Vārda dienu svin: Diāna, Dina, Dins
Sestdiena, 2018. gada 24. februāris, 21:57
-11° C, vēja ātrums 2.6 m/s, Z-ZA vēja virziens

Ir interesantāk mācīties

2018. gada 15. janvārī, 02:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Ir interesantāk mācīties
Kuldīgas Centra vidusskolas audzēkņi atzīst, ka dators un telefons mācībās tiek izmantots nepārtraukti: viņi filmē video, izpilda uzdevumus, veido prezentācijas, spēlē spēles.
Foto: Lāsma Reimane
Kuldīgas Centra vidusskolas (KCV) 10.v klase uzskata, ka viedierīču lietošana mācības atvieglo. Bet literatūras skolotāja Ilze Roberta uzsver, ka skolēniem pasliktināsies iemaņas sarunāties aci pret aci.

Projektā Jaunieši un modernās tehnoloģijas. Plusi un mīnusi turpinām Kurzemniekā rakstu sēriju par jauniešiem svarīgo: sociālo tīklu lietošanu, par vecāku paraugu, izmantojot viedierīces, un veselību. Šoreiz – tehnoloģiju izmantošana mācību procesā.


PATĪK IZMANTOT RADOŠOS DARBOS

KCV 10.v klases audzēkņi uzskata, ka tehnoloģijas atvieglo mācības. Elīza Šmidberga stāsta, ka katru dienu kādā stundā šim nolūkam izmanto mobilo telefonu. „Mājasdarbus matemātikā un vēsturē varam pildīt internetā. No vienas puses, tas labi, jo internetā ir daudz vērtīgas informācijas, bet, no otras puses, telefoni tiek izmantoti pārāk bieži.”

Arī Ernestam Vēzim tehnoloģijas palīdzot mācīties: „Mēs ļoti bieži datorprogrammā veidojam prezentācijas tādām stundām kā veselības mācība, literatūra. Vietne Uzdevumi.lv tiek izmantota matemātikas stundās, jo skolotāja šo lapu ļoti atbalsta. Domāju, ka skolotājiem tas ir arī neliels atvieglojums. Arī man tehnoloģijas dzīvi atvieglo – nav tik daudz jāraksta. Tagad ir daudz iespēju datorā gan rakstīt, gan veidot video. Skolā vēl aizvien daudz rakstām ar roku, tāpēc rokraksts nepasliktināsies. Viena no interesantākajām mobilajām aplikācijām, ko stundās bieži izmantojam, ir Kahoot*. Mums ir klases grupa lietotnē WhatsApp, tajā apspriežam mājasdarbus. Bet tehnoloģijām ir gan plusi, gan mīnusi. Piemēram, maziem bērniem telefonus nevajadzētu izmantot.”

Erīna Paula Lāse stāsta, ka dažās mācību stundās nepietiek grāmatu, tāpēc uzdevums jānofotografē, lai mājās var izpildīt: „Kādreiz varējām iztikt bez telefoniem. Domāju, ka varētu arī tagad.” Katrīna Bruže secina: „Mājasdarbus vieglāk izpildīt, ja ir internets, tomēr mācību laikā to nevajadzētu izmantot – informāciju vajadzētu meklēt grāmatās. Manuprāt, tas var beigties ar to, ka nemācēsim svarīgo tajās atrast. Savukārt radošos darbus ir labāk taisīt ar tehnoloģijām. Piemēram, lai apgūtu vielu, video filmēšana grupā ir interesantāka.”


* Kahoot! ir bezmaksas mācību platforma – pārbaudes darbi ar spēles elementiem. Rada prieku mācīties par jebkuru tēmu jebkurā vecumā.



TRŪKST DZĪVĀS SASKARSMES

„Mūsu nākotne ir tāda, ka skolēni saziņai izmanto saraksti un viņiem jau ir grūti runāt, skatoties otram acīs,” novērojusi literatūras skolotāja Ilze Roberta.

„Tas, ka skolēni meklē informāciju internetā vai taisa datorprezentācijas, ir pats elementārākais līmenis. Mēs jau esam nākamajā pakāpē. Piemēram, QR kods** – to skolēni izmantojuši, lai orientētos pa skolu. Pašlaik mācības bez tehnoloģijām nevar iedomāties. Skolotāji savukārt izmanto ļoti daudz mobilo aplikāciju. Mani pārsteidza tas, ka latviešu valodas olimpiāde pirmo reizi būs virtuāla. Tātad skolēni, kuri rakstīs domrakstu, darīs to pie datora, un es nezinu, vai man tas līdz galam ir pieņemami, jo literatūra ir vārda māksla un mani vairāk uzrunā radoša rakstīšana.

Bet ir mīts par to, ka skolēni ļoti labi pārzina tehnoloģijas un prot tās izmantot. Jā, skolēni orientējas tajā, kas ir viņu ikdiena: māk lejuplādēt bildes, izmantot fotošopu (bilžu apstrādes programmu Photoshop – aut.), sociālos tīklus. Tomēr nemāk datorā uztaisīt diplomu. Darīt praktiskas lietas viņi nemaz neprot, jo parasti to nedara. Jau tagad skolēniem trūkst dzīvās saskarsmes. Mani baida tas, ka nespēsim ar virtuālo pasauli konkurēt, jo ikdiena nekad nebūs tik aizraujoša kā datorspēle.”


** QR kods (angl. Quick Response Code – burt. ātras atbildes kods) – divdimensiju svītrkods, ko ražošanā, tirdzniecībā utt. izmanto, lai informāciju pārnestu telefonos vai citās viedierīcēs.



Pedagoga viedoklis
SKOLĒNIEM TIE NAV SVEŠVĀRDI

LAILA ZUDĀNE, V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas informātikas skolotāja

Ir daudz brīnišķīgu tehnisku iespēju, kas skolēniem ļauj mācīties un praktizēties dažādās tēmās, gūt panākumus, pelnīt punktus.

Ir tādas mājaslapas kā Uzdevumi.lv, Soma.lv, Kahoot.com, Quizlet.com un citas, ir arī lietotnes viedtālruņos. Kopā ar matemātikas skolotāju Inesi Reboku Kuldīgas novada talantu skolas audzēkņiem stāstījām par lietotnēm, kas der matemātikā, bet uzreiz piekodinājām, lai neizmanto ļaunprātīgi un nerisina uzdevumus tikai ar tām, bet vienīgi tad, ja tas nepieciešams. Piemēram, ar lietotni Photomath atliek tikai pierakstos noskenēt uzdevumu, un atrisinājums ar soļiem ir gatavs.

Tehnoloģijas mainās strauji, un līdz ar katru jauninājumu skolēni var uzlabot savas prasmes tās lietot, piemēram, sazināties ar klasi vai skolēnu grupu. Kādreiz mēs to darījām e-pastā, SMS (telefona īsziņās) vai portālā E-klase, tagad mums ir WhatsApp, Snapchat un citas mobilās lietotnes. Tajās ne tikai sazināmies, bet arī tūlīt nosūtām bildi vai video. Kādam tie ir svešvārdi, bet skolēniem tā ir ikdiena.



PĒTIJUMĀ SKOLĒNA DIGITĀLAIS IQ NOSKAIDROTS:




IT – VIENA NO PIEPRASĪTĀKAJĀM PROFESIJĀM

Rīgas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Autentica personāla vadītāja LĪGA BURVE skaidro, kādas prasmes vajadzīgas, ja grib strādāt šajā nozarē.

„IT speciālisti ir ļoti pieprasīti – lielākajā darba sludinājumu portālā Cv.lv tiem ir vairāk nekā 500 vakanču, un portālā Likeit.lv, kas specializējas šajā jomā, – vairāk nekā 250 vakanču. Pārējās nozarēs brīvo vietu ir krietni mazāk. Vispieprasītākā profesija IT jomā ir programmētājs. Darbinieku atlasē izglītība ir svarīga, bet ne izšķiroša. Augstāk tiek vērtētas praktiskās iemaņas, ko var iegūt gan augstskolā, gan pašmācībā. Ikvienam skolēnam, kurš domā izvēlēties šādas studijas, vispirms der pamēģināt pašam kaut ko izveidot, piemēram, mājaslapu, spēli vai mobilo lietotni, atrodot mācību materiālus internetā. Tas palīdzēs saprast, vai šis virziens tiešām interesē un vai programmēt ir tas, ko viņš gribētu darīt.”


KĀPĒC IZVĒLĒTIES IT JOMU
/Iesaka Līga Burve/

• Speciālistu pieprasījums ir ļoti liels gan pie mums, gan ārzemēs.
• Latvijā šajā nozarē, salīdzinot ar citām, vidējais atalgojums ir visaugstākais (dati no www.cv.lv/pages/algas2017/realplain).
• Jāspēj visu laiku profesionāli augt, jo tehnoloģijas strauji attīstās. Kāds to vērtēs kā plusu, cits – kā mīnusu, bet, lai darbinieks būtu konkurētspējīgs, uz vietas stāvēt nedrīkst.


Materiāls tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: