Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs
Sestdiena, 2018. gada 22. septembris, 00:29
+22° C, vēja ātrums 7.2 m/s, D vēja virziens

Satiekas kolhozu priekšsēdētāji

2018. gada 16. jūlijā, 08:00
Raksta autors: Anna Bivbāne
Satiekas kolhozu priekšsēdētāji
Pirms tikšanās Pampāļos: Arnolds Ivāns (priekšsēdētājs kolhozā Cīņa Jaunmuižā), Viesturs Meļķis (kolhozā Ziedonis Raņķos), Jānis Laivenieks (uzņēmuma Agroķīmija vadītājs), Aleksandrs Lange (priekšsēdētāja vietnieks kolhozā Ēdole, tad Kuldīgas rajona agrorūpnieciskajā apvienībā), Arvīds Krists Baumanis, Aivars Miķelsons (abi vadījuši kolhozu Spartaks Laidos), Uldis Bumbieris (kolhozu Ķikuros).
Padomju laika kolektīvo saimniecību un lauksaimniecības iestāžu vadītāju tikšanās šoreiz Saldus novada Pampāļos pulcēja apmeklētājus no Liepājas, Saldus, Ventspils un Kuldīgas.
Pasākums notiek piekto gadu, lai parunātu par tagadējiem laikiem un atcerētos kopdarbā pavadītos gadus.


Ar jaunības spēku

Kādreizējā Laidu pagasta kolhoza Spartaks vadītājs Aivars Miķelsons pastāstīja, ka gadā viena tikšanās ir obligāta un tā veltīta tautā sauktajiem Kurzemes sarkanajiem baroniem. Viņš atzīst, ka kolhoza vadībā nostrādātie deviņi gadi bijuši grūtību pilni, bet tolaik bijusi jaunība un spēks kaulos, kad varēts iet un darīt.

Aleksandrs Lange, bijušās Kuldīgas rajona agrorūpnieciskās apvienības priekšsēža pirmais vietnieks, saka: „Man tā ir satikšanās ar vecajiem biedriem un draugiem. Pie reizes varam apskatīt, kā lauksaimniecība attīstās citur, apmainīties domām un cilvēciski parunāt. Pampāļos ir modernas fermas – varam gūt jaunus iespaidus. Domāju, ka daudzus vēl interesē nozare, kurā esam strādājuši.”


Bez kurioziem neiztikt

Salīdzinot aizgājušos laikus ar mūsdienām, A.Miķelsonam šķiet, ka toreiz cilvēki sadzīvojuši labāk un viens otram bijuši vajadzīgāki, tagad – katrs pats par sevi. Prātā palikušas arī jautras epizodes: „Pusdivos naktī zvana telefons – fermas apsargs man jautā, vai rīt tiks izmaksāta alga. Redziet, lai pierādītu, ka viņš pa nakti strādā un neguļ, izdomājis man piezvanīt. Vēl viens gadījums: zvana raudoša mehanizatora sieva un saka – vīrs mājās atnācis piedzēries un neiet pie viņas gulēt.”


No šofera līdz priekšniekam

Savukārt Arvīds Krists Baumanis, kurš kolhozu Spartaks vadījis pirms A.Miķelsona, stāsta: tolaik neviens neprasīja – grib strādāt amatā vai ne. Bijusi lielāka kontrole, daudz roku darba, bet cilvēki, apņēmības pilni, darījuši ierādīto. „Es sākumā strādāju par šoferi; kad pārnācu no armijas, tad par agronomu. Iepriekšējais kolhoza priekšsēdētājs aizbrauca uz sanatoriju Sočos, un es paliku par vietas izpildītāju. Viņš no sanatorijas atgriezās un aizgāja strādāt Kuldīgas lauksaimniecības pārvaldē. Mani izsauca uz rajona partijas komitejas biroju, un tur teica, ka zelts es neesmu, bet sūds arī ne, tāpēc strādāt varēšot,” atceras A.K.Baumanis.

Viņam šīs tikšanās ir izklaide, kad var doties ārpus mājas un satikt draugus, lai gan viņu rindas mazinās. „Sabrauc liepājnieki, saldenieki, kuldīdznieki. Ventspilī no kolhozu priekšniekiem diemžēl neviens dzīvs vairs nav palicis. Pagājušogad bijām 30 cīņu biedri. Vairāk runājam par to, kas notiek tagad, lai gan neiztiekam arī bez kolhoza dzīves pieminēšanas.”


Laikus salīdzinot

A.K.Baumanis atceras: „Kolhozā bija palicis vīrietis ar nepilngadīgiem bērniem, jo sieva no ģimenes aizgājusi. Iztikas līdzekļu nebija, tāpēc no kolhoza viņš piesavinājās divus teļus. Par katru teļu iedeva vienu gadu cietumā, lai gan viens maksāja aptuveni 30 rubļu. Bet tagad no valsts zog miljonus un notiesāt nevar nevienu. Salīdzināt nevar, kādi toreiz bija likumi un kādi tagad.”

A.Lange ir pārliecināts, ka bez darba nevienos laikos nekas uz priekšu neiet: „Nevar salīdzināt tehniku toreiz un tagad – laukos vairs nevajag tik daudz roku darba. Liekas, ka tad bijām vienotāki, jo notika vairāk pasākumu, gaidīti svētki bija apsējības un apkūlības.” Jautāts, vai šādas tikšanās vajadzētu rīkot biežāk, viņš secina, ka reizi gadā ir pietiekami.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: