Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 11:27
+20° C, vēja ātrums 3.1 m/s, D-A vēja virziens

Ir sarežģīti, bet nav pasaules gals

2018. gada 27. jūnijā, 08:00
Raksta autors: Jolanta Hercenberga, Kristīne Āboliņa, Aivars Vētr
Ir sarežģīti, bet nav pasaules gals
„Tie, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību, var paļauties vienīgi uz to Kungu!” saka Rumbas pagasta zemnieku saimniecības "Digas" īpašnieks Viktors Urbāns.
Foto: Aivars Vētrājs
„Situācija saimniecībās ir ļoti atšķirīga. Lielākās problēmas ir lopkopībā – trūkst barības. Katram nāksies padomāt, kā rīkoties,” tā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sacīja šo pirmdien pēc saimniecību apskates Kurzemē, tostarp Kuldīgas un Alsungas novadā. „Skaidrs, ka daļa nevarēs izpildīt nosacījumus Eiropas finansējuma saņemšanai, un ārkārtas stāvokļa izsludināšana no sankcijām pasargātu.”
Kuldīgas novadā ministrs viesojās Kabiles bioloģiskajā saimniecībā Rozbeķi, kas specializējusies piena un gaļas lopkopībā, un Vārmes graudkopības saimniecībā Ezergaļi, bet Alsungas novadā – saimniecībā Gerdas, kas audzē liellopus.

Gerdu īpašniece Esmiralda Rungovska atzīst, ka solījums nenoteikt sodu mierinājumu ir devis, tomēr situācija sarežģīta, un izeja vēl jāmeklē: „Mums ir 260 liellopi, un barības nepietiek. Nav, kur to savākt, – pļavas izdegušas. Dodam ēst ziemai paredzēto un ceram, ka ataugs atāls. Esam bioloģiskā saimniecība, tādēļ zāles augšanu ar papildmēslojumu nevaram veicināt. Ganāmpulks šogad netiks atjaunots – 40 teles domājam pārdot.”

Arī alsundznieks Mārtiņš Nagliņš, kurš kā saimnieciskās darbības veicējs audzē gaļas liellopus, atzīst – ministra solītā sankciju nenoteikšana būtu svarīga: „Esmu nopļāvis ap 90 hektāriem, un aptuveni puse siena ir savākta. Visu daru pats, un galvenie izdevumi ir par tehniku un degvielu. Šogad nebūs pretī tādu ieņēmumu, lai saņemtu vajadzīgo daudzumu bezakcīzes degvielas. Ja tā būtu jāpērk par pilnu cenu, tas visu divreiz sadārdzinātu, tādēļ svarīgi, lai šogad nosacījumi tiktu mainīti.”

J.Dūklavs atzina, ka dažviet Kurzemē ganības izskatās kā tuksnesis, tādēļ tur iecerēts ganāmpulku samazināt, lai atlikušajiem lopiem barību ziemai sagādātu no ataugušā atāla. „Daļā saimniecību problēmas ir, bet citviet situācija ir normas robežās, tāpēc nevar teikt, ka iestājies pasaules gals. Ir zināmi nosacījumi, lai lauksaimnieki saņemtu maksājumus. Tā kā sausuma dēļ daudzi to šogad nevarēs izpildīt, panāksim, lai par to nebūtu sankciju no valsts. Bet bankām nevaram regulēt neko – tikai lūgt, lai izturas ar pietāti. Mums bijusi saruna ar Latvijas Komercbanku asociāciju un lielo banku vadītājiem – viņi atzīst, ka zemnieki ir labākie kredītu ņēmēji un atdevēji, tādēļ bankas pacentīsies maksimāli palīdzēt, lai lauksaimnieki no sankcijām neciestu.”



Aivara Vētrāja foto
Alsungas novada domē, kur zemnieki tiekas ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Gerdu saimniece Esmiralda Rungovska jautā, kādēļ daži jautājumi lauksaimniecībā tiek kārtoti gausi un dažreiz pat absurdi.


JUSTOS KAUT NEDAUDZ DROŠĀK

Vārmes Āboliņos 380 ha tiek audzēti kvieši un rapsis. Saimnieks Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka šogad raža nebūs tik liela, kā cerēts, taču situācija vēl nav tik kritiska kā citiem, kam labība uz lauka izžūst. Jau pavasarī slapjuma dēļ nācies pārsēt pusi rapša (ap 40 ha), bet tagad ir pretēji: ļoti liels sausums, mitruma nepietiek, augi nespēj uzņemt barības vielas un augt.

Mārtiņš ir viens no sākotnējiem 49 zemniekiem, kuri Kuldīgas novada domei lūguši palīdzību, aicinot valdību izsludināt lauksaimniecībā ārkārtas stāvokli. Kurzemnieks jau rakstījis, ka šādu lūgumu nosūtījusi arī Kurzemes plānošanas reģiona padome.

Mārtiņš uzsver, ka ārkārtas stāvoklis ļautu zemniekiem justies nedaudz drošāk un palīdzētu arī tad, ja saimniecības nespētu izpildīt Eiropas projektu prasības pēc apgrozījuma pieauguma. Tas palīdzētu gan Eiropai, gan Lauku atbalsta dienestam sniegt pamatotu skaidrojumu, ka saimniecības apgrozījumu šogad nevar palielināt nepiemērotu laika apstākļu dēļ. Tā kā Eiropas projektos saņemta nauda attīstībai, to nāktos atmaksāt, ja prasības netiks izpildītas.

Āboliņu īpašnieks ļoti cer, ka lietus, kas beidzot parādījies, situāciju uzlabos un turpmākās laika prognozes būs lauksaimniekiem labvēlīgas.


GOVIS GANOS VAIRS NELAIŽ

Bēdīgāka situācija ir Ēdoles Indrānos, kas nodarbojas gan ar graudkopību, gan lopkopību. Imants Prūsis 370 ha audzē kviešus un rapsi, ganāmpulkā ir 150 mājlopu. Imants situāciju vērtē kā drausmīgu: nevarot saprast, kā darīt, un nevarot zināt, kas būs. Lopiem barību no laukiem savākt nav iespējams. Pērn novākti 270 ruloni, bet nu no tās pašas platības – tikai 70. Šogad lopbarība tiek vākta arī no tām vietām, kuras citugad neapstrādā, jo noganītā platība kļuvusi brūna un izdegusi. Slaucamās govis ganos vairs netiek laistas – tās uzturas pastaigu aplokos, un barība tiek pievesta klāt.

Kad lietus beidzot nolija, Imants secinājis: „Graudiem tas par vēlu. Raža būs ļoti švaka – nekā nebūs. Domāju, ka rapsis jūlija vidū jau vairs nebūs kuļams.”

Uz valsts palīdzību viņš īpaši necer. Vislielākie zaudējumi saimniecībai būšot tad, ja nāksies likvidēt mājlopus, jo barību diez vai varēs nopirkt. Pat tad, ja varēs, cena būšot ļoti augsta.


70% VASARĀJU ZAUDĒTI

Turlavas Mežmaliešos, kas apsaimnieko ap 500 ha, saimnieks Aivis Ozols informē, ka situācija ir kritiska: „Mums ir viena no smagākajām situācijām valstī. Vasarājiem 70% no ražas ir zaudēti, ziemājiem – 30%.” Nesenais lietus varētu ko palīdzēt vēlāk sētajiem miežiem, iespējams, uzlabos arī ziemājus un vasaras rapsi, taču vasaras kviešiem vairs neko nedos.

Aivis vērtē, ka zaudējumi būs lieli: „Pagājušais rudens bija ļoti slapjš. Nokūlām tīri labi, salīdzinot ar citām saimniecībām, bet bija problēmas labi apsēt. Ziemas rapsis 100% aizgāja bojā pārliekā slapjuma dēļ. Visu nācās pārsēt – kādus 120 ha, un tas radīja lielas izmaksas, taču tagad sausuma dēļ arī no pārsētās platības nekas vairs nav iegūstams.”

A.Ozols norāda: agronomi, kuri nozarē darbojas jau 40 gadus, tādu sausumu Latvijā neatminas. Spītējot smagajai situācijai, viņš saglabā optimismu: „Zemnieks jau ir sīksts! Domāsim, kurus maksājumus varēs atlikt, kurus nevarēs, jo bankas kredīti jau tāpat ir, ar piegādātājiem līgumi saslēgti – tie jāizpilda.”


CER ATGŪT VISMAZ SĒKLAS TIESU

Pērnais slapjais rudens arī Rumbas pagasta zemnieku saimniecībā Digas neļāva iesēt ziemājus. Īpašnieks Viktors Urbāns stāsta: „Lielas cerības likām uz vasarājiem – iesējām 170 hektārus. Bet tagad sausuma dēļ viss pilnīgi garām. Vasarāju laukos ieguldīts daudz: tika sēti arī minerālmēsli, tāpat pamatmēslojums, paša darbs, degviela, tehnika. Pēc lietus sāk dīgt vēl neuznākušie augi, un nu ir tā, ka šur tur mitrākās vietās labība jau vārpojas, bet sausumā neizdīgušie tikai tagad sāk augt. Šobrīd graudu ražu var lēst ap 600 kg no hektāra. Vēl ir klusa cerība dabūt atpakaļ sēklas tiesu, bet par peļņu nevar būt runas.”



NOTEIKS KĀ VALSTS MĒROGA KATASTROFU

Saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija, bet valsts mēroga dabas katastrofa – tā vakar nolēma Krīzes vadības padome. Tas nenozīmē sausuma dēļ radušos zaudējumu kompensāciju, bet to, ka zemnieki atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: