Vārda dienu svin: Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis
Sestdiena, 2018. gada 20. janvāris, 07:28
-4° C, vēja ātrums 0.5 m/s, Z vēja virziens

Viens otru atrod

2015. gada 30. jūlijā, 14:44
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Viens otru atrod
Foto: Aivars Vētrājs
No aptuveni 40 darba ņēmējiem, kas 29. jūlijā piedalījās pirmajā lauksaimniecības vakanču tirgū Darbs laukos! Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Kuldīgas filiālē, 13 vienojušies par turpmāku sadarbību ar darba devējiem.

Akcija notika sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un biedrību Lauksaimnieku apvienība. Līdz šim vakanču gadatirgus rīkots reģionu lielākajās pilsētās (Kurzemē – Liepājā), tas nebija tematisks un mūspuses auditoriju bieži neaizsniedza, pastāstīja NVA Kuldīgas filiāles vadītāja Sandra Krinkele. Šajā reizē priecējis, ka tie paši bezdarbnieki, kuri pa tālruni no vakances atteikušies, pēc individuālas sarunas ar darba devēju par to ieinteresējušies. 27. jūlijā Kuldīgas filiālē reģistrēti 1735 bezdarbnieki. Tiem, kuri pieteikušies strādāt lauksaimniecībā, dalība akcijā bija obligāta, bet interesējušies arī citi.

LOSP pārstāvis Dīns Cielavs uzskata: ja darba devējs ar darbinieku viens otru redz vaigā un var pārrunāt abu pušu nosacījumus, tas ir pats labākais. „Cilvēku aizplūšanu no laukiem kaut kā jāsāk kontrolēt. Domāju, ka šis ir labs mehānisms.” Pēc pieredzes viņš zinot, ka laukos nopelnīt var, viss ir paša rokās, jo jāmāk strādāt ātri un kvalitatīvi.

Ar bezdarbniekiem Kuldīgā tikās seši lauksaimniecības pārstāvji: z/s Valti, Laivenieki, Dižcildi, Kalna Ventinieki, Garīši un i/k Migl-dārzi. „Galvenais – iekustināt to lietu. Daļai cilvēku ar pabalstu lielajam alum pietiek, bet ir arī tādi, kuri strādāt grib, neizvēlas ārzemes, jo dzimtā zeme ir svarīgāka,” prāto Valtu saimnieks Rihards Valtenbergs. „Francijas zemnieki sūdzas, ka darbiniekiem jāmaksā 9 eiro stundā. Ja ņem proporcionāli pēc Eiropas subsīdijām, mums būtu jāmaksā 1,5 eiro, bet mēs maksājam no diviem līdz četriem. Ja varētu atrast atbildīgu cilvēku, manā saimniecībā darbs un alga būtu ne tikai sezonā vien.”

„Gribu atrast darbu,” saka Haralds Bražis. „Mani interesē celtniecība, tādēļ pierakstījos saimniecībā, kur ar to nodarbojas. Kur vēl citur atrast labāku informāciju, ja ne sarunā ar pašiem saimniekiem? Četrus mēnešus esmu bezdarbnieks, no iepriekšējās vietas aizgāju, jo par to, ko nopelnīju, nācās cīnīties ar karu.” Kuldīdzniece Sigita teic, ka pilsētā darbu atrast nevar, arī laukos kartupeļu maisus staipīt nevarēšot, bet jebko citu – dārzā, ar lopiem – spēšot. Viņas paziņa, kas vārdu neizpauž, no tikšanās aiziet neapmierināta: „Pie viņiem jābrauc dzīvot, bet man pilsētā ir divi suņi.”

 

Attēlā:

Saimniecības Garīši ražošanas vadītāja Iveta Kuivinska uz darba biržu līdzi atvedusi uzskatāmo aģitāciju: kāpostgalvu, bietes un gatavo produkciju. Darba meklētājas Iveta Zeltiņa un Inese Kristapsone ir ieinteresējušās.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: