Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 05:37
+15° C, vēja ātrums 2.1 m/s, D-DA vēja virziens

Mācītāja amatu atstās, plaukstas iemūžinātas

2018. gada 6. augustā, 01:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Mācītāja amatu atstās, plaukstas iemūžinātas
Lipaiķu draudzē Turlavā mācītājs Didzis Skuška kalpos vēl šomēnes. Septembra sākumā paredzētas pēdējās viņa vadītās laulības. Sadraudzības svētbrīdī viņš uzsvēra: pārmaiņas pasaulē nav novēršamas – mūžīgs ir tikai Dievs.
Foto: Aivars Vētrājs
„Mēs ilgojamies pēc kā pastāvīga, ko varam satvert un noturēt mūžīgi, taču dzīvē viss mainās,” mācītājs Didzis Skuška teica Lipaiķu draudzes sadraudzības dienā, saņemot ziedus tikko aizvadītajā 50. dzimšanas dienā un arī kā pateicību par 16 šeit nokalpotajiem gadiem.
Draudzes priekšniece Velta Krūmiņa atzina, ka svētbrīdis vienlaikus ir atvadas no D.Skuškas, jo Lipaiķos viņš kalpos vēl tikai šomēnes. Jau maijā kļuva zināms, ka no mācītāja amata viņš aizies, iemeslus joprojām neatklājot. Pasākums rīkots sestdienā, lai var ierasties pārstāvji no baznīcām, kuros D.Skuška kalpojis (Kuldīgas Sv. Annas, Turlavas pagasta Klosteres, Īvandes un šobrīd vēl Ēdoles, kur bijis arī draudzes priekšnieks), kā arī viesi no tuvējām draugu draudzēm. Dienas tēma: Dieva mīlestība, mūžam latviska tauta, baznīca un ģimene kā visa pamats.

Draudzes pārstāve Inita Peniķe ieskatījās vēsturē kopš laikiem, kad baltās mūra baznīcas Turlavas centrā vēl nebija un visu četru seno šejienes ciemu kristieši pulcējušies citur. Viņa uzskata, ka šeit kalpojuši labi mācītāji. D.Skuška draudzei un citiem turlavniekiem darījis daudz laba, tāpēc žēl, ka jāatvadās. Tomēr paliekot cerība, ka viņš uz dievvalpojumiem atbrauks kā ierindas kristietis. „Mācītāji jau arī ir cilvēki, taču viņi palīdz pievērsties pareizām lietām, notikumos saskatīt būtību, ko saviem spēkiem nesaprotam. Skaidru atbildi varbūt reizēm nesaņemam, taču vārdi ir sadzirdēti. Tā arī iesim tālāk savu vēsturisko gaitu ar visiem tās pārbaudījumiem.”

Bet skolotāja Aina Tovstuļaka, daloties pārdomās par ģimenes stiprumu, izstāstīja kādu stāstu par tēva un dēla attiecībām, kurā uzsvērta piedošanas nozīme. „Šie ir stāsti par pārmaiņām,” turpināja D.Skuška. „Tēvs aiziet mūžībā, dēlam jāturpina. Senāk bija viena baznīca, tagad ir cita, un mēs jau nezinām, kas ar to būs pēc gadiem. Viss plūst un mainās – neko nevar paturēt. Tikai viens ir mūžīgs – Dievs. Vien tad, kad Viņu piesaucam un kļūstam par Dieva bērniem, mūsu dzīvē parādās kaut kas nemainīgs.”

Pirms sadraudzības mielasta baznīcas dārzā mācītājam rokas bija jāiemērc ģipša masā, lai iemūžinātu to nospiedumus. „No mācītāja rokām daudzi ir saņēmuši Dieva svētību. Atlējums būs tiem, kuri to vēl nav paspējuši,” skaidroja V.Krūmiņa. D.Skuškas plaukstu nospiedumi tiks nolikti tornī blakus novadnieka, diriģenta Edgara Račevska roku atveidojumam.

Kuldīgas iecirkņa prāvests Uldis Gailītis pastāstīja, ka arī Ēdoles baznīcā D.Skuška kalpos līdz septembrim. Vēl nav zināms, kas abās draudzēs mācītāja amatu pārņems. Notiek pārrunas ar citiem vietējiem garīdzniekiem.
Komentāri
ķerra
2018. gada 14. augustā, 20:39
Un kas ar tiem ekstremitāšu atlējumiem? Pēc raksta sanāk, ka cilvēki ies un pielūgs tās, lai iegūtu Dieva svētību? jo tālāk , jo trakāk, tiešām pats sātans jau baznīcā saimnieko un noliktais laiks, kā Jēzus brīdināja, ir klāt...
ķerra
2018. gada 14. augustā, 20:33
nu ko var pļūtīt, ka iemeslus neatklāj! Tak skaidri un gaiši šis, nabaga, atzinību un godu alkstošais indivīds, lelb majas lapā bija uzrakstījis, ka aiziet, jo jūtas nenovērtēts... Nu ja, draudzes mežu izcirtis, nauda beigusies, nu jāiet prom, jo draudze tak nevar šī subjekta neremdināmo naudas kāri apmierināt... Žēl to cilvēku, kuru prātus šīs viltus gans ir aptumšojis... Labi, ka iet prom, vismaz vairāk Dievu baznīcā nezaimos un cilvēkus nepazemos... Jo daudzus cilvēkus šis, godkārīgais un augstprātīgais garīdznieks, ir par šiem gadiem izņirgājis, pazemojis un nicinājis...
Pievieno jaunu komentāru: