Vārda dienu svin: Vanda, Veneranda, Venija
Svētdiena, 2018. gada 23. septembris, 09:29
+13° C, vēja ātrums 8.7 m/s, R-DR vēja virziens

Uzmanības centrā skolēna izaugsme

2017. gada 13. oktobrī, 00:00
Raksta autors: Maija Jankovska
Uzmanības centrā skolēna izaugsme
Kuldīgas Centra vidusskolas skolēni labprāt atsaucas skolotāju piedāvājumam strādāt citādāk, nekā bija ierasts viņu vecākiem. Reforma sola, ka pārmaiņas skars ikvienu vecumu, bet vieni no pirmajiem jaunās mācību metodes pielietos tieši sākumskolas audzēkņi.
Foto: Lāsma Reimane
Sasniedzamie rezultāti – šo vārdu savienojumu turpmāk, visticamāk, dzirdēsim aizvien biežāk, runājot par jauno izglītības saturu un pieeju, ko septembra beigās nodeva sabiedriskai apspriešanai un ko no nākamā mācību gada pakāpeniski ieviesīs visās formālās izglītības pakāpēs, proti, no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.
PEDAGOGI EKSPERIMENTĒ

Jaunā kompetencēs balstītā mācību modeļa mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu izglītību, kas bērnos attīstītu spēju kompleksi lietot zināšanas, prasmes un attieksmes, lai viņi spētu risināt problēmas reālās dzīves situācijās. Ja pašreizējā izglītība pamatā koncentrējas uz uzdevumiem, kas prasa spēju atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, tad jaunajā modelī uzsvars likts uz prasmi īstenot savas ieceres jaunos apstākļos, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā mūsdienu pasaules straujo mainīgumu. Gada sākumā notikušajā Pasaules ekonomikas forumā tika lēsts, ka 65% no bērniem, kas šobrīd uzsāk skolas gaitas, strādās profesijās, kādas pagaidām vēl nemaz neeksistē. Tāpēc, kā par reformas nepieciešamību izteicies izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, "lai cik skumji tas nebūtu, jāmācās būs visu mūžu".

Skolotājiem jaunās reformas dēļ nu tiešām nākas apgūt daudz jauna un rast risinājumus problēmām iepriekš nebijušā situācijā. Šobrīd publiskajā telpā uzvirmo karstas diskusijas par šīs reformas lietderību, ieviešanas tempu, informācijas trūkumu. Tās gan galvenokārt izskan no skolotāju puses. To var saprast, ņemot vērā, ka izglītībā kaut kas tiek reformēts ik gadu, un tas noteikti nogurdina. Taču šajā gadījumā uzsāktā reforma ir nepieredzēti vērienīga, tāpēc neskaidrību ir ļoti daudz.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apkopojusi galvenos jautājumus, kas uztrauc tos pedagogus, kuri jau tagad Latvijas 100 pilotskolās aprobē jauno izglītības modeli. Lai gan reformas ieviešanai tiek tērēti gandrīz 14 miljoni eiro, tomēr skolotājiem, kuri iesaistījušies aprobācijā un tam papildus saviem ikdienas pienākumiem veltī ļoti daudz laika un darba, nekas netiek apmaksāts. "Skolotāji, protams, to dara un darīs, bet nav pareizi izmantot skolotājus, kuri jau atkal strādās paši sava entuziasma dēļ," norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Tāpat problēmas esot ar apmācību trūkumu – projekta ietvaros apmācīs tikai 6000 pedagogu, kamēr pārējie 27 000 būs spiesti mācīties no sava kolēģa. "Cik ļoti šim kolēģa stāstījumam var uzticēties, ņemot vērā, ka katram ir savas uztveres īpatnības," jautā I. Vanaga. Pārsteidzot arī tas, ka netiek speciāli strādāts ar pedagoģijas pēdējo kursu studentiem, kas nākamajos gados ienāks skolās kā jaunie skolotāji.


SKOLA NAV CIRKS

Kuldīgas Centra vidusskolas skolotāja Indra Tīruma ir viena no tiem pedagogiem, kam jau ir dota iespēja apgūt jauno izglītības modeli. Viņu aicinājām uz sarunu, lai gūtu priekšstatu par reformas galvenajiem aspektiem un to, kā sokas ar to ieviešanu. Kopumā skolotāja ir noskaņota pozitīvi: ja viss izdosies, kā plānots, reforma ļaus labāk iemācīt bērniem domāt un, galvenais, uzņemties atbildību par savu darbu. Šobrīd viņa galveno uzmanību pievērš lasītprasmes attīstībai, jo tā esot pamatā visam mācību procesam – runa neesot par mehānisku lasīšanu, bet gan prasmi strādāt ar tekstu, kas ietver spēju uztvert informāciju, to pielietot, no visa izlasītā prast izcelt galveno.

Ielūkojoties skolotājas Tīrumas klasē, viss izskatās gluži ierasti – soli sarindoti kārtīgās rindās un vērsti tāfeles virzienā, kur atrodas arī skolotājas galds. Lai gan ir dzirdēts, ka jaunajā pieejā atšķirsies arī klases iekārtojums, skolotāja norāda, ka tas esot mediju radīts stereotips, jo neesot gluži tā, ka turpmāk skolotājs vairs klases priekšā nestāvēs un bērni strādās tikai grupās. Protams, grupu darbs mācību procesā tikšot izmantots daudz biežāk nekā līdz šim, taču nevajadzētu iedomāties, ka jaunās reformas būtība ir panākt, lai tikai bērniem būtu interesanti, un ka skolotāja galvenais uzdevums ir padarīt stundas atraktīvas. "Bet kur tad paliktu mācīšanās? Skola jau nav cirks. Kaut kas tajā galvā ir jādabū iekšā, un jāļauj saprast, kā to visu izmantot," pārliecinoši nosaka skolotāja.

Par galveno pārmaiņu jaunajā mācību modelī skolotāja min orientāciju uz sasniedzamajiem rezultātiem jeb uz to, ko mācību procesā ir apguvis skolēns. "Visi manis sagatavotie uzdevumi un stundas gaita tiek veidoti tā, lai nonāktu pie šī sasniedzamā rezultāta. Tā ir būtiska pārmaiņa, jo līdz šim mēs reizēm nepadomājām, ko tieši iegūs skolēns, bet mācījām mācīšanas pēc," stāsta I. Tīruma. Lai ilustrētu plānoto akcentu maiņu, viņa min stundu, kurā 3. klases skolēni mācījās par vitamīniem. Stundas sasniedzamais rezultāts bija palīdzēt bērnam saprast, cik svarīgi ir uzņemt organismā dažādus vitamīnus un kur tos var iegūt. Lai pietuvinātu mācīto reālai situācijai, skolotāja piedāvāja bērniem analizēt pati savu pusdienu porciju, liekot viņiem noteikt, kādus vitamīnus viņa ar šo ēdienu ir uzņēmusi. "Galvenais jau nav panākt, lai bērni iemācās, ka ir tādi A, B, C un D vitamīni, bet gan to, kāpēc šie vitamīni ir svarīgi un ar kādiem pārtikas produktiem tos var uzņemt organismā."


UZTRAUC MĀCĪBU MATERIĀLU TRŪKUMS

Minētā mācību stunda bija atklāta – uz to tika aicināti arī citi pedagogi, lai novērotu un analizētu, kā jaunais mācību modelis varētu izskatīties praksē. Atnākušajiem kolēģiem esot radies jautājums, cik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai sagatavotu visus stundā izmantotos materiālus. "Man bija jāsaka, ka sāku gatavoties jau nedēļu iepriekš. Protams, šī bija īpaša stunda, bet arī ikdienā man visi vakari paiet, gatavojoties nodarbībām, tāpēc ģimene jau sāk tā šķībi uz mani skatīties," atzīst I. Tīruma. Tieši materiālu trūkums ir tas, kas šobrīd ļoti apgrūtina viņas darbu, jo pašai nākas veltīt ļoti daudz laika, lai no dažādām mācību grāmatām un interneta resursiem atlasītu informāciju, ko izmantot stundās. Daļai pilotskolu pedagogu tiek nodrošinātas speciālas apmācības, arī I. Tīruma tās apmeklē, tomēr, viņasprāt, ar tām nepietiek: "Braucot uz kursiem, es saprotu tās lielās lietas un to jēgu, bet man neiedod instrumentus, ko es varu likt lietā." Skolotāja ļoti cer, ka jaunajā modelī, nosakot slodzi, tiks ievērojami samazināts kontaktstundu skaits, lai varētu tām pilnvērtīgi sagatavoties.

Vērtējot, kā skolotāji kopumā uztver jauno modeli, I. Tīruma norāda, ka attieksme ir dažāda: "Jebkuras reformas ir saistītas ar grūtībām, jo pašam nākas mainīties, turklāt ir arī ļoti daudz jādara. Tāpēc pretestība no skolotāju puses ir saprotama. Bet ir arī daļa skolotāju, kas jauno kompetenču pieeju jau savā darbā īsteno un ar prieku uztver to, ka pārmaiņas beidzot ir sākušās." Tomēr ar katra skolotāja individuālo ieguldījumu vien nepietiks, lai labās idejas izdotos veiksmīgi iedzīvināt. Reformas paredz piešķirt skolām lielāku brīvību attiecībā uz skolas darba organizāciju. Jaunais standarts noteiks sasniedzamos rezultātus, bet ne to, kā pie tiem nonākt. Līdz ar to lielāka atbildība būs skolu vadībai, kuras uzdevums būs nodrošināt vienotu mācību procesa virzību, lielāks uzsvars tiks likts uz skolotāju sadarbību, lai savā starpā vienotos, kā kopīgiem spēkiem skolēnus virzīt uz sasniedzamajiem rezultātiem. Izšķirošs būs arī vecāku atbalsts, jo mācību process nesākas un nebeidzas tikai mācību stundā. Visbeidzot jāmainās būs arī pašam skolēnam, kļūstot atbildīgākam, jo tikai tādējādi iespējams gūt labumu no jaunās mācību pieejas.


Attēlā galerijā - skolotāja Indra Tīruma uzskata, ka pretestība no skolotāju puses ir saprotama, bet ir arī daļa skolotāju, kas ar prieku uztver to, ka pārmaiņas beidzot ir sākušās.


/No pielikuma Novadi domā, kas tapis deviņu reģionālo laikrakstu - Kurzemes Vārds, Auseklis, Talsu Vēstis, Stars, Kurzemnieks, Zemgale, Saldus Zeme, Druva, Liesma - sadarbībā./
Sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: