Vārda dienu svin: Armanda, Armands
Svētdiena, 2018. gada 22. aprīlis, 01:53
+3° C, vēja ātrums 0.5 m/s, D vēja virziens

Kuldīgas maizei laba slava

2016. gada 11. februārī, 14:39
Raksta autors: Antra Grīnberga
Kuldīgas maizei laba slava
Foto: Antra Grīnberga
Kuldīgas maizes ceptuves produkciju novērtējuši un iecienījuši ne vien kuldīdznieki, bet cilvēki visā Latvijā.

Nemainīga kvalitāte

SIA Kuldīgas maizes ceptuve ražo gan maizi, gan konditorejas izstrādājumus, un mēnesī top ap 250 tonnu produkcijas. Milti tiek iepirkti no kādām dzirnavām Jelgavas pusē, kam ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem.

Dažas izejvielas mums nepieciešamajā daudzumā Latvijā neviens nevar saražot, piemēram, žāvētus augļus un riekstus, tāpēc tās tiek ievestas.

Taču lielākā daļa izejvielu ir vietējās,” stāsta ceptuves pārvaldnieks Uldis Cīrulis.

„Uzņēmums ir ceļā uz nacionālās pārtikas kvalitātes norādi Kvalitatīvs produkts, kas tautā saukta par Zaļo karotīti. To piešķir Latvijā ražotiem produktiem, ja 70% izejvielu ir vietējās. Mums šis skaitlis ir 90%,” skaidro U.Cīrulis. Konditorejas izstrādājumiem pat ievārījums rudenī tiekot vārīts tepat, no zemniekiem iepērkot ābolus, rabarberus un citu ražu.

 

Visā Latvijā

Kuldīgas maize nonākot pie pircējiem visā Latvijā. „No veikaliem pasūtījumu nākamajai dienai pieņemam no 11.00 līdz 15.00. Tad tas tiek nodots ražošanas daļai. Maize, protams, tiek cepta visu dienu, orientējoties pēc iepriekšējiem datiem. Kad pasūtījumi pieņemti, beigas tiek piespicētas – saražots tieši tik, cik pasūtīts,” stāsta pārvaldnieks.

„Mūsu lielākais partneris ir veikalu tīkls Rimi, taču maizi vedam pat tādam klientam, kuram ir viens mazs veikaliņš.”

Svaigu, tikko ceptu maizi kuldīdznieki var iegādāties katru darbdienu pusdienas laikā veikalā Kukulītis un arī citur.

Uzņēmums arī piedalās iepirkumos, lai maizi un konditorejas izstrādājumus piegādātu skolām un bērnudārziem.

Pieprasījums pēc maizes esot svārstīgs: „Tas atkarīgs no mēneša, datuma un citiem faktoriem. Mums ir četri tirdzniecības menedžeri, kuri produkciju piedāvā veikaliem, iepazīstina ar jaunumiem.”

Visvairāk maize tiekot ēsta vasarā: „Cilvēki noskaņoti atpūtai, brauc piknikā, bērniem ir brīvlaiks,

daudz mazāk laika tiek tērēts ēst gatavošanai, vairāk pieprasītas bulciņas un maize. Bet vismazāk maizes cilvēki ēd janvārī, februārī un martā.” Kuldīgas maizes ceptuves produkcija no citas atšķiroties ne tikai ar unikālu garšu un kvalitāti, bet arī ar blīvumu – maize esot blīvāka, tāpēc sātīgāka.

 

Māca amatu

Uzņēmumā ir ap 170 darbinieku, šobrīd strādājot ap 140. Daļa esot īslaicīgā prombūtnē, daļa bērna kopšanas vai ikgadējā atvaļinājumā. Tāpat kā citos lielos uzņēmumos, arī ceptuvē esot darbinieku mainība, un tā ir sezonāla. „Ziemā stabilitāte ir lielāka, jo tad nav tik plašas iespējas ienākumus gūt citur. Labi zinām, ka pavasarī rodas sezonas darba vietas lauksaimniecībā, vasarā ir ogu un sēņu laiks, var aizbraukt uz ārzemēm. Mēs ražojam pārtiku, un tā ir specifiska joma. Kuldīgā šādu speciālistu nav daudz, tāpēc jaunos darbiniekus mācām par savu naudu.”

 

Top kā senos laikos

Katras maizes šķirnes pagatavošanai esot savs process. Visilgāk top Garšīgā rudzu maize – trīs dienas. To cep no rupji sasmalcinātiem rudzu graudiem apvalkos, tā ir 100% rudzu maize bez rauga, E vielām un konservantiem, dabīgi raudzēta.

Kādreiz maize tika gatavota abrā, tagad pie mums tas notiek salināta koka kublā.

Tāpat kā senos laikos: tiek uztaisīts plaucējums, tam jānostāvas apmēram dienu, un pēc noteikta laika darbinieks ar īpašu koka lāpstu to izcilā. Kad atdzesēts, tas tiek pārlikts citā traukā, kas paredzēts mīcīšanai. No mīcīšanas laika atkarīgas garšas īpašības. Kad mīkla samīcīta, to atstāj uzrūgt, pēc tam ievieto iekārtā, kurā mīkla tiek dozēta pēc svara. Tad darbinieki ar rokām izveido kukuļus un liek uz dēļiem, kur maize tiek raudzēta tālāk. Pēdējais process ir cepšana. Mīklas blīvums un ilgā gatavināšana piešķir senas, īstenas lauku maizes garšu.”

Ļoti iecienīta esot Kuldīgas saldskābmaize, kas tiek gatavota no ieraudzēta plaucējuma, lietojot tikai dabīgas izejvielas. Savu īpašo garšu un smaržu tā iegūst no pievienotā iesala ekstrakta un ķimenēm. Kuldīgas sēklu baltmaize tiek cepta tikai no augstākā labuma kviešu miltiem, tā ir mīksta un mikla. Mīklai tiek pievienotas saulespuķu, sezama sēklas un linsēklas.

 

Kas kontrolē garšu

Par ražošanu, lai viss notiek, kā vajadzīgs, atbild divi pārtikas tehnologi, bet maizes garšas kontrolē iesaistīti arī citi. „Kad sāku šeit strādāt, domāju – maize kā maize. Ar ko gan tā atšķiras? Bet vajadzīgs laiks, lai to izjustu un saprastu, kādai tai īsti jābūt,” secina U.Cīrulis.

Viens no jaunākajiem ražojumiem esot Decembra maize, ko var iegādāties tikai decembrī, – tā ir saldskābmaize, kas atgādina piparkūku garšu. „Cepām tikai otro gadu, un pircēji to ne tikai pamanījuši, bet jau iecienījuši. Tehnologu uzdevums ir radīt jaunus produktus, tomēr šajā procesā iesaistās visi ceptuves darbinieki – katram savs viedoklis. Visu saliekot kopā, nonākam pie rezultāta. Tāpat kopā domājam produktu nosaukumus. Tas ir komandas darbs.”

 

Attēlā:

Ceptuves ilggadējās darbinieces – formētājas Jolita Krūmiņa un Vineta Cielava – maizi veido ar rokām.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: