Vārda dienu svin: Diāna, Dina, Dins
Sestdiena, 2018. gada 24. februāris, 21:38
-11° C, vēja ātrums 2.6 m/s, Z-ZA vēja virziens

Iekāpjot pedagoga kurpēs

2018. gada 24. janvārī, 00:00
Raksta autors: Maija Jankovska
Iekāpjot pedagoga kurpēs
Vizuālās mākslas skolotāja Nelda Blūma, politikas un vēstures skolotājs Oskars Kaulēns.
Foto: "Iespējamās misijas" arhīvs
Jau desmit gadu, kopš Latvijā darbojas "Iespējamā misija" (IM) – organizācija, kas vēlas labu izglītību katram bērnam, darbā skolā ieinteresējot, sagatavojot un atbalstot spējīgus un mērķtiecīgus cilvēkus. Parasti viņi izglītību ieguvuši un darbojušies profesijās, kas nav saistītas ar pedagoģiju. Iesaistoties misijā, uz diviem gadiem viņi iekāpj skolotāja kurpēs un palīdz skolēniem mācīties, vienlaikus mācoties paši.
Ar savu pieredzi programmā Iespējamā misija dalās


 vizuālās mākslas skolotāja NELDA BLŪMA, 2015.–2017. gada dalībniece Kuldīgā


politikas un vēstures skolotājs OSKARS KAULĒNS, 2011.–2013. gada dalībnieks Ventspilī


Latvijā tas nav uzradies kā pilnīgs jaunums: jau pirms 25 gadiem ASV izveidota organizācija Teach for America (Māci Amerikai!), pēcāk līdzīgas nodibinātas Lielbritānijā, Igaunijā un arī Latvijā, stāsta IM komunikācijas un partnerības vadītāja Indra Zomerovska. Tagad tādas jau ir gandrīz 40 valstīs, un tās darbojas neatkarīgi, vien daloties zināšanās un pieredzē. Finansējums darbībai no starptautiskā tīkla netiek saņemts – to nodrošina Latvijas uzņēmumi. Desmit gados augusi programmas atpazīstamība un atbalstītāju loks. Pieaug arī skolu pieprasījums pēc šiem pedagogiem. Līdz šim iesaistīti un atbalstīti 166, un 79% darbu izglītībā turpina arī pēc divu gadu dalības IM programmā.


MISIJAS SKOLOTĀJI KULDĪGĀ

Kuldīgā līdz šim darbojušās divas šādas skolotājas: Kuldīgas Centra vidusskolā – krievu valodas pedagoģe Rita Dementjeva un Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā – vizuālās mākslas skolotāja Nelda Blūma. Abus tā sauktā iesaukuma gadus izturējusi tikai Nelda, kura arī pēc IM absolvēšanas darbu skolā turpina. Rita pēc gada nolēmusi skolu pamest, tagad viņa ir mākslas mācību satura izstrādes vecākā eksperte projektā Kompetenču pieeja mācību saturā, kas paredz būtiskas reformas izglītības sistēmā Latvijā.


DESMIT UZ VIENU VIETU

Lai kļūtu par IM skolotāju, konkurss ir liels – vidēji desmit cilvēku uz vienu vietu. Kad izturētas četras atlases kārtas, topošajiem skolotājiem notiek mācības.

N.Blūma stāsta: „Vasarā, pirms sākām darbu skolā, bija sešu nedēļu mācības: četras no tām teorija, stundu modelēšana, pēc tam pusotru nedēļu vadu stundas bērniem vasaras nometnē. Tur gājām cauri visām lietām: plānojām stundas, analizējām, sazinājāmies ar vecākiem, komunicējām ar bērniem un centāmiesdesmit dienās izdarīt kādu labu darbu, palīdzot bērniem apgūt vielu, iegūt drosmi – to, ko viņi nav varējuši izdarīt mācību gada laikā.”

Arī tad, kad jau sākts strādāt skolā, izglītošanās turpinās – ik pēc divām nedēļām jābrauc uz Rīgu, kur notiek papildu nodarbības: metodiskajās raksta un analizē stundu plānus, klases vadības nodarbībās parasti kāds stāsta par savu pieredzi, tiek apskatītas dažādas metodes, pieejas, paņēmieni, kā klasē veidot gaisotni, organizēt mācību darbu, runāts par uzvedības problēmām, tiek sniegts psiholoģisks atbalsts, palīdzot saprast, kādas ir paša skolotāja emocijas.


MĀCĪT MĀCĪTIES

Pašas mācības reti izpaužoties kā lekcijas, stāsta cits IM absolvents Oskars Kaulēns, kurš Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā ir direktores vietnieks metodiskajā darbā, kā arī politikas un vēstures skolotājs. Misijas skolotāji paši mācās darot un arī skolēniem galvenokārt cenšas to parādīt. O.Kaulēns skaidro: „Iespējamajā misijā galvenais uzsvars ir nevis uz mācīšanu, bet mācīšanos – apgūt dažādas stratēģijas un taktikas, kā to darīt. Protams, visa pamatā ir tas, kas programmā – akadēmiskas zināšanas, mācību standarts –, bet ir citi veidi, kā skolēniem pie tā nonākt pašiem. Ja iemācies, kā mācīties, tad parasti cilvēks pats spēj tikt galā arī ar ļoti sarežģītām problēmām. Tā ir fokusa maiņa no skolotāja, kad jautājums būtu, kā mācīt, uz skolēnu, kad svarīgāk ir tas, kā viņš iemācās. Tik ilgi, kamēr zināšanas centies it kā pārcelt no viena trauka (skolotāja) otrā (skolēnā), tā ir tikai informācija. Zināšanas veidojas tad, kad cilvēks ar informāciju sāk praktiski darboties, likt lietā dažādos kontekstos . Daudzi pētījumi apstiprina, ka tikai tā var nonākt pie paliekošām zināšanām.”

Par sevi Oskars atzīst, ka šāda uzsvara maiņa nav vienkārša ne pašam, ne bērniem, kuri bieži vien pieraduši pie tā, ka viņiem iedod informāciju, kas pēc tam tiek atprasīta, taču paši nav gatavi to pārdomāt un analizēt padziļināti.


GATAVĪBA STĀTIES KLASES PRIEKŠĀ

Uz jautājumu, vai pēc tik īsa sākotnējā mācību laika IM skolotāji jūtas gatavi vadīt stundas, O.Kaulēns atzīst, ka šaubas esot milzīgas: „Vienas izjūtas, ko atceros, ir nedrošība un pārliecības trūkums par to, ko un kā es daru. Atbalsts ir, un saturu jau pārzinu, bet īsti vēl nezinu skolēnu individuālās vajadzības. Vienu laiku Iespējamās misijas pieeju apšaubīju, jo pašam bija pilnīgi citāda mācīšanās pieredze, taču, kad pats sāku mācīties kopā ar skolēniem, sapratu, ka zināšanas un prasmes, ko izmantoju, nav nākušas no skolas vai augstskolas, bet tieši ārpus skolas esmu bijis spiests ļoti daudz ar sevi strādāt, lai dabūtu kādas argumentēšanas spējas, kritisko domāšanu. Mērķis ir to dabūt iekšā skolā, lai audzēkņi to apgūtu jau tagad. Ar laiku esmu sapratis: jā, tieši šis ir veids, kā tikt pie jēdzīga rezultāta – zināšanām un prasmēm, kas izmantojamas ilgtermiņā.”

Savukārt N.Blūma uzskata, ka pirmais gads skolā ir izaicinājums jebkuram: „Nevaru zināt, kā ir tam, kurš mācījies pedagoģiju, bet, manuprāt, izjūtu līmenī lielas atšķirības starp viņiem un misijas skolotājiem nav. Teorijas galvā var būt ļoti daudz, bet tas nenozīmē, ka praksē uzreiz spējam to lietot. Mēs teoriju iegūstam pakāpeniski, bet mums vienmēr ir kāds, kurš vada un pasaka, kas izdevies, kas varbūt nav tik labi, ko pamēģināt citādi.”


ATŠĶIRĪBA TOMĒR IR

No malas skatoties, atšķirība starp skolotu pedagogu un IM skolotāju tomēr pastāv, turklāt pēdējiem skolā ir arī savs mentors. N.Blūmai tā bija Evita Kņaza. Viņa par atšķirību atbild šādi: „Tiem, kuri apguvuši pedagoģiju, ir jau savs priekšstats par skolu sistēmu, par to, kā vajadzētu būt, bet misijas skolotāji nāk atvērti, ar savām idejām, jauninājumiem, priekšlikumiem, kā kaut ko uzlabot.”


TIECOTIES UZ IZCILĪBU

To, ka dalība IM ir liels izaicinājums, atzīst abi absolventi. Visiem tas, izrādās, nav pa spēkam. Prasības esot augstas – tiekšanās pēc izcilības. O.Kaulēns stāsta: „Saprotot to, kā Iespējamā misija redz mācīšanos, pirmais, kas nāk prātā par šo programmu, ir izcilība. Tā arī ir viena no galvenajām organizācijas vērtībām, ko tā vēlas radīt skolēnos. Runa ir arī par skolotāja izcilību, taču skolēns vienmēr ir centrālais. Bet, lai veidotu izcilību bērnos, arī pedagogam tādam jābūt. Tas gan nenozīmē, ka visi misijas skolotāji uzreiz ir izcili pedagogi, jo esam ļoti atšķirīgi, arī rezultāti ir dažādi: vieni iztur, citi ne, vienam padodas vienas lietas, citam kas cits.”


DOMUBIEDRU SPĒKS

Būtisks atbalsts ir domubiedru grupa – citi IM skolotāji. N.Blūma stāsta ar pārliecību: „Tas vien ir ko vērts, ka satiekam savus iesaukuma biedrus, un mums visiem ir gandrīz vienas problēmas: sākumā disciplīna, vēlāk citas. Mana mamma ir skolotāja, bet, kad to savu sāpi stāstu viņai, liekas, ka viņa ar savu milzīgo pieredzi to nesaprot. Ja tā ir jauna pieredze, tā lieta sāp vairāk, mēs aizdedzamies vairāk, un tad misijas biedri ir vesela domubiedru grupa, kas otru saprot.”


GRIBAS, LAI TĀDI IR VISI

I.Zomerovska kā būtiskākās izmaiņas desmit gados min to, ka organizācijai izdevies panākt, ka IM absolventi arī pēc programmas beigām ir tiesīgi darbu skolā turpināt – visi dokumenti tagad viņiem nodrošināti. Tiek strādāts, lai programma izplestos un iesaistītu arī augstskolas un visu Latvijas izglītības sistēmu. I.Zomerovska uzsver: „Gribētos, lai pilnīgi visi pedagogi tiktu atlasīti un sagatavoti pēc misijas principiem, kā arī tiktu īpaši atbalstīti pirmajos darba gados, kas ir tie grūtākie.”



Šogad Iespējamās misijas skolotāji dalībai konkursā var pieteikties līdz 1. martam.
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: