Vārda dienu svin: Armanda, Armands
Svētdiena, 2018. gada 22. aprīlis, 01:51
+3° C, vēja ātrums 0.5 m/s, D vēja virziens

Otrais sarežģītākais instruments pēc vijoles

2017. gada 25. janvārī, 00:00
Raksta autors: Iveta Grīniņa
Otrais sarežģītākais instruments pēc vijoles
Kuldīgas kultūras centra ģitārspēles skolotājs Juris Reinholds ar audzēkņiem Raivi Vjaksu, Karīnu Jēkabsoni, Raineru Cibuku un Alisi Vārnu, kuri šo instrumentu sākuši apgūt jau rudenī.
Foto: Aivars Vētrājs
Janvārī Kuldīgas kultūras centrā notika pirmā nodarbība jaunai ģitārspēles kursu iesācēju grupiņai, ko vada Juris Reinholds.
Šī instrumenta spēli viņš te māca jau astoņas sezonas, no Rīgas uz dzimto pilsētu brauc reizi nedēļā un secina, ka pieprasījums ir gana liels. „Bet šogad pirmajā grupā, kas sāka rudenī, bija diezgan liels atbirums, tāpēc izsludinājām pieteikšanos, un atsaucās trīs jauni dalībnieki.”

Pirmais, ko viņš iemāca, – pareizi apsēsties un turēt rokas. Tāpat kā klavieru vai jebkura cita mūzikas instrumenta stundās. „Ja nav pamatzināšanu, nevar dabūt pareizu skaņu un ritmu,” skaidro Juris. Viņš ģitāru apguvis pašmācībā, bet citiem to neiesaka: „Tas prasa daudz vairāk laika, pūļu, kļūdu un vairākkārtīgu pārmācīšanos.”


AR KAROTI IEBAROT NEVAR

Uz Kuldīgu skolotājs dodas kopā ar kamerkora Rāte diriģentu Andi Grozu, bet reizēm brauc ar autobusu. „Pagājušajā gadā man bija vairāk nekā 30 audzēkņu. Jau saķēru galvu, bet daļa allaž atbirst. Varbūt domā, ka es visu iebarošu ar karoti un pašiem nekas nebūs jādara.
Uzreiz brīdinu, ka ģitāra ir sarežģīts instruments – otrs grūtākais aiz vijoles.

Bet pēc pāris gadiem, kad to kaķi aiz astes izvazā, ir vienkāršāk. Ģitāras mācībās ir ļoti daudz tehnikas, sevišķi, ja grib spēlēt spāņu mūziku, kas man patīk.” Skolotājs uzskata – vislabāk, ja cilvēks uz kursiem atnāk kā balta lapa un pirms tam ģitāru nav spēlējis: „Grūtāk izdzīt ārā kaut ko nepareizi apgūtu nekā mācīt no jauna. Lielākā daļa sāk no nulles. Nodarbības notiek trim četrām grupām. Nākas saskaņot laiku ar tiem, kuri strādā.”


TAM JĀVELTA LAIKS

Audzēkņu vecuma amplitūda ir no sešiem septiņiem gadiem līdz pat sirmam vecumam: „Spānijā ģitāristi sāk spēlēt no četriem pieciem gadiem, jo viņiem apkārt spēlē onkuļi un tantes, viņi šajā mūzikā ir kopš dzimšanas. Ja ģitārspēli grib apgūt nopietni, jāsāk agrāk, bet jāstrādā individuāli. Bērniem tehnika pirkstos iesēžas ātrāk, bet viņi lēnāk saprot teorētisko. Pieaugušajiem otrādi: viņi ātrāk visu saprot, bet nevar tik labi izdarīt.
Sākumā visi bērni grib spēlēt, bet drīz saprot, ka tam būs jāvelta laiks. Parādu, kā tas jādara, bet jāstrādā pašam. Tā kā nodarbības ir par maksu, reizēm vecāki piespiež trenēties. Bez tā nekas nebūs. Uzreiz var redzēt tos, kuri spēs strādāt cītīgi un kaut ko sasniegt.

Pēc pirmās sezonas dalībnieki jau spēj kaut ko normāli nospēlēt. Ja ir vēlēšanās, mācības var turpināt. Individuālas nodarbības vadu tikai Rīgā. Par optimālo skaitu grupā – tas ir koks ar diviem galiem. Lai apgūtu teoriju, labāk vairāk cilvēku – ja problēmas ir vienam, tad 98% ir tādas pašas. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk esmu spiests vienu un to pašu atkārtot. No otras puses – katram atliek mazāk laika. Ja uzmanīgi klausās, nevis baksta telefonā, visu var iemācīties ātri. Sevišķi bērniem ir problēmas ar uzmanību un klausīšanos.”


VĒRTS PŪLĒTIES

No iesācēju grupiņas izdevās sastapt 13 gadus veco Māri Matīsu Bensonu. Viņš atzīst, ka pirmajā nodarbībā mazliet satraucies, bet ir apņēmības pilns cītīgi strādāt arī mājās. Māra mamma atklāja, ka Vilgāles skolā, kur puisis mācījies, ģitāru spēlējis skolasbiedrs un arī klases audzinātāja pašmācībā to apguvusi. Viņa ierādījusi pirmos akordus.

Padurnieks Laimonis Laizāns bijis viens no ilgākajiem apmeklētājiem – mācījies četrus gadus. Viņš nebija gluži iesācējs: „Tas, ko māca Juris, ir citāda maniere un tehnika, nekā spēlēju līdz tam. Tā man likās piemērota, jo tieši to vēlējos un tā patika. Nodarbības reizi nedēļā, uz katru jāizdara mājas darbs.
Ikdienas izpratnē spēlēt ģitāru nozīmē mācēt dziesmai akordus, bet pie Jura iemācījos skaņdarbu nospēlēt instrumentāli: vienlaikus solo partiju, ritmu un basu partiju.

Man ir neliels repertuārs, kurā jūtos diezgan brīvi un ko varu spēlēt dvēseles stīgu harmonizēšanai, bet, lai tā nospēlētu jebkuru skaņdarbu, līdz tam vēl tālu. Uzspēlēju draugu pulkā, kādā pasākumā un savam priekam. Neesmu ģitāru nolicis malā.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: