Vārda dienu svin: Antons, Antis, Antonijs
Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris, 06:00
-4° C, vēja ātrums 2.1 m/s, A vēja virziens

Kuldīgas jaunieši bēgļus saprotot

2015. gada 22. decembrī, 16:23
Raksta autors: Daina Tāfelberga
Kuldīgas jaunieši bēgļus saprotot
Foto: Daina Tāfelberga
Pēc Kuldīgas Centra vidusskolas (KCV) aicinājuma pie 10. klases skolēniem viesojās biedrības Patvērums „Drošā māja” pārstāvji, lai pārrunātu patvēruma meklētāju iekļaušanu sabiedrībā.

Sarunas Mākslas namā notika katrai klasei atsevišķi divu mācību stundu garumā spēles formā. Katram jaunietim tika uzdots pastāstīt, kā viņš justos, ar kādām grūtībām, viņaprāt, sastaptos, ja būtu kādas konkrētas valsts, tautības, vecuma un dzimuma pārstāvis, kurš Latvijā ieradies meklēt patvērumu. „Šoreiz izvēlējāmies nevis klasisko prezentāciju ar sausu informāciju, nacionālās integrācijas plāna atstāstu un statistikas cipariem, bet atraktīvāku veidu,” teica biedrības projektu vadītājs Reinis Grāvītis.

Jauniešiem vajadzēja iedziļināties kāda imigranta dzīvesstāstā, lai izprastu viņa stāvokli svešā sabiedrībā,

iemeslus, kas piespieduši pamest savu valsti. Lielākajai daļai mūsu sabiedrības bēgļi asociējas ar Ukrainu un Sīriju, taču labāku dzīvi Latvijā ar dažādu statusu meklē arī cilvēki no citām valstīm, kurās nav kara. Arī viņi šeit grūtības sastop valodas nezināšanas un sabiedrības stereotipiskās domāšanas dēļ.”

Patvērums „Drošā māja” dibināts pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, lai palīdzētu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un legālajiem imigrantiem. Tagad biedrības darbinieki un brīvprātīgie jaunieši strādā ar patvēruma meklētājiem, bēgļiem un tiem, kam piešķirts alternatīvais statuss, palīdz apgūt valodu, aizstāv viņu tiesības saņemt sociālo atbalstu, cenšas mainīt vietējo iedzīvotāju attieksmi. R.Grāvītis norādīja, ka iepriekš organizācijas rūpju lokā vairāk bijusi cilvēku tirdzniecība, bet nu aktualitāte ir bēgļi.

Līdz šim galvenokārt iesaistīti sociālie darbinieki, tāpēc uzslavējama ir KCV iniciatīva būt pirmajiem un par šo jautājumu atklāti runāt ar jauniešiem.

Biedrības pārstāvji secina, ka kuldīdznieki sarunās ir ne tikai atsaucīgi, bet arī saprotoši. „Sākumā skolēni bija diezgan piesardzīgi savos izteikumos, varbūt baidījās vai kautrējās. Taču vēlāk paši atzina – izcelsme nav pats galvenais, kas veido cilvēka identitāti, personību un motivē strādāt savā un sabiedrības labā. Ceru, ka no sarunām jauniešiem paliks prātā, cik svarīgi ir būt atvērtiem, palīdzīgiem, nevis noraidošiem. Man radās izjūta, ka šajā ziņā kuldīdznieki ir veselīga tauta,” tā R.Grāvītis.

 

Attēlā:

Biedrības Patvērums „Drošā māja” pārstāvji (no kreisās) Reinis Grāvītis un Lauma Bauermeistere iztaujā Kuldīgas Centra vidusskolas skolēnus, ar kādām grūtībām viņi sastaptos, ja Latvijā būtu ieradušies no citas valsts.

Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: