare būtiski palielinājusi valstisku ietekmi ne tikai kultūrā, bet arī ekonomikā un iedzīvotāju labklājībā. Pamatā tāpēc, ka Latviju pārklāj tā dēvētais gaismas tīkls jeb publisko bibliotēku pieslēgums internetam.



Andreja Sergejeva foto
Multifunkcionāls sabiedriskais centrs – tāda ir valsts vīzija par mūsdienīgu bibliotēku. Savukārt tās īpašniece pašvaldība prasa, lai iestāde būtu iedzīvotājiem pieejama. Piemēram, ar tādu darba laiku, kāds der arī strādājošajiem un skolēniem, kuri uz skolu brauc ar pagasta pārvaldes organizētu transportu.


TIKT LĪDZI TEHNOLOĢIJU LĒCIENAM

M.Lagzdons atklāj, ka projektā Trešais tēva dēls izveidotā infrastruktūra drīzumā ļaus īstenot vēl vienu ieceri. Trijos gados Latvijā 6000 digitālo aģentu (bibliotekāru, skolotāju, valsts un pašvaldības darbinieku) iedrošinās iedzīvotājus izmantot valsts pakalpojumus elektroniskajā vidē. Ja vajadzēs, digitālie aģenti arī konsultēs un mācīs. 

Kursīšnieku nesatrauc papildu pienākumi, jo arī tagad pie viņa vēršas katrs, kurš vēlas attālināti nokārtot darījumus bankā, Valsts ieņēmumu dienestā u.c., taču to neprot, vai arī viņam mājās nav datora vai interneta pieslēguma. M.Lagzdons mācījis iesācējiem lietot datoru, komunicēt sociālajos tīklos, sūtīt un saņemt elektroniskas vēstules, iepirkties. Dienā, kad viesojos Kursīšu bibliotēkā, iestādē ienāca jauns pāris. Kuldīdznieks bibliotekāram lūdza palīdzēt deklarēt jauno dzīvesvietu Kursīšos. Tiesa, todien kuldīdznieks nekļuva par Kursīšu pagasta iedzīvotāju, jo diemžēl valsts iestāžu mājaslapas ne katru dienu strādā nevainojami. Reizēm interneta signāls ir par vāju.

"Kad īstenoja Trešo tēva dēlu, bibliotēkā čumēja un mudžēja no tiem, kuri gribēja tikt pie datora. Tagad gandrīz katram ir privātais dators, viedtālrunis, planšete, tāpēc vairs nav tik svarīgi, lai bibliotēkā būtu pēc iespējas vairāk jaunu un jaudīgu datoru. Toties vēl nozīmīgāks kļuvis bezmaksas pieslēgums," skaidro bibliotekārs.

Valsts definējusi, ka modernā bibliotēkā cilvēki satiekas, mācās, nokārto lietišķus jautājumus, pilnveido prasmes, gūst jaunus iespaidus. Par katras iestādes, arī bibliotēkas, lietderību liecina tas, cik bieži iedzīvotāji to apmeklē. Nelielā pagastā skaitļi pieaug vai saglabājas iepriekšējā perioda līmenī, ja rīko pasākumus. Kursīšnieku interesi raisa krustvārdu mīklu minēšanas čempionāts, lasītāju klubiņa tikšanās, sarunas ar Latvijā pazīstamiem rakstniekiem un dzejniekiem. Bijuši izglītojoši semināri, lekcijas, mācības.

"Ideju var būt daudz, taču svarīgi vienmēr noskaidrot, vai ir arī nauda. Budžetā nekad nav tik, cik gribētos, tāpēc vairākas reizes gadā rakstu projektu pieteikumus Valsts kultūrkapitāla fondam vai pretendēju uz Saldus novada pašvaldības atbalstu kultūrai un nevalstiskām organizācijām (no 2012. gada M.Lagzdons vada Kursīšu attīstības biedrību KABata – aut.).  Esmu sapratis, ka daudz var izdarīt, ja pagastā iestādes sadarbojas, nevis katra ieciklējas uz saviem pasākumiem. Jāsadarbojas, lai idejas nedublētos," zina M.Lagzdons.


Andreja Sergejeva foto
Datorus ieslēdz samērā reti. Pirms dažiem gadiem Kursīšu bibliotēkā informācijas centrā uz 10 datoriem bija gara rinda, tagad pietiek ar trijiem. Bibliotēkā visbiežāk izmantotā tehnoloģija ir Wi-Fi.


IZCILĪBA IR CILVĒKĀ, NEVIS NAUDĀ

Saskaitu plauktos 25 dažādu līmeņu pateicības un atzinības rakstus, diplomus. Viņa darbs publiski cildināts, sākot no Kursīšu pagasta līdz pat novada centram un Rīgai. "Katrs diploms man ir nozīmīgs – neviens nav tikai rāmis. Esmu gandarīts, ka manu darbu pamana kaut vai tāpēc, ka  Ziemassvētku laikā noformēju bibliotēku vai Latvijas Bankai palīdzēju noskaidrot skaistāko monētu. Vislielāko gandarījumu izjūtu par pagājušajā gadā saņemto balvu Laiks Ziedonim," atklāj kursīšnieks, bet noklusē, ka balvu piešķīra par izcilību bibliotēku nozarē. Balvas Gada kursīšnieks, Saldus novada Gada kultūras darbinieks, Latvijas Gada bibliotekārs un Labs kolēģis apliecina, ka viņš sabiedrībā ir cienīts un apbrīnots.

Starp bibliotekāriem M.Lagzdons izceļas arī ar to, ka ilgstoši ir viens no nedaudziem gados jauniem speciālistiem, kas ieguvis maģistra grādu bibliotēku un informācijas zinātnē. "Studijas pabeidzu pirms 10 gadiem, taču vienmēr izmantoju iespēju iegūt papildu zināšanas Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotos kursos un semināros, internetā lasu nozares literatūru, lai orientētos, kādas domas virmo pasaulē. Daudz gūstu ierastos pieredzes braucienos. Tā taču jebkurā nozarē – darbi sokas, ja papildina zināšanas un atvēl laiku jaunu ideju radīšanai. Katrā darbā nepieciešama aizrautība. Par lielu naudu var darīt jebkādu darbu, taču – cik ilgi? Ja darbs aizrauj, gandarījums būs arī sarežģītos apstākļos. Viss sākas ar cilvēku, nevis finansējumu," uzskata M.Lagzdons.

Kursīšu bibliotēku-informācijas centru bibliotekārs iekārto pamazām, bet ar izpratni par apmeklētāju vajadzībām. Viņam ir sapnis bibliotēkas vienstāva ēkai piebūvēt terasi. "Tā būs āra lasītava ar galdiņu, krēsliem, elektrības kontaktu, lai ikviens var ērti uzlādēt personisko telefonu vai datoru. Ceru, ka laukos cilvēkam vajag arī ko tādu. Bibliotēkas tiek rosinātas ne tikai reaģēt uz šodienas vajadzībām, bet iet arī soli pa priekšu un paredzēt, ko no iestādes iedzīvotājiem vajadzēs nākotnē. Šīgada vadmotīvs visā Latvijā – bibliotēka veicina pārmaiņas. Protams, mana ideja par āra lasītavu būs izgāzusies, ja katru rītu tajā mētāsies tukšas pudeles. Bet nevaru nemēģināt tikai tāpēc, ka baidos vai arī nezinu, kāds būs rezultāts. Ja nu tomēr āra terase būs tā, kas maina arī sabiedrību?"


No reģionālo laikrakstu Kurzemnieks, Kurzemes Vārds, Saldus Zeme un Talsu Vēstis projekta 3K – kas kultūrā Kurzemē, ko atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: