Vārda dienu svin: Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris, 15:53
+13° C, vēja ātrums 1.5 m/s, Z vēja virziens

Vēžu audzēšanā jāmaina attieksme

2017. gada 17. jūlijā, 00:00
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Vēžu audzēšanā jāmaina attieksme
Pat mākslīgajā uzglabāšanas baseinā vēzis nemaz tik viegli tīklā nedodas, atzīst mūspusē lielākais vēžaudzētājs Valdis Austers.
Foto: Daina Tāfelberga
Nepilnos 20 gados, kopš sāka rasties privātie akvakultūras uzņēmumi, izveidota zivju resursu atražošanas valsts pro-gramma un speciālisti pievērsās arī vēžu audzēšanai, nozarē gājis kā pa celmiem.
Tā uzskata mūspusē lielākais vēžaudzētājs Valdis Austers, kurš tos audzē Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas (VZAA) baseinos Pelču pagastā.

Sāka eksperimentēt

V.Austers ir viens no VZAA dibinātājiem, kopā ar Egilu Tinti Pelčos ierīkojis baseinus un izveidojis zivju pirmapstrādes uzņēmumu Anzāģes, kas tagad jāapsaimnieko vienam, jo kolēģis pavasarī pēkšņi aizsaukts mūžībā. Egila vārdu V.Austers piemin ne reizi vien, jo abi bijuši nozares celmlauži mūspusē. „Tā, kā bija 90. gadu sākumā, diez vai vēl kādreiz būs,” saka pelčenieks. „Ja vien nemainīsies politika un attieksme pret entuziastiem, kuri ar akvakultūru grib nodarboties nopietni, nevis šā tā. Bet pašreiz nav jūtams, ka tas Latvijā būtu vajadzīgs.”

Dārga manta, jo delikatese

Vēžu nekad neesot bijis pietiekami, arī ne pirmskara Latvijā, kad tie čumējuši un mudžējuši vai visos ezeros un strautiņos tāpat kā foreles. Jau tad tie bija delikatese tāpat kā tagad – pieprasīta, bet daudz dārgāka. Tāpēc, ka dabiskajās ūdenstilpēs vēžu esot ļoti maz. Pat tad, ja būtu, likums neļauj ar krītiņu iet visur, kur tie sastopami. Pēc Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem vēžus atļauts ķert tikai nedaudzās vietās, ir noteikti zvejas rīki, ar kādiem to drīkst darīt, un ierobežots loms.

Bet vēžu mākslīgai audzēšanai vajadzīgi lieli ieguldījumi.
„Iemesli izzušanai ir dažādi: mēris un citas slimības, maluzvejniecība un dabiskie ienaidnieki, invazīvās sugas, piemēram, Amerikas svītrainais.
Stāsta, ka tas pārnēsā mēri un traucē vietējām sugām. Pie manis gan tam nav ne vainas.”

Maksāja raudādami

V.Austers atceras, ka sākumā vēžus varēja dabūt gandrīz par velti. Izaudzēja, veda uz Rīgas restorāniem. Parādījās cena. „Kad sākām nodarboties ar selekciju, raudādami maksājām trīs eiro par kilogramu, kurā bija gan mazuļi, gan prečinieki (vēži pārdošanas augumā ir 12 cm un lielāki – aut.),” stāsta audzētājs. „Bija vajadzīgi kapitālieguldījumi, jo izaudzējām tūkstošiem vēžu. Apgādājām gan Kurzemes, gan Latgales ezerus. Bija, ko ņemties, lai mazuļiem atrastu atbilstošus augšanas apstākļus – ne katrā ūdenī tiem patīk. Vēl ar visādām komisijām un atskaitēm vajadzēja noņemties.

Selekcijā eksperimentējām visādi, vienīgā grāmata par vēžu audzēšanu saldūdeņos bija Ziedoņa Mazīša padomju gados sarak-stītā. Tad sākās sadarbība ar Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas speciālistiem, semināri, pieredzes apmaiņa un atbalsta programmas. Bet tas drīz beidzās.”

Tikai vienu mēnesi

Šobrīd pārdodamo vēžu cena ir 2–5 eiro gabalā atkarībā no sugas un tirgus vietas. Audzētājs uzskata, ka tā ir augsta, salīdzinot ar to, kāda bija vecajos labajos laikos. Vienlaikus peļņa maza, ņemot vērā ieguldījumus audzēšanā. Taču cena tūlīt būšot augšā, jo inkubācijas periods ir ilgs, bet tirdzniecība ar dzīviem vēžiem rit tikai vienu mēnesi – no jūlija vidus.
Pārvietošana vēlama ne vēlāk par augustu, lai platspīļnieki paspētu aklimatizēties jaunajā vidē līdz pārošanās laikam pirms ziemas. Vietējās sugas sāk vairoties trīs četru gadu vecumā. Tas parasti notiek oktobrī un novembrī, temperatūrai atdziestot līdz desmit grādiem. Mammas nēsā olas septiņus mēnešus līdz pat maijam, kad tās izšķiļas. Vēlā rudens un aukstā pavasara dēļ šogad Pelču baseinos dažas mammas vēl nebija tās palaidušas uz šķilšanos. V.Austers šaubās, vai oliņu skaitu var izmērīt. To ir daudz, diemžēl atbirums lielāks par izdzīvojušajiem kāpuriem, kas pārtop par mazuļiem un spēj sākt savu dzīvi.


Brīva vieta subsīdijām

„Mēs nevaram pabarot ne Latvijas gardēžus, ne kaimiņvalstis,” skaidro V.Austers. „Pieprasījums liels visā Eiropā. Somijā vispār neko nevar izaudzēt. Savulaik mēs ar Egilu joka pēc nopirkām veikalā sasaldētu vēžu paciņu. Atvērām, un izbira ledus gabaliņi! Kas tie par vēžiem! Tātad ir niša un perspektīva, ja vien to atbalstītu. Vēžaudzētājiem ir tikai viens mēnesis, kad viss jāpaspēj: pārdot vai nopirkt, ko un cik vajag. Pārstrādāt ir galvenokārt sasaldēt un salikt maisiņos, jo vēlāk dzīvus vēžus tirgot nevarēs. Pasaulē neviena lauksaimniecības nozare neiztiek bez subsīdijām. Pat salīdzināt negribas, kādas tās ir mūsu valstī. Ir vienīgi nauda, ko atmet Eiropa. Tas, ko es te daru, ir tikai tāds hobijs.”

                                             

Dzīvu vēžu cena Latvijā kopš 1. jūlija atkarīga no daudzuma un kvalitātes, kā arī pieprasījuma.
• Platspīļu vēži – 20 eiro/kg vai pēc izmēra: 10–11 cm no 0,50 līdz 1 eiro/gab., 11–12 cm – 1,50 eiro/gab., 12–16 cm – no 1,50 līdz 2 eiro/gab.
• Signālvēži – 10–15 eiro/kg vai pēc izmēra: 1 cm – 0,80 eiro/gab., 12 cm – 1 eiro/gab.
• Šaurspīļu vēži – 5 eiro/kg.
• Dzeloņvaigu jeb Amerikas svītrainie (11 cm un lielāki) – 3 eiro/kg.
/Pēc www.ss.lv/

                                                 

Vēžu un vēžveidīgo pasaule ir daudzveidīga.
Latvijā sastopamas četras vēžu sugas:
• platspīļu jeb upes vēzis (Astacus astacus) – vietējā suga, kas upes, ezerus un strautus apdzīvo jau kopš pēdējā ledus laikmeta atplūdiem;
• šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) – invazīva suga, sastopama dažos ezeros;
• signālvēzis jeb Amerikas vēzis (Pacifastacus leniusculus) – Latvijā ievests 1971. gadā Braslā;
• dzeloņvaigu jeb svītrainais vēzis (Orconectes limosus) – invazīva suga, ievesta no Lietuvas, apdzīvo Lielupes baseinu.
/www.vzaa.lv/
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: