Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 06:08
+12° C, vēja ātrums 7.7 m/s, R-DR vēja virziens

Paši zina, ko vajag, un paši dara

2018. gada 25. jūlijā, 14:00
Raksta autors: Ieva Birbele
Paši zina, ko vajag, un paši dara
Dainis Veinbergs rāda, ka Ēdoles "Priedēs" visapkārt mājai ik gadu sēj facēliju – violetu nektāraugu, kas patīk gan bitēm, gan uz bišu dziedinātavu atbraukušajiem.
Pagājušogad Alsungas, Skrundas un Kuldīgas novadā ar Eiropas programmas "LEADER" atbalstu uzņēmējdarbībā radīti astoņi jauni vai uzlaboti piedāvājumi, sarīkotas 12 sabiedriskās aktivitātes, radīti desmit jauni vai uzlaboti publiski pieejami objekti.
Biedrība Darīsim paši! īstenojusi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, kuras vīzija ir kvalitatīva dzīves vide ar sabalansētu ekonomiku, izglītotu un radošu sabiedrību, saglabātu kultūras un dabas mantojumu.

Šogad biedrība sākusi projektu Mājražotāju un amatnieku potenciāla attīstība un tūrisma piedāvājuma „Ražots Kurzemē” izveide. Tā mērķis ir veicināt uzņēmēju un amatnieku sadarbību, popularizēt šīs nozares un ideju apmaiņu. Bet starptautiskā projektā Efektīva vietējo dabas un kultūras mantojuma resursu izmantošana tūrisma produktu attīstībai tiek veidota valstu sadarbība kultūrā un vietējās amatniecības tradīcijas tiek popularizētas dažādās Eiropas valstīs.



Pērn biedrība Darīsim paši! izsludināja divas kārtas programmas LEADER finansējuma saņemšanai.

Uzņēmējdarbības projektiem
• No 3. aprīļa līdz 3. maijam bija pieejami 475 160,41 eiro.
• Saņemti 20 iesniegumi uzņēmējdarbības veicināšanai.
• Apstiprināti 18 projekti, kuros plānots gan paplašināt uzņēmuma darbību, gan radīt jaunas preces un pakalpojumus.

Sabiedriskā labuma projektiem
• No 24. jūlija līdz 24. augustam bija pieejami 292 035,60 eiro.
• Saņemts 41 iesniegums sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai un teritorijas sakārtošanai.
• Apstiprināti 13 projekti, kas dažādo sabiedriskās aktivitātes, saglabā materiālo un nemateriālo kultūras un dabas mantojumu.



DZIEDINĀTAVA, KURĀ ĀRSTĒ BITES

Ēdoles pagasta Priedēs Dainis Veinbergs ar programmas LEADER atbalstu iekārtojis dziedinātavu, kurā bišu skaņa, smarža, vibrācija un siltums iedarbojas uz cilvēka biolauku.


Gulēt uz stropiem

Dainim kopā ar sievu Ināru šāda ideja radusies jau pasen, pieteikušies citā projektā, bet saņēmuši atteikumu. Tas licis meklēt jaunas iespējas, kā izveidot nelielu ēku, kurai vienā sienā iebūvētas bišu mājiņas. Ēkas iekšpusē no tām veidojas gulta – ieguļoties var just bišu skaņu, smaržu, vibrāciju un siltuma radīto dziedniecisko efektu. Veselības uzlabošanā šādu metodi cilvēki izmantojuši jau izsenis: „Bitenieki sāpošu muguru pielika pie stropa, pasildīja un juta, ka kļūst labāk. Bitei kā jebkurai dzīvai būtnei ir bioenerģētiskais lauks, kas iedarbojas uz cilvēka lauku un to dziedē. Mājiņā bites darbojas no ārpuses – nes ziedputekšņus, rada medu, propolisu. Cilvēkam saskares ar tām nav, bet iedarbību jūt visi. Seanss parasti ilgst līdz divām stundām, un tā septiņas līdz desmit reizes. Parasti pašsajūta krietni uzlabojas.”



Bišu dziedinātava ir mājiņa, kurai vienā sienā iebūvēti bišu stropi, bet iekšpusē virs tiem iekārtota gulta.






Bišu mājas kā dekors

Dainis ir īpašumu vērtētājs un ar biškopību sācis nodarboties nejaušības dēļ: „Viena tantiņa gribēja, lai novērtēju, cik maksā viņas īpašums. Sacīju, ka tas maksā bargu naudu, bet tante uzstāja, ka viņai vajag. Koka ēkai nekādas vērtības nebija, tādēļ samaksā par darbu prasīju, vai viņa negrib atdot trīs tukšās bišu mājiņas, kas stāv žogmalē. Tante teica, ka stropi nav tukši – iekšā ir beigtās bites, un man tos atdeva. Noliku pie savām mājām mežmalā, lai būtu skaists skats. Vienā iemitinājās savvaļas bišu spiets, bet es kā īstens pilsētnieks no biškopības neko nesapratu. Kaimiņos dzīvo kādreizējais kolhoza biškopis Kārlis Pētersons, un es gāju jautāt, kas tagad jādara.”

No bišu dziedinātavā ieguldītajiem 12 000 eiro 70% ir Eiropas atbalsts.


Iesaka laimi izmantot

Kaimiņš ieteicis izmantot to, ka gadījusies tāda laime – atlidojis bišu spiets. Dainis izmācījies biškopības biedrības divgadīgajos kursos un sācis saimniekot. „Jau pirmo atlidojušo saimi aprūpējot, sapratu, ka tas man patīk. Nu var teikt, ka esmu kļuvis par šīs nodarbošanās fanātu.” Priedēs ir 3,5 ha zemes, tajos izvietoti 30 bišu stropi, bet citās bišu novietnēs, kurās zeme iegādāta vai nomāta, ir vēl tikpat. Ainava ap mājām iekrāsojas violetos toņos, jo visapkārt ieaudzēta facēlija – nektāraugs ar violetiem ziediem, kurā bitēm baroties. Uz dziedinātavu atbraukušie šos skatus parasti izmantojot fotosesijai.



SKAISTAS LIETAS ŠEIT UN PASAULĒ

„Dekorēju kāzu svinības, darinu visus aksesuārus, kas tām vajadzīgi,” tā savu nodarbošanos raksturo Skrundas uzņēmēja Andra Oto. Programmā LEADER viņa startējusi ar projektu Darbnīcas būvniecība un aprīkojuma iegāde jaunu pakalpojumu attīstīšanai, pilnveidošanai un paplašināšanai.


Skrundeniece Andra Oto pie izšūšanas mašīnas, kas iegādāta par programmas LEADER naudu.


Darbojas vairākos virzienos

Andra stāsta: „Rotāju svinību vietu, šuju un izšuju galdautus, dvieļus, darinu tādas greznumlietiņas kā gredzenu spilventiņi, kāju lentes un citas – visu, kas kāzām vajadzīgs, izņemot kleitu. Aksesuārus pārdodu internetā, lielākoties uz ārzemēm. Mani darinājumi ir pieprasīti, jo daudzi, kuri dzīvo ārzemēs, brauc kāzas rīkot Latvijā, un viņi var skaistas lietas atļauties. Latvijā esmu četrus gadus, apmēram tikpat ilgi strādāju Īrijā, kur arī ieguvu klientu loku. Darbam vajadzēja telpas, jo šuvu mājās un noliktava bija tēva garāžā... Šī māja uzcelta ražošanas telpām un noliktavai. Par projekta naudu iegādāta izšūšanas mašīna, bet pievienojām savējo, jo ar projekta dotajiem 99 000 eiro nepietika. Īsti neticējām, ka atbalstu varam saņemt, jo man ir pašnodarbinātās statuss – pavisam mazs biznesiņš. Varbūt par labu nāca tas, ka Skrundas pusē līdzīga profila uzņēmumu nav. Mums ir arī divas vēsturiskas automašīnas, kuras iznomājam svinīgiem gadījumiem. Tas, ka uzņēmums darbojas vairākos virzienos, noteikti ir papildu priekšrocība, tāpat tas, ka darbus tirgoju ārzemēs.” Andra jau izgājusi pirmsinkubācijas posmu un apmēram pusgadu uzņemta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatorā.


Andras darinātie laulības gredzenu spilventiņi.


Šūt var te, pārdot – ārzemēs

Kāpēc ģimene atgriezusies Latvijā? „Mums ir skolas vecuma meita. Vīrs vienmēr gribējis atgriezties, un mēs zinājām, ka kaut kad brauksim atpakaļ. Man nebija bail spert šo soli, jo tas, ko daru, ir pieprasīts un to varu darīt arī šeit, jo šuju ārzemju tirgum. Klientu loks man jau bija Īrijā, bet lielākoties darbi ceļo uz Ameriku. Ja darbs un pircēji maniem ražojumiem būtu jāmeklē šeit, diez vai tas būtu iespējams.”



JŪTAS JAUNIEŠU MĀJAI PIEDERĪGI

„Liels prieks, ka viss izdevās. Patiešām vērtīgs projekts!” biedrības SDK jaunieši valdes locekle Dace Šēle ir gandarīta, ka Kuldīgas jauniešu mājai iegādāts virtuves un skatuves iekārtojums, mēbeles, spēles un dažādas ierīces radošām izpausmēm.


Jaunieši aktīvi izmanto galda spēles.


Programmas LEADER konkursā biedrība startējusi ar projektu Aprīkojuma iegāde jauniešu mājai Kuldīgā. D.Šēle stāsta: „Aptaujājot novada jauniešus, 82% norādīja, ka vajadzīgas labiekārtotas telpas, kurās tikties un organizēt pasākumus. Svarīgi arī sekmēt viņu zināšanas un prasmes, izmantojot neformālo un interešu izglītību, projektus un programmas. Konstatējot šo problēmu, biedrība SDK jaunieši, kurai viens no mērķiem ir jaunākajai paaudzei uzlabot brīvā laika pavadīšanas iespējas, kopā ar bērnu un jauniešu centru un jauniešu domi nolēma izveidot jauniešu māju. Uzzinājām, ka ēka Jelgavas ielā 26 šīm vajadzībām atbilst, un tieši tolaik varēja piedalīties projektu konkursā, lai iegūtu Eiropas fondu atbalstu. Saņēmām 45 000 eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un 10% no Kuldīgas novada pašvaldības.

Ēka ir atbilstošā tehniskā stāvoklī, un, lai jauniešu māja varētu sākt darbu, iegādājāmies mēbeles, datortehniku, biroja un virtuves tehniku, sporta inventāru, mūzikas iekārtas un citus pamatlīdzekļus. Pagājušogad uzrakstījām vēl vienu projektu, šīgada sākumā tas apstiprināts, gribam labiekārtot pagalmu.

Šī māja domāta pusaudžiem un jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem. Notiek izglītojoši, karjeras attīstības un atpūtas pasākumi, tiek atbalstīta jauniešu iniciatīva. Te ikviens var būt aktīvs, lietderīgi pavadīt laiku un palīdzēt dažādot sabiedrisko dzīvi.”


„Jauniešu mājā ir sagādāts viss, lai līdzdarbotos un arī paši organizētu pasākumus,” saka Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Ieva Kaltniece.


BJC jaunatnes lietu speciāliste Ieva Kaltniece skaidro: „Sākumā jaunieši bija pārsteigti, ka šeit var nākt un visu izmantot bez maksas. Esam te tieši gadu, un viņiem šeit ļoti patīk. Šķita, ka vispieprasītākais būs Xbox, tomēr vairāk patīk galda teniss un biljards. Jaunieši darbojas arī virtuvē: taisa sev tēju, cep kartupeļus. Kad mums kas vajadzīgs, viņi labprāt palīdz un jūtas jauniešu mājai piederīgi: paši izveidojuši noteikumus, paši mazgā traukus, paši vada pasākumus.”



RŪPES PAR PIRCĒJIEM UN KOOPERATĪVA BIEDRIEM

Šī ir otrā reize, kad Kuldīgas novada mājražotāju un mazo uzņēmēju kooperatīvs Kuldīgas labumi ieguvis atbalstu programmas LEADER projektā. Šoreiz plānots iegādāties iekārtas, kas ļaus vēl vairāk paplašināt pakalpojumu klāstu.


Kooperatīva Kuldīgas labumi valdes priekšsēde Gunita Šternberga: „Ja kādam ir biznesa ideja vai mājās kaut kas garšīgs jau top, bet bail pašam sākt oficiāli tirgot, mēs šeit esam, lai palīdzētu to pārvērst uzņēmējdarbībā.”


Trīs iekārtas attīstībai

Kopumā tiks iegādātas trīs iekārtas. Kuldīgas labumu vadītāja Gunita Šternberga stāsta, ka jau tagad kooperatīva veikaliņā tiek piedāvāta Latvijā grauzdēta kafija. Lai ar svaigi ceptu smalkmaizīšu smaržu pievilinātu garāmgājējus, tiks iegādāta konvekcijas krāsns, kas ļaus cept saldētas maizītes. Tās gatavot piedāvājis kāds kooperatīva biedrs, tāpēc radusies ideja tās ne tikai tirgot saldētā veidā, bet arī tepat izcept. Otra iekārta būs vakuuma aparāts. Katram mazajam ražotājam tādu iegūt neesot pa kabatai, tāpēc šo varēs izmantot visi kooperatīva biedri. Trešā ir gaļas griešanas iekārta, lai klienti varētu palūgt veikalā nopirkto sagriezt šķēlītēs.


Bērnības garša

G.Šternberga atzīst, ka veikaliņam klājas labi: „Cilvēki mūs novērtē un iepērkas labprāt. Liels prieks, ka nu jau sāk saprast – jāatbalsta vietējie ražotāji. Turklāt cilvēki vēlas ēst daudz labāku pārtiku. Mums mēdz jautāt, vai lielveikali nav konkurenti. Es tā nevaru uzskatīt, jo mums ir pilnīgi citas kvalitātes preces. Lai gan augstvērtīgo izejvielu un ieguldītā darba dēļ produkti iznāk dārgāki nekā lielveikalos, pie mums nāk arī daudz pensionāru, kuri vēlas atkal just bērnības garšas, un šeit tas viss ir – ar rokām mīcīta maizīte, desas, kūpinājumi, kādus reiz taisīja mājās.”

Kuldīgas labumu projekta izmaksas – 1941 eiro: publiskais finansējums ir 1358 eiro, pārējais – kooperatīva ieguldījums.


Patriotisms sortimenta izvēlē

Biedru skaits kooperatīvā ir mainīgs: kāds aiziet, kāds atnāk vietā. Pastāvīgie ir 29. Veikaliņā tiek tirgots pārsvarā biedru saražotais, tomēr G.Šternberga uzskata: jābūt arī, piemēram, Milzu! brokastu pārslām. To ražotājs gan nav kooperatīva biedrs, tomēr tās top Kuldīgas novadā, un tām jābūt piedāvājumā, „jo tie ir mūsējie”. Vadītāja atzīst, ka veikalā ir arī tādas preces, kas iepirktas citur, lai būtu galvenais ikdienā nepieciešamais, piemēram, piena produkti: „Esam mēģinājuši tirgot arī tos, kas nāk no lauku sētām, tomēr pilsētnieki no lauku piena jau atradinājušies, un atkal pieradināt ir ļoti grūti.” Tūrisma sezonai sākoties, veikalā iepērkas daudz iebraucēju, kuri novērtē, ka vienuviet var redzēt visu, kas novadā saražots. Nolemts izlikt izkārtni arī angļu valodā. Tomēr īpaši svarīgi ir pastāvīgie klienti. „Mēs jau zinām, ko viņi pirks. Nāk arī pēc attieksmes – meitenes ir mīļas un foršas,” darbinieces slavē vadītāja.



Komentāri
Ola
2018. gada 25. jūlijā, 15:37
Kāds saimnieks, tāds medus! No šā "biznesmeņa" medu nepērku.
Pievieno jaunu komentāru: