Vārda dienu svin: Guntra, Marianna, Ginters
Ceturtdiena, 2018. gada 20. septembris, 15:38
+20° C, vēja ātrums 7.2 m/s, D-DR vēja virziens

Krāso dziju un cērp aitu

2018. gada 15. augustā, 06:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Krāso dziju un cērp aitu
Ikvienam bija iespēja vērot aitas cirpšanu, to dara Ritvars Mednieks.
Foto: Lāsma Reimane
Par aitu audzēšanu, kopšanu, cirpšanu, vilnas plucināšanu, kāršanu, vērpšanu, dziju krāsošanu un aušanu – to visu pagājušās nedēļas nogalē varēja uzzināt pasākumā "No jēriņa līdz teķim, no dzīpara līdz deķim" Snēpelē.
Pasākuma organizatore, kultūras nama vadītāja Raimonda Vilmane stāsta, ka gribējusi sarīkot kaut ko nebijušu: „Tā kā pie mums aktīvi darbojas Tautas lietišķās mākslas studija Vēveri, radās doma par ceļu, kā no aitas tiekam līdz segai. Kopā ar Mārtiņu Mednieku, kurš audzē aitas, un Vēveru vadītāju Ainu Siatkovsku pamazām domājām, kā pasākums varētu izskatīties.” Tā laikā varēja aplūkot un iegādāties arī Vēveru darinājumus.

Snēpelnieces Ināra Ozoliņa un Aleksandra Tīle krāsoja dziju ar šabeļpupu pākstīm. „24 stundas pākstis mērcē, pēc tam, vēl pavārot, iegūst zaļu krāsu. Tad pievieno kodinātāju – šoreiz vara sulfātu –, un krāso. Skalojam dziju divos ūdeņos – tīrā un sārmainā,” stāsta I.Ozoliņa. Dabīgās krāsas var iegūt no ļoti daudziem augiem, piemēram, dzelteno krāsu – no sīpolu mizām, bordo – no sarkanajām bietēm.

Ikviens varēja izmēģināt vērpt dziju pie ratiņa. Snēpelniece Valentīna Galviņa rādīja, kā kādreiz no vilnas ieguva dziju, kāršot vilnu ar kārstuvītēm. „Lai vilnu varētu vērpt tālāk, tā ir jāuzkārš. Atceros, ka mamma to kādreiz darīja,” teica V.Galviņa.

Aitu cirpējs Ritvars Mednieks: „Parasti aitu cērp vienu vai divas reizes gadā. Es to daru apmēram piecus gadus. Vilnu pēc tam nodod un samaina pret dziju.”

Priecīga par redzēto bija Antra Markevica ar ģimeni: „Nebijām tā īsti nemaz redzējuši tās senās prasmes. Bijām tikai dzirdējuši no vecmāmiņām. Tas tiešām ir fantastiski, ka kaut kas tāds tiek rīkots. Par pasākumu šorīt uzzinājām nejauši, tāpēc atbraucām. Esam no Īvandes puses, bet pašlaik dzīvojam Somijā, priecājamies, ka pirms braukšanas prom varējām apmeklēt Snēpeli, bērniem patīk aitiņas.”

Turlavnieces Guntra un Estere Barinskas stāsta, ka pasākums ir neierasts: „Pirmo reizi esam šādā pasākumā. Tas ir kaut kas citādāks. Pirmais, kas iekrita acīs, ir salmu dekorācijas.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: