|
|
|
Padures muižas smalkās lietas |
|
Wednesday, 10 December 2003 |
Šomēnes Padures pagasta padomei jāizlemj muižas liktenis.
Kurzemnieks rakstījis, ka novembra sēdē deputāti uzklausīja Latvijas Kultūrvēsturiskā mantojuma attīstības fonda pārstāvjus, kas vēlas apsaimniekot muižas kompleksu.
Šobrīd ēka ir padomes pārziņā, apakšējā stāvā atrodas bibliotēka un dzīvoklis, augšstāvs nav aizņemts, naudas tik liela objekta uzturēšanai pagastam nav. Par padurnieku attieksmi liecina kāds interesants fakts vietējie muižu dēvē par pili.
Vēsturiskajā namā vēl šobrīd apmeklētājs atrastu kādreizējās greznības detaļas. Kurzemnieks apskata Padures muižu kopā ar pagasta padomes izpilddirektoru Sigundu Zavicki un novadpētniecības entuziaste Dagniju Dīriņu.
Īsa vēsture
Pirmās ziņas par zemes piešķiršanu Padures muižā atrodamas 1404. gadā. 17. gadsimtā īpašums pieder Johana fon Donhofa dzimtai, no 1702. līdz 1799. gadam fon Korfiem.
1814. gadā uz Krieviju aizceļojušā Korfa īpašumiem tiek pasludināts bankrots un ar senāta ukazu muiža pārdota. 1827. gadā vairāksolīšanā par 35 000 sudraba rubļu to ieguva Ernestīne fon Stempele. 1837. gadā viņa to ieķīlāja skotu muižniekam un Rīgas tirgotājam Džonam Luisam Balfūram par 60 000 rubļu kā mantojamu ķīlu.
Viņš licis uzbūvēt jaunu muižas ēku to, kuru Padurē redzam pašlaik. Tad saimnieko dēls Edvards, pēc viņa nāves atraitne, vēlāk vecākais dēls Alfons, kurš pirms denacionalizācijas 1921. gadā nošauts.
Mantojums tiek māsas dēlam.
1922. gadā muižu sadalīta, centrs nodots zemniecības skolas ierīkošanai. 2. pasaules karā šeit atrodas hospitālis. Pēc 1945. gada ierīkota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija. Līdz šim brīdim muižu apsaimnieko pagasta padome.
Vecā barona gars
1837. gadā Padures īpašumu iegādājies un namu licis uzcelt skotu muižnieks, tirgotājs Džons Balfūrs. Gandrīz identiska ir mācītāja māja Kandavā, abas ēkas tik līdzīgas, ka fotogrāfijās var pat sajaukt. Varbūt tas liecina, ka arī muižnieki veidojuši tipveida projektus.
Muižas fasādi rotā lodziņš, ar ko saistās nostāsti. Kopš barona nāves jaunākos laikos neviens stikls ilgi neturoties: kā iestiklo, tā tas izbirst, un ēkā ielaižas balodis. Ļaudis melš, ka mieru nevarot atrast barona gars muižas īpašnieks 1921. gadā uz vecā Ventspils ceļa starp Viršiem un Struņķu krogu nošauts.
Speciālisti apgalvo, ka skaistais koka rāmis gaisa mitruma un temperatūras svārstību ietekmē, kā amatnieki mēdz teikt, staigā, tādēļ arī nedienas ar stiklu. Taču detaļas, kas parasti sabojājas pirmās, ir no koka, tādēļ apsaimniekotājiem, lai kas tie būtu, īpaši jāraugās, lai neiet zudumā saglabātais: loga rāmis, kāpnes u.c. Bēniņos atrasta ne viena vien interesanta lieta dāmu saulessargs, piemēram, nodots Kuldīgas novada muzejā.
Pilī atradies lifts, ar kuru no pagrabstāva produkti nogādāti virtuvē, vēl šodien augšstāvā un ēdamzālē saglabājušies iebūvēti skapji. Bet krāsnī iebūvēta speciāla ierīte, lai barona kapeja vienmēr silta. Ēdamzāles durvīs ir eņģes, kādu nav citās tā laika būvēs durvis turas divos punktos, un tās var ļoti plaši atvērt. Iespējams, tam bijis kāds praktisks iemesls.
Kur muižkungs dodas kājām
Vienā muižas spārnā otrajā stāvā vēl šobrīd atrodas vēsturiska un delikāta vieta 19. gadsimtā būvēta tualete. Otrajā pusē tāda pati bijusi kundzei. Smalkās iestādes konstrukcijas diezgan labais stāvoklis neapšaubāmi liecina par latviešu amatnieku prasmi, ar smaidu konstatē D.Dīriņa. Savulaik augšstāvā acīmredzot atradusies muižas īpašnieka vanna, lai gan nav precīzi zināms, kur.
Vienā ēkas pusē logos vēl saglabājušies vecie stikli. Nezinātājs tam nepiešķirtu vērību, taču no mūsdienās ražotajiem tie atšķiras ar to, ka ir daudz plānāki un elastīgāki, stiklā ir gaisa burbulīši. Stāsta, ka 2. pasaules karā, kad Kuldīgas apkārtnē kritušas aviobumbas, mājās, kurām bijuši šādi stikli, tie palikuši veseli elastības dēļ. Amatnieki gan sūkstoties, kas tos grūtāk nogriezt.
Muižas pagrabstāvā mituši kalpi, pat telpa zem kāpnēm bijusi izmantojama. Nams kurināts pagrabā, un dūmi sildījuši sienas pa speciālām atverēm, izmantotas arī krāsnis. Taču vēsākā laikā telpās var uzturēt vien 15 grādus kā jau mūra ēkās.
Lai arī Padures muižas skaistums juku laikos jūtami pabalējis, nav noliedzams, ka šarms tai piemīt joprojām.
Edgars Liepiņš
|
|
