Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss
Piektdiena, 2018. gada 21. septembris, 09:37
+16° C, vēja ātrums 2.1 m/s, D-DA vēja virziens

Ar ģimnāzijas vārdu pēdējo gadu

2017. gada 3. jūlijā, 06:00
Raksta autors: Inguna Spuleniece
Ar ģimnāzijas vārdu pēdējo gadu
Foto: Roberts Prauliņš
Lai gan opozīcijai bija iebildumi, ka jautājums nav sagatavots un izdiskutēts komitejās, Kuldīgas novada domes deputāti ārkārtas sēdē ceturtdien ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu ar 2018. gada 1. jūliju izveidot V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskolu. Lēmumā paredzēts, ka jaunās iestādes vadītājs pavasarī tiks meklēts likuma noteiktajā konkursa kārtībā.
Balsojumā atturējās Ainars Bierands, Aleksandrs Lange, Kristīna Rūtenberga un Sigita Vaivade.

IEGUVĒJI BŪŠOT VISI

Jaunizveidotajā skolā tiks apvienotas Kuldīgas Alternatīvā sākumskola ar Padures filiāli, Kuldīgas pamatskola un V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija. Domes priekšsēde Inga Bērziņa uzsvēra, ka šādi tiks izveidota vēl viena spēcīga un liela vidusskola, kurā varētu būt ap 680 izglītojamo. Pašvaldības darbinieki tikušies ar visu skolu pedagogiem, skaidrojot, ka lielākas mācību iestādes var saņemt lielāku valsts mērķdotāciju, turklāt sadrumstalotais skolu tīkls pilsētā nespēj nodrošināt pedagogiem atbilstošas darba slodzes un konkurēt spējīgu atalgojumu. Iecerētas tikšanās arī ar vecākiem.

Aprēķinos konstatēts, ka, izveidojot skolu, kurā ir vairāk par 600 audzēkņiem, mērķdotācija varētu būt par 10 000 eiro mēnesī lielāka. Šobrīd pedagogi apvienojamajās skolās vidēji par likmi saņem 717 eiro, tas ir mazāk nekā par līdzīgu darbu tiek maksāts pilsētu lielākajās skolās.

I.Bērziņa uzsvēra, ka, apvienojot skolas, kaut arī pašreizējās ēkas tiks saglabātas, administratīvo resursu ietaupījums būs 60 000 eiro gadā. Ieekonomēto naudu varēs ieguldīt mācību vidē, ekskursijās, interešu izglītībā u.c. Jaunajā vidusskolā plānotas izglītības programmas no 1. līdz 12. klasei, kā arī pirmsskolēniem. Padures filiāle darbošoties kā līdz šim. Jautājums par to, kā tiks organizēts mācību process un kuri klašu komplekti kurās ēkās (Piltenes ielā 25 vai Ventspils ielā 16) mācīsies, tiks atstāts jaunā direktora ziņā. „Ieguvēji būs visi – gan skolēni, gan pedagogi, gan vecāki, gan pašvaldība,” pārliecināta I.Bērziņa.
Inga Bērziņa: „Ja dzīve nepiespiedīs, vismaz turpmākajos četros gados vairs skolas nereformēsim.”


KĀPĒC SASTEIDZ?

A.Lange piekrita, ka skolu reorganizācija ir vajadzīga, tomēr iebilda, ka viss notiek lielā steigā. Šis jautājums ārkārtas domes sēdes dienas kārtībā parādījās tikai dienu iepriekš, komitejās tas nav skatīts. Atbildot I.Bērziņa atgādināja, ka pirms gadiem diviem darba grupa izstrādāja skolu tīkla pārveides stratēģiju, par to tika daudz diskutēts, bet pie lēmuma tā arī neizdevās nonākt. Tādēļ priekšsēde rosināja nonākt pie kopsaucēja uzreiz. Viņa gan solīja: ja dzīve nepiespiedīs, ja bērnu skaits saglabāsies un valdība krasi nemainīs noteikumus, vismaz tuvākajos četros gados pārējās skolas reformētas netiks.

S.Vaivade atgādināja, ka Alternatīvā sākumskola savulaik izveidota, lai bērniem būtu iespēja mācīties ar citu pieeju. Tagadējā ģimnāzijas un pamatskolas direktore Jana Jansone bilda, ka katra skola savulaik tiek dibināta ar kādu ideju, bet jāņem vērā gan emocijas, gan racionālā puse. Gadu gaitā mainījusies demogrāfiskā situācija, valsts politika. Skolu tīkla sakārtošanas jautājums jāizlemj, tam jāpieliek punkts, lai skolēni var saņemt kvalitatīvu izglītību. I.Bērziņa piebilda, ka pēc iespējas jāsaglabā visu apvienojamo skolu labās iestrādes, viss būšot prasmīga vadītāja rokās. Brigita Freija, kas ir ne tikai deputāte, bet arī Kuldīgas Centra vidusskolas direktore, pauda: pareizi, ka skolā ir pēctecība, ka bērns tajā mācās no 1. līdz 12. klasei. Tad labāk redzami pedagogu un skolēnu padarītie un nepadarītie darbi.
Aleksandrs Lange: „Iebildumu pret lēmumu man nav, bet kāpēc tā jāsasteidz?”


GAISĀ JAU VIRMOJA

Kuldīgas pamatskolas audzēkņu vecākiem par izmaiņām tiks stāstīts sapulcē šodien, 3. jūlijā. Bet skolotāji bijuši informēti jau maijā pedagoģiskās padomes sēdē, kad skolā ieradās I.Bērziņa. Skolotāja Jolanta Hartmane atzīst, ka pārsteigts neviens nebija, gaidāmās izmaiņas jau labu laiku virmoja gaisā: „Nākotnē raugāmies optimistiski, nav tā, ka mūs kāds ar varu gribētu kaut kam pielikt klāt. Paši saprotam, ka nākotne ir tikai tad, ja apvienojamies.”

Savukārt 7. klases audzēkņa mamma Lita Krauze tomēr ir satraukta: „Vienmēr esmu bijusi par mūsu mazo skolu, kurai ir dvēsele. Žēl, ka tā, bet mēs, vecāki, neko mainīt nevaram. Īpašs pārsteigums tas nav, par to jau tika runāts, kad vēl bija dzīvs iepriekšējais direktors Vladimirs Pšečenko. Ļoti gribējās, lai dēls pabeidz pamatskolu, klases kolektīvs ir labs, zelta pedagogi, bērniem labvēlīgi apstākļi.” L.Krauze ar dēlu ir runājusi: „Ja mūsu klase aizies uz vidusskolu ar visu skolotāju, ja pedagogi būs tie paši, tad būs labi. Daudz kas atkarīgs no jaunās vadības.”
Brigita Freija: „Valsts ģimnāzijas statusu nodrošināt šobrīd neesam gatavi. Esmu par konkurētspējīgu vidusskolu.”


LAI NEBŪTU TIKAI POLITISKĀS GRIBAS DĒĻ

Alvja Ausmaņa meita šopavasar beidza Alternatīvo sākumskolu, dokumenti iesniegti ģimnāzijā. Viņš bijis skolas vecāku padomes vadītājs, pārliecināts, ka sākumklašu izglītībai Alternatīvā skola ir ideāli piemērota: „Skola, kurā sešus gadus mācījās mans bērns, visu laiku attīstījusies, skolēnu skaits pieaudzis, atestācijā saņemts augsts novērtējums. Ja šī skola var ieinteresēt bērnus lasīt grāmatas, nezinu, vai ir izdarāms kaut kas labāks!” Domes lēmumu viņš sauc par sasteigtu, pats uzzinājis tikai no Kurzemnieka: „Iepriekšējā sasaukumā Kuldīgas attīstības aģentūra veica pētījumu par skolām, kas parādīja tendenci, ka visvairāk audzēkņu trūkst vidusskolas posmā, tādēļ jāsaīsina kāda no vidusskolām. Skolas ir jāsamazina. Ar muļķībām nodarboties un uzturēt skolas, kur pedagogu vairāk nekā bērnu, nevajag. Diemžēl politiskā griba toreiz bija nulles vērta. Tagad – pirmais darbs piespiedu kārtā apvienot skolas, jo pēc četriem gadiem vēlētāji to jau būs aizmirsuši. Neticu, ka naudas nu būs daudz vairāk, neticu arī, ka lēmums nesīs labumu bērniem.”

Par izmaiņām domes pārvaldes struktūrā – trešdienas laikrakstā.
Alvis Ausmanis: „Ar muļķībām nodarboties un uzturēt skolas, kur pedagogu vairāk nekā bērnu, nevajag.”


Pēc novada domes rīcībā esošās informācijas:
• Kuldīgas Centra vidusskolā ir 640 audzēkņi (1.–12. klase),
• Kuldīgas 2. vidusskolā – 342 (1.–12. kl. dienas plūsmā), 62 – neklātnieki, 13 audzēkņi pirmsskolas grupā,
• Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā – 265 (1.–12. kl.),
• Kuldīgas pamatskolā – 187 (1.–9. kl.),
• Kuldīgas Alternatīvajā sākumskolā – 261 (1.–6. kl.), 16 audzēkņi pirmsskolas grupā,
• V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijā – 158 (7.–12. kl.).
Šobrīd Kuldīgā darbojas 6 no 13 novada pašvaldības vispārizglītojošajām skolām.
Komentāri
Zita
2017. gada 20. jūlijā, 13:30
Ģimnāzijas vārds vairs nebūs, toties skola atkal pilna no 1. līdz 12. klasei. Tas jau vairāk ieguvums jeb atguvums nekā zaudējums. Vecais direktors Knets diez vai bēdāsies.
Janka
2017. gada 5. jūlijā, 21:58
Bijušajam direktoram Herbeta Kneta kungam tas būs liels trieciens. Šogad viņam paliek 90 gadu. Skaista dāvana jubilejā.
Dziks
2017. gada 5. jūlijā, 20:46
skolotāji jau paliks tie paši, vienīgi vadības sastāvā būs izmaiņas. Direktoru lai iezvēlas vecāki, būtu interesanti
Pievieno jaunu komentāru: