Vārda dienu svin: Verners, Muntis
Trešdiena, 2018. gada 19. septembris, 21:36
+16° C, vēja ātrums 4.1 m/s, D-DR vēja virziens

Krīze piena nozarē mainīs situāciju

2016. gada 14. aprīlī, 16:42
Raksta autors: Jolanta Hercenberga
Krīze piena nozarē mainīs situāciju
Foto: Aivars Vētrājs
Pašlaik ir viena no smagākajām krīzēm piena lopkopībā – vairāk nekā gadu Latvijā tā ir kritiskā situācijā, jo piena pašizmaksa ir augstāka, nekā zemniekiem par izslaukumu tiek maksāts.

Speciālisti prognozē, ka tuvākajā nākotnē cenas palielināšanās nav gaidāma un diez vai visi varēs izdzīvot.

Pārtikas un veterinārā dienesta inspektore Inta Brence, kuras pārziņā ir produkcijas kvalitātes pārraudzība, atzīst, ka strauju piena lopu samazinājumu vēl nejūt: „Pārtraukuši nodarboties galvenokārt tie, kuriem ganāmpulks bija neliels. Arī daži lielie pāriet uz citu nozari, bet pamatā saimniecībās, kurās ganāmpulks ir liels, tas tiek saglabāts vai turpina augt.” 

Vairāki zemnieki atzina, ka situācija ir smaga. Ja nekas nemainīsies, turpināt nevarēšot. „Mēs neesam lielie ražotāji, mums ir 40 slaucamas govis,” saka Padures pagasta z/s Avoti īpašniece Inese Dūdiņa. „Par litru pašlaik saņemam 20,5 centus. Uz kopējā fona tas skaitās labi, tomēr ir zem pašizmaksas. Ja saimniecībā ieguldīta kredīta nauda, izdzīvot nevar. Man ir arī nobarojamie jaunlopi, tādēļ izdzīvot varam, bet, ja ir tikai piena ražošana, nedomāju, ka tā var pastāvēt. Nākotnē skatos ar bažām.”

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdes vietnieces, kooperatīva Piena ceļš priekšsēdes Ilzes Aizsilnieces prognozes nav iepriecinošas: „Latvijā, Eiropā un pasaulē šī ir viena no dziļākajām krīzēm nozarē. Jārēķinās, ka maijā cena kritīs vēl, un kāpums nav paredzams, ja nu mazliet gada beigās. Visur ir pārprodukcija, noliktavas pārpildītas.

Katram saimniekam savas iespējas jāizsver. Ja ir saistības ar banku, jāvienojas par nosacījumu maiņu. Uz ātru cenas kāpumu nav ko gaidīt. Problēmas ir tām saimniecībām, kurās ieguldīta arī Eiropas Savienības fondu nauda un ir piecu gadu uzraudzības periods, kad ražošanas veidu nedrīkst mainīt. Mēs, zemnieku organizācijas, strādājam, lai šo uzraudzības periodu atceltu un saimniecības varētu nozari mainīt.” Savukārt SIA Latraps vadītājs Edgars Ruža atzinis, ka no zemās iepirkuma cenas sekām piensaimnieki var izrauties vienīgi ar efektīvāku pārstrādi un sakārtotu loģistiku, kā arī kooperāciju.

 

Attēlā:

Līdz 1. aprīlim pienu pārstrādei nodeva 169 Kuldīgas novada, 39 Skrundas novada un septiņas Alsungas novada saimniecības.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: