|
|
Par Kurzemnieku
Laikraksts Kurzemnieks ir vienīgais reģionālais laikraksts, kura mērķauditorija ir Viduskurzemes iedzīvotāji - pirmām kārtām Alsungas, Skrundas un Kuldīgas novadā, bet arī tuvākā apkārtnē. To izdod SIA Jaunais kurzemnieks (reģistrēts 1994. gadā). Galvenās redaktores Daigas Bitinieces vadībā strādā septiņi korespondenti un divi fotogrāfi, kopumā uzņēmumā nodarbināti 18 cilvēki. Kurzemnieks iznāk trīs reizes nedēļā: otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Metiens ir mainīgs, bet vidējais – 6200 eksemplāru. Avīzi iespiež Kurzemes Vārda tipogrāfija Liepājā. Kopš 2001. gada septembra laikrakstam ir arī interneta mājas lapa.
Kurzemnieka misija
Kurzemnieka uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājus ar aktuālu, objektīvu, pārbaudītu un vispusīgu informāciju par svarīgākajām tēmām.
Laikraksta misija ir pārstāvēt lasītāju intereses, tā viņus aizstāvot, palīdzot izvēlēties, atvieglojot dzīvi, veicinot pašapziņas celšanos. Mēs iestājamies par demokrātiskām vērtībām, cilvēktiesībām, uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, atbalstām veselīgu dzīvesveidu, stiprinām sabiedrībā garīgās un ētiskās vērtības, izglītojam un motivējam aktīvai darbībai, nodrošinām arī ar atpūtas un izklaides informāciju.
Kurzemnieka žurnālistu ētikas kodekss
Veicot darba pienākumus, žurnālistam vienmēr jāsargā brīvības principi, tiesības uz godīgu komentāru un kritiku.
Žurnālists drīkst izmantot tikai godīgus līdzekļus, lai iegūtu informāciju, dokumentus vai fotogrāfijas.
Publikācijas Kurzemniekā nevar tikt izmantotas privātu interešu vai darījumu labā.
Žurnālista uzdevums ir sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju. Ja pēc publikācijas saņemtas ziņas, ka fakti nav bijuši patiesi, tie nekavējoties jālabo.
Žurnālists drīkst ziņot tikai par tiem faktiem, kuru avots viņam zināms. Profesionālā noslēpumā jāpatur informācijas avots, ja tas to lūdzis.
Kurzemnieks neizplata tautību, dzimumu, seksuālo piederību, valodu, reliģiskos un politiskos uzskatus diskriminējošu informāciju.
Publikācijās autors nedrīkst propagandēt partijas, reliģijas u.c. ideoloģiju.
Žurnālists var atteikties no tāda darba uzdevuma, kas ir pretrunā ar viņa pārliecību.
Nopietns Kurzemnieka ētikas pārkāpums ir plaģiāts, ļaunprātīga vai nepieļaujamas nevērības radīta faktu sagrozīšana, apmelojumi, apzināta goda aizskaršana, apvainojumi, nepamatota apsūdzība, jebkuras formas kukuļņemšana par ziņu publicēšanu vai nepublicēšanu.
Žurnālistam, kurš ir šī vārds cienīgs, par pienākumu jāuzskata iepriekš minēto principu rūpīga ievērošana.
Reģionālās preses vēsture Kuldīgas rajonā
Lai arī Kuldīga ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, pirmā avīze – politiski literārais nedēļas laikraksts Kuldīgas Vēstnesis – sāk iznākt vēlu, tikai 1909. gadā. To, tāpat kā visus pārējos līdz 1940. gadam izdotos laikrakstus, iespieda Nikolaja Jevlampjeva tipogrāfija.
1910. gadā šajā spiestuvē pirmoreiz iespiests politisks, sabiedrisks un literārs nedēļas laikraksts
Kurzemnieks, kas ar ilgākiem pārtraukumiem iznāca līdz 1940. gadam.
1926. gada 2. jūnijā Kuldīgas pilsētas valde sāka izdot Kuldīgas Ziņas, kurās par līdzstrādnieku darbojās rakstnieks Linards Laicens.
1932. gadā Kuldīgā iznāca nedēļas laikraksts Jaunais Kurzemnieks, kas slēgts 1940. gadā.
Otrā pasaules kara laikā turpināja iznākt Kurzemnieks, to izdeva Kuldīgas apriņķa vecākais Aleksandrs Jansons.
Pēc kara, 1945. gadā, pilsētā iznāca laikraksts Padomju Kuldīga, vēlāk tas pārdēvēts par Padomju Dzimteni. Ar šādu nosaukumu tas iznāk līdz 1989. gada maijam, kad laikraksts iegūst Kurzemnieka nosaukumu. Neatkarību Kurzemnieks atguvis 1990. gada 24. aprīlī ar Kuldīgas rajona Tautas deputātu padomes lēmumu.
|
|
