Vārda dienu svin: Antons, Antis, Antonijs
Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris, 14:10
-3° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z vēja virziens

Eiropas meža īpašnieku izglītošanai

2015. gada 19. novembrī, 15:03
Raksta autors: Juris Lipsnis
Eiropas meža īpašnieku izglītošanai
Foto: Juris Lipsnis
Pēc Alsungā reģistrētās biedrības Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs (MĪKAC) iniciatīvas taps izglītojoši materiāli Eiropas meža īpašniekiem. Tas notiek, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Slovēnijas nevalstiskajām organizācijām un zinātniekiem.

„Lai viegli uztvert un saprast”

 

Viena no MĪKAC dibinātājiem ir meža īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Mežsaimnieks, kas darbojas galvenokārt Kurzemē, bet nesen sākusi strādāt arī Zemgalē. „Projekta galvenā jēga ir izveidot internetā pieejamu mācību materiālu, kas noderēs ikvienam, kura rokās nonācis mežs, bet kurš īsti nezina, ko ar to iesākt,” skaidro Mežsaimnieka izpilddirektors Grigorijs Rozentāls. „Dažādas publikācijas tapušas arī iepriekš, bet bieži vien tās uzrakstītas smagā, sarežģītā valodā, ir ļoti apjomīgas un grūti uztveramas. Mēs gribam iet citu ceļu un katrā projekta dalībvalstī radīt viegli uztveramu un saprotamu materiālu – ņemot vērā šī projekta pamatīgo finansējumu, ir liela iespēja, ka tas izdosies.

Taps arī interaktīvi modeļi, kuros meža īpašnieki, ievadot sava meža parametrus, varēs iegūt atbildes uz lēmumu pieņemšanai svarīgiem jautājumiem. Darbs notiks vienlaikus visās četrās valstīs un ir jāpaveic divos gados, tātad tas nebūs ļoti intensīvs: brauksim viens pie otra ciemos, raudzīsim, kā kuram veicas, un, ja kādam būs radušās grūtības, centīsimies kopā palīdzēt.”

 

Latvieši iesāk aktīvi

Kurzemnieks jau rakstījis, ka Eiropas Komisija piešķīrusi vairāk nekā 182 tūkstošus eiro mūžizglītības programmas Erasmus+ stratēģiskās partnerības apakšprogrammas projektam Network for Educated European Forest Owners (Izglītotu Eiropas meža īpašnieku tīkls – angļu val.), ko bija iesniegusi MĪKAC. Biedrība projektā ir vadošā, bet tās partneri ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava, Somijas Tehniskā universitāte, Igaunijas Meža īpašnieku biedrība un Slovēnijas Mežsaimniecības institūts.

Projekta vadītāja Māra Rozentāle pastāstīja, ka nolūks ir izglītot Eiropas meža īpašniekus, lai tie sava meža apsaimniekošanā pieņemtu kvalitatīvus lēmumus. Divos gados taps inovatīvi izglītojoši un interaktīvi materiāli par meža apsaimniekošanu, paredzēta arī pieredzes apmaiņa, semināri un konferences.
Pirmais pasākums notika aizvadītajā nedēļā, kad Latvijā viesojās ārzemju partneri. Četru valstu mežinieki – septiņi igauņi, seši slovēņi, četri somi un pulciņš latviešu – viesojušies Zemkopības ministrijā, Latvijas Valsts mežos (LVM), tikušies ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadību, bijuši arī institūtā Silava Salaspilī, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē Jelgavā, Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos, LVM stādu audzētavā Mazsili Stendē, kā arī Dienvidkurzemes virsmežniecībā Kuldīgā, kur virsmežzinis Jānis Iesalnieks iepazīstinājis ar paša izveidotu interaktīvu meža apsaimniekošanas datorprogrammu.

 

Latiņa pacelta augstu

 

Nākamā tikšanās būs aprīlī Igaunijā, kur visus uzņems fonds Privāto mežu centrs. Igauņi plānojuši parādīt iespējas, kādas meža īpašniekiem paver sadarbība ar tādu nozari kā enerģētika. Latvijā viesojās septiņi fonda pārstāvji: divi no centrālā biroja, pieci no reģionālajiem birojiem. Fonda attīstības padomnieks Indreks Jākobsons atzina, ka latvieši latiņu pacēluši ļoti augstu un nāksies krietni papūlēties, lai tikšanos noorganizētu vismaz tikpat labā līmenī.

„Mūsu fonds pieder valstij, tā darbība aptver visu Igauniju. Valstī ir ap 40 meža īpašnieku organizāciju ar 10 tūkstošiem biedru. Tās saņem lielu valsts atbalstu, es pat teiktu, ka mēs tiekam visai jūtami bīdīti, jo kooperācija ir viena no valsts prioritātēm,” teica I.Jākobsons. „Šo projektu uztveram ļoti nopietni un esam pārliecināti, ka taps vērtīgi mācību materiāli. Ciemojoties Latvijā, sapratām, ka katras valsts situācija ir atšķirīga, piemēram, Igaunijā meža nozari pārrauga nevis Zemkopības, bet Vides ministrija, savukārt subsīdijas meža īpašniekiem mūsu valstī, manuprāt, ir vieglāk saprotamas un saņemamas, bet Latvijā tās vairāk balstās konkurencē un sistēma nav tik pārskatāma.”

 

Attēlā:

Latvijas, Igaunijas, Somijas un Slovēnijas mežinieki tiekas ar Dienvidkurzemes virsmežzini Jāni Iesalnieku.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: