Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 03:12
+17° C, vēja ātrums 2.6 m/s, D-DR vēja virziens

Pieredzē dalās citvalstu meža īpašnieki

2015. gada 19. maijā, 15:57
Raksta autors: Juris Lipsnis
Pieredzē dalās citvalstu meža īpašnieki
Foto: Juris Lipsnis
Par pieredzi meža īpašnieku organizāciju darbā ceturtdien Kuldīgas Mākslas namā stāstīja viesi no Igaunijas un ASV.

Kur labāk – Igaunijā vai pie mums?

 

Pasākumu rīkoja Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) sadarbībā ar Baltijas – Amerikas brīvības fondu (BAFF – no angļu Baltic – American Freedom Foundation). LMĪB vadītājs Arnis Muižnieks īpašniekus iepazīstināja ar aktualitātēm nozarē, pēc tam vārds tika dots viesim Jānusam Aunam no Igaunijas. J.Auns stāstīja par atbalstu, kāds pieejams meža īpašniekiem viņa valstī. LMĪB izpilddirektore Aiga Grasmane komentē: „Igauņi mūs apskauž par veiksmīgu nodokļu politiku meža nozarē un darījumos ar kokmateriāliem, bet mēs viņus – par to, ka valstī izveidots nacionālais budžets meža īpašnieku atbalstam. Tas nozīmē, ka tur meža īpašnieku biedrības saņem valsts finansējumu, kas ļauj attīstīt darbību, izglītot biedrus. Tiesa gan, Igaunijā šogad, sākoties jaunajam plānošanas periodam, ieviesta jauna kārtība – no atbalsta maksājumiem jāmaksā nodoklis.” Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks izpilddirektors Grigorijs Rozentāls piebilda: „Grūti pateikt, kas izdevīgāk: saņemt valsts atbalstu un maksāt 20% nodokli no koksnes pārdošanas kā Igaunijā vai iztikt bez atbalsta un maksāt tikai 5% no peļņas par pārdoto koksni, kā tas ir Latvijā.”

 

Latvija un ASV – pārsteidzoši līdzīgas

BAFF stipendiāte Lelde Vilkriste nepilnu gadu ASV pētījusi pieredzi meža apsaimniekošanā. Uz tikšanos Kuldīgā viņai līdzi ieradās Aidaho štata meža īpašnieku asociācijas vadītāji Kērks un Madelaina Deividi.
Lai gan varētu šķist, ka ASV un Latvija nav salīdzināmas, tomēr abām valstīm, izrādās, ir daudz kopīga, piemēram, gan tur, gan šeit, ir daudz nelielu meža īpašumu, kas lielākoties pieder cilvēkiem gados. Ir arī atšķirības. Amerikas meža īpašnieku galvenais mērķis nav koksnes ieguve, bet gan vēlme veidot ainavu, aizsargāt dabu, saglabāt mežu ģimenes īpašumā un nodot pēcnācējiem. Arī koksnes tirgus ASV nav tik aktīvs kā Latvijā, kur pieprasījums pēc kokmateriāliem ir pastāvīgs, jo šī nozare tautsaimniecībai ir ļoti nozīmīga. ASV viesi stāstīja par meža sertifikāciju, kas aktuāla arī mums: sertificētiem kokmateriāliem tirgus nodrošināts arī nākotnē, savukārt nesertificētai koksnei ir noieta problēmas. Interesanti, ka Aidaho štata Meža likums ir visai liberāls – lai gan jāievēro daži nosacījumi par ietekmi uz augsni, ciršanas atlieku savākšanu un meža atjaunošanu, likumā nav noteikts, piemēram, cik resnus kokus un kādā vecumā drīkst cirst. Secinājums: ASV privātīpašums patiešām ir svēta lieta, un īpašnieks ar to var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tomēr ievērojot nozares ilgtspēju. 

 

Jānodrošina pēctecība

 

ASV meža īpašnieku kooperācija tā īsti nav izveidojusies. Tur koksnes plūsmu apvieno zāģētavas, bet Latvijā to dara kooperatīvi. Meža īpašnieku organizācijām ASV galvenokārt ir nekomerciāla darbība: biedru izglītošanu, socializācija, labās prakses skaidrošana. Kā uzsvēra K.Deivids, ir ļoti svarīgi izglītot ģimenes locekļus, lai būtu pārliecība, ka nākamā paaudze, kas mežu mantos, spēs to apsaimniekot un mežs nepaliks bez zinošiem īpašniekiem.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: