Vārda dienu svin: Hilda, Teiksma
Svētdiena, 2017. gada 17. decembris, 21:43
+2° C, vēja ātrums 4.1 m/s, R vēja virziens

Neveido labklājības valsti

2017. gada 27. jūlijā, 11:52
Raksta autors: Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs
Neveido labklājības valsti
Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs
No tiesību teorijas viedokļa sociālo tiesību realizācija ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamajiem resursiem. Tādēļ arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos sociā-lās tiesības ir formulētas kā vispārīgi valsts pienākumi, atstājot dalībvalstīm plašu rīcības brīvību šo tiesību realizācijā.
Tomēr tiesību doktrīnā ir nostiprinājies uzskats, ka sociāli atbildīgas valsts pienākums ir garantēt un nodrošināt vismaz minimālu sociālo atbalstu, turklāt tiek uzsvērts, ka atbalstam ir jābūt pietiekamam. Tāpat valstij ir pienākums nepārtraukti pārskatīt un paaugstināt sociālās drošības līmeni maksimāli tai pieejamo resursu ietvaros. Latvijas Republikas Satversmes ievadā ir skaidri ierakstīts, ka Latvija sevi atzīst par sociāli atbildīgu valsti.

Vērtējot Latvijas valdības izdevumus uz citu Eiropas valstu fona, konstatējams, ka gadiem ilgi sociālā drošība un veselības aprūpe nav bijusi valdības prioritāte. Kopējie valdības izdevumi šajās nozarēs ievērojami atpaliek no ES dalībvalstu vidējā līmeņa, neskatoties uz dažādu starptautisku organizāciju un ekspertu ieteikumiem. Tai pašā laikā ir virkne nozaru, kas Latvijā uz citu valstu fona ir pārfinansētas, piemēram, kultūra, izglītība un ekonomikas attīstība.

Nav izprotama politiķu tuvredzība, gadiem nespējot nodrošināt pieejamu veselības aprūpi. Ja iedzīvotāji nesaņem savlaicīgu veselības aprūpi, tas palielina izdevumus darbnespējas un invaliditātes seku kompensēšanai, radot spiedienu uz sociālo budžetu. Cilvēks no nodokļu maksātāja kļūst par pabalstu saņēmēju un slogu visai sabiedrībai. Statistikas dati parāda, ka vienas no lielākajām iedzīvotāju bailēm ir bailes saslimt.

Vai mūsu seniori ir pelnījuši saņemt pensiju, kas ir mazāka par nabadzības riska līmeni? Par kādu pietiekamu minimumu vai cilvēka cienīgu dzīvi šeit var runāt? Tāpat trūcīguma un garantētā minimālā ienākuma līmenis, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, kam piesaistīti visi minimālie sociālā atbalsta lielumi, nav balstīti ekonomiski pamatotos aprēķinos un nav pārskatīti gadiem. Minētais neliecina par sociāli atbildīgas valsts politiku.

Tas ir jautājums par valdības prioritātēm un patiesu vēlmi Latviju veidot par augstas labklājības valsti. Kamēr cilvēks Latvijā netiks uztverts par vērtību un centrā nebūs viņa vajadzības, nekas nemainīsies, neskatoties uz valdības deklarācijām un apņēmību.


/No pielikuma Novadi domā, kas tapis deviņu reģionālo laikrakstu - Kurzemes Vārds, Auseklis, Talsu Vēstis, Stars, Kurzemnieks, Zemgale, Saldus Zeme, Druva, Liesma - sadarbībā./
Sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: