Vārda dienu svin: Austris
Pirmdiena, 2018. gada 22. janvāris, 04:41
-5° C, vēja ātrums 2.1 m/s, D vēja virziens

Vai Eiropas nauda dzīvi uzlabojusi?

2015. gada 9. oktobrī, 19:26
Raksta autors: Antra Grīnberga
Vai Eiropas nauda dzīvi uzlabojusi?
Foto: Antra Grīnberga
To ekspertu forumā Kuldīgas Mākslas namā centās noskaidrot pārstāvji no Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldībām u.c. Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanā iesaistītajām iestādēm.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra šādus forumus rīko visos piecos plānošanas reģionos, lai izzinātu ES projektu pieredzi un izvērtētu rezultātus. Dalībnieki darba grupās meklēja atbildes uz jautājumiem, vai šis finansējums pozitīvi ietekmējis pašvaldību attīstību, vai pakalpojumi iedzīvotājiem kļuvuši pieejamāki, vai uzlabojies dzīves līmenis. Grupu atziņas, viedokļi un labās prakses piemēri tiks apkopoti ziņojumā un prezentēti konferencē 12. novembrī Rīgā.

 

Ieguldījums ilgam laikam

 

Kuldīgas novada domes attīstības pārvaldes vadītājs Gints Preiss iepazīstināja ar veiksmīgo pieredzi iepriekšējā plānošanas periodā (2007.–2013. g.). „Pašvaldība iesaistījās sešās programmās, visapjomīgākā bija pilsētvides attīstībai paredzētā. Tajā realizēti pieci projekti, kuros sakārtota publiskā infrastruktūra. Tas ir liels ieguldījums ilgtermiņā. Rekonstruējām divas sabiedriskas  ēkas – sinagogas kompleksu un jauno rātsnamu, kā arī pārbūvējām 15 ielas,” sacīja G.Preiss.

 

Mērķis – attīstīt vecpilsētu

 

Nozīmīga Kuldīgas novadam bijusi arī programma pirmsskolas izglītības iestāžu attīstībai, kurā labiekārtoti trīs bērnudārzi. „Sākām ar Cīrulīti,” stāsta G.Preiss. „Šis projekts tika veidots treknajos gados, tādēļ kontroltāme bija krietni lielāka un finansējums palika pāri. To veiksmīgi pārcēlām un labiekārtojām Taurenīti. Par programmas naudu sakārtojām arī bērnudārzu Ābelīte.”
Kuldīgas novads izmantojis vēl vairākas programmas: publiskā interneta punktu attīstības, Latvijas–Lietuvas pārrobežu, ezeru apsaimniekošanas, speciālistu piesaistes plānošanas reģioniem, teritorijas plānojuma un attīstības.
„Vietējā sabiedrība no šiem projektiem ir vienīgi ieguvēja. Protams, vienmēr ir arī pukstētāji, bet lielākā daļa ieguldījumus novērtē atzinīgi. Mērķis ir attīstīt tieši vecpilsētu – pēc iespējas vairāk sabiedrisko ēku atstāt tur. Ērtāk un vienkāršāk ir jaunu ēku ar modernām tehnoloģijām uzbūvēt ārpus vecpilsētas, bet cilvēkus, kas šo ēku izmanto, tā izvelkam no centra ārā. Tāpēc cenšamies Eiropas finansējumu izmantot tam, lai sakārtotu vecpilsētas īpašumus.
Tas ir liels izaicinājums, jo strādāt ar vecu ēku nozīmē saskarties ar dažādām problēmām, kas var likt šķēršļus, piemēram, termiņam. Bet mēs arī kļūstam zinošāki un pieredzes bagātāki. Tas palīdz vieglāk strādāt ar nākamajiem projektiem,” secina G.Preiss.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: