Vārda dienu svin: Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 2018. gada 20. jūnijs, 06:34
+15° C, vēja ātrums 6.2 m/s, R vēja virziens

Nelaimīgās piena upes

2017. gada 31. maijā, 20:00
Raksta autors: Dina Belta
Nelaimīgās piena upes
Mēģinājumi pašiem zemniekiem nodarboties ar piena pārstrādi izrādījās neveiksmīgi.
Foto: Egons Zīverts
Pirms nepilniem septiņiem gadiem Latvijā tika nodibināts jauns piena pārstrādes uzņēmums ar patriotisku nosaukumu "Latvijas piens". Uzsvaru dibinātāji lika uz to, ka uzņēmums pilnībā pieder pašiem zemniekiem, piena ražotājiem, tas ir, trīs piensaimnieku kooperatīviem. Tam būtu vajadzējis nodrošināt to, ka saražoto pienu patiešām ir, kur likt, un ka pienam šeit, Latvijā, tiek radīta pievienotā vērtība.
TAGAD PIEDER VĀCIEŠIEM

Gadu gaitā uzņēmums piedzīvoja pārmaiņas, līdz šogad tā galvenais īpašnieks vairs nav zemnieku kooperatīvs un nav pat vairs no Latvijas. Kopš ziemas beigām 75 procenti uzņēmuma pieder Vācijas koncernam Eximo Agro-Marketing, jo vācu piena pārstrādes uzņēmums būtiski investējis Latvijas piena attīstībā. Pārējie SIA Latvijas piens dalībnieki ir lauksaimniecības kooperatīvi Latraps, Dzēse un VAKS.

Jaunais uzņēmuma vadītājs Jānis Vaivods nekomentē, vai un kā šīs pārmaiņas mainījušas sākotnējo ideju, jo ar tās rašanos nav bijis saistīts. Taču viņš runā par pārmaiņām uzņēmuma darbā. „Pirmkārt, paplašinās tirgus, kur pārdot sieru, gan Eiropā, gan ārpus tās.” Vācu uzņēmumam, kuru J. Vaivods pārstāv, Vācijā ir astoņas pārstrādes rūpnīcas. „Mēs esam speciālisti siera ražošanā un tirdzniecībā.” Tagad Latvijas piens dienā saražojot un realizējot 20 tonnas siera. „Iepriekš tā nebija.”

Vaicāts, cik daudz no saražotā paliek Latvijā, J. Vaivods norāda, ka Baltijas valstīs paliek piektā daļa produkcijas. „Tas ir vienots tirgus.” Arī piens ražošanai tiek iepirkts ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Ar Latvijas pienu vien nepietiekot.


LIELĀKOTIES AUG

Piena pārstrādes uzņēmumiem sokas dažādi, liecina publiski iepazīstamā informācija par to pērnā gada pārskatiem. Piemēram, Aizputes novadā strādājošajai Elpai apgrozījums audzis par vairāk nekā sešiem procentiem, vēsta aģentūra LETA. Tomēr ražošanas izmaksas ir palielinājušās, un to dēļ peļņa sarukusi. Taču izdevies palielināt krējuma un kefīra ražošanu.

Talsu piensaimniekam peļņa pieaugusi par vairāk nekā piektdaļu. Uzņēmums pērn saražojis vairāk nekā 6000 tonnu produkcijas, 87 procentus no tās pārdevis Latvijā. Peļņa pieaugusi arī Lazdonas piensaimniekam, kurš apņēmies modernizēt tehnoloģijas un attīstīt arī nišas produktu ražošanu. Labāk klājies arī Jaunpils pienotavai. Tā investējusi mocarellas siera ražošanas tehnoloģijās, šogad plāno par trešdaļu palielināt biezpiena un skābā krējuma ražošanas jaudas.

Baltic Dairy Board, kas savulaik iegādājās bankrotējušo Bauskas pienu, apgrozījums pērn pieaudzis divkārt, samazinājušies zaudējumi. Uzņēmums, pēc tā mājaslapā teiktā, ir „viens no lielākajiem piena/sūkalu olbaltumvielu ražotājiem Ziemeļeiropā”.

Tikmēr Salacgrīvas novada zemniece un Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Alpa-Eizenberga žurnālam Agrotops nesen paudusi, ka nopietni apsver iespēju likvidēt savu piena lopu ganāmpulku. Un viņa tāda nebūt neesot vienīgā.


NESPĒJ IET LĪDZI LAIKAM

Vai patiešām pienu Latvijā saražo pārāk daudz? „Jūs uzdevāt jautājumu, uz kuru nevar atbildēt vienā vārdā,” LLU Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas vadītājs un vadošais pētnieks Andris Miglavs neslēpj, ka šī nav vienkārša tēma.

„Latvijas lauksaimniecībā esošais piena ražošanas potenciāls vairākkārt pārsniedz Latvijas iedzīvotāju patēriņa vajadzības. Tas tā ir bijis, tas tā ir un tā arī paliks vismaz tuvākās desmitgades,” īsi rezumē A. Miglavs. Bet tas viss, kas Latvijā ar pienu no tiek pēc tā izslaukšanas no govs, pēc būtības ir konkurēt nespējīgi, salīdzinot ar daudzām piena ražošanas valstīm, viņš uzskata.

Lai arī šķiet, ka dažādu piena pārstrādes uzņēmumu, arī uz nišas produktiem orientētu, valstī nav maz, ekonomists uz to raugās citādi. Kāpēc ir nespēja konkurēt? „Tas ir apstākļu kopums,” saka A. Miglavs.

„Katru dienu Latvijā izslauc gandrīz trīs tūkstošus tonnu piena, un labu tūkstoti, ja ne vēl vairāk, katru dienu izved no Latvijas neapstrādātu. Tas jau parāda, ka mūsdienu piena industrijai Latvijā ir nepietiekamas jaudas. Tas ir tik acīmredzami, ka par to pat nav vērts tālāk runāt.” Piemēram, Lejaskurzemē šobrīd ir tikai „viens mikroskopisks piena pārstrādes uzņēmums”, A. Miglavs norāda uz Aizputes novadā strādājošo SIA Elpa. Būtībā šobrīd Latvijā esot tikai viens salīdzinoši liels uzņēmums – Preiļu, Daugavpils, Krāslavas pārstrādes uzņēmumu konglomerāts. Un pat ne koncerns Food Union, kurš šobrīd strādājot „tikai ar aptuveni trešdaļu no tā apjoma, ar kādu to veidojošie uzņēmumi strādāja pirms piecpadsmit gadiem”. „Kaut kāda iemesla dēļ viņi nav spējuši tikt līdzi laikam.” Poļi un arī lietuvieši to esot spējuši krietni veiksmīgāk.

Taču A. Miglavs uzsver, ka „pēdējo piecpadsmit gadu laikā mainījusies ir visa pasaule”.


/No pielikuma Novadi domā, kas tapis deviņu reģionālo laikrakstu - Kurzemes Vārds, Auseklis, Talsu Vēstis, Stars, Kurzemnieks, Zemgale, Saldus Zeme, Druva, Liesma - sadarbībā./
Sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: