Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 10:56
+19° C, vēja ātrums 3.6 m/s, D-DA vēja virziens

Grib mainīt pabalstu sistēmu

2018. gada 8. augustā, 01:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Grib mainīt pabalstu sistēmu
Diskusijā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Kuldīgas nodaļas vadošo inspektori Aigu Smiltnieci uzņēmēji Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes reģiona padomes sēdē mēģināja noskaidrot, kāda pabalstu sistēma būtu efektīvāka.
Foto: Daina Tāfelberga
„Pašreizējā bezdarbnieku pabalstu sistēma nemotivē cilvēku strādāt,” secināja uzņēmēji Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģionālās padomes sēdē Kuldīgā.
IR VĒL APLOKSNES

Kā norādīja padomes priekšsēdis Andis Araks, tēma aktuāla, jo pabalstu sistēma veidota sen, tagad daudzas lietas uzņēmēju skatījumā kļuvušas absurdas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Kuldīgas nodaļas vadošā inspektore Aiga Smiltniece skaidroja, ka pabalsti, kas saistīti ar apdrošināšanu, atkarīgi no tā, ko pats darbinieks un viņa darba devējs iemaksājis.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja ir iegūts attiecīgs statuss, darba stāžs nav mazāks par gadu un 16 mēnešu periodā ir nomaksāts vai aprēķināts sociālais nodoklis par 12 mēnešiem. Kādreiz šo pabalstu varēja saņemt, ja nodoklis ir samaksāts. Tagad pietiek, ja tas ir tikai uzrādīts, tādējādi tiek atmaksāta nauda, kas nav ienākusi valsts kasē. VSAA rīcībā nav informācijas, cik lielas ir neiemaksātās summas, kontrole ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ziņā. „Saprotu, ka uzņēmējiem ir grūti nomaksāt visus nodokļus, nav noslēpums, ka ir vēl tādi, kuri maksā tikai minimālo algu, bet pārējo – aploksnē,” tā inspektore.


IZMANTO ĻAUNPRĀTĪGI

Darbiniekam, aizejot no darba, jārēķinās, ka viņš saņems procentuāli no šīs summas un apdrošināšanas (darba) gadu stāža. Maksimāli tie ir 65% no vidējās iemaksu algas, ja nostrādāti vismaz 30 gadi. Pabalstu maksā deviņus mēnešus. Lai veicinātu meklēt darbu, pirmos trīs izmaksā pilnā aprēķinātajā apjomā, nākamajos trīs – 75%, pēdējos – tikai 50%.

Uzņēmēji interesējās, kā tiek kontrolēts, vai bezdarbnieki ļaunprātīgi neizmanto iespēju dzīvot no pabalsta, kaut novadā ir liels pieprasījums pēc viņa profesijas strādniekiem. A.Smiltniece atzina, ka droši vien ir arī tā sauktie slēptie bezdarbnieki, kas saņem pabalstu, bet vienlaikus nelegāli kaut kur strādā. Arī to kontrolē VID vai Valsts darba inspekcija, ja tiek atklātas nelikumības, VSAA piedzen pārmaksāto pabalstu.

„Tomēr mēs zinām, ka šobrīd trūkst darbinieku vai visās tautsaimniecības nozarēs, bet daudzi, kuri varētu strādāt, sēž mājās uz pabalstiem. Vai šāda sistēma ir atbilstoša mūsdienām? Kāda motivētu cilvēku strādāt?” jautāja LTRK valdes priekšsēdis Jānis Endziņš.


IZNĀK PARADOKSS

Izsakot personīgo viedokli, A.Smiltniece atzina, ka greizi strādā princips no katra pēc spējām, katram – pēc nopelnītā. Pat tad, ja cilvēks grib strādāt, bieži vien viņš nevar nopelnīt vairāk par minimālo algu. Kļūstot par bezdarbnieku, pat to viņš nesaņem, īpaši jauni cilvēki, kuriem mazs stāžs. Vienlaikus ir tādi, kuri var atļauties nestrādāt, jo deviņus mēnešus saņem no iepriekš nopelnītās lielās algas. Pēc uzņēmēju teiktā, tas rada paradoksu. Piemēram, mežizstrādātāja kontā ik mēnesi ienāk 1500–2000 eiro mēnesī, viņš nostrādā gadu un apzināti iet bezdarbniekos atpūsties, varbūt šajā laikā arī piepelnās ar sēņu lasīšanu vai kādā neoficiālā darbā. Darba devējs ir sprukās, jo nozarē ir vakances. Lai nebūtu lieli pabalsti, nevajadzētu maksāt lielu algu, bet tad darbaspēka vēl vairāk trūks.


ĪSĀKU LAIKU

Izskanēja arī priekšlikums nemaksāt nemaz, ja attiecīgajā specialitātē ir vakances. Ne visi to atbalstīja, jo katrs gadījums ir individuāls, cilvēkam jābūt sociāli aizsargātam (viņš maksājis nodokļus) un jādod iespēja izvēlēties labāku darbu. VSAA pārstāve piekrita, ka pabalsta saņemšanas laiku varētu samazināt, lai neieslīgst apmierinātībā un sāk domāt, jau kļūstot par bezdarbnieku. Taču tad pabalstam jābūt atbilstošam iepriekšējos gados samaksātajam. Savukārt uzņēmēju pārstāvji uzskatīja, ka procentuālai atmaksai jāpaliek. Ja kokgāzējs ar astoņu gadu stāžu nopelnījis 1000 eiro, bezdarbniekos viņš saņems tikai pusi, tātad būs ieinteresēts strādāt.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: