Vārda dienu svin: Guntra, Marianna, Ginters
Ceturtdiena, 2018. gada 20. septembris, 15:52
+21° C, vēja ātrums 7.2 m/s, D-DR vēja virziens

Tie, kuri veidos Latvijas nākotni

2018. gada 9. martā, 00:00
Raksta autors: Lāsma Reimane
Tie, kuri veidos Latvijas nākotni
Kuldīgas Centra vidusskolas 12.m: (1. rindā no kreisās): Niklāvs Dvarons, skolotāja Santa Lapiņa, Arno Ķikurs, (2. rindā) Madara Maija Mančinska, Luīze Šteina, Elīza Jansone, Signe Gotfridsone, Paula Feldmane, Zane Reimane, Lūcija Vilcāne, Kristiāna Zingberga, Vanesa Silvestrova, Paula Grasmane- Laše, Elīna Dieziņa, (3. rindā) Kristaps Svēte, Dāvis Biksons, Ričards Vēvers, Krišjānis Megnis, Roberts Poriņš, Patriks Purviņš, Everts Rungevics, aizmugurē – Ēriks Pētersons.
Foto: Lāsma Reimane
„Esam jautri un ļoti vienoti, negribam iet no skolas prom, jo mums tā visa pietrūks,” atzīst Kuldīgas Centra vidusskolas 12.m klases audzēkņi.
VĒL NEATKLĀJ

Paula Grasmane-Laše: „Te es mācos no 10. klases. Šo vietu tiešām varu saukt par otrajām mājām, jo esmu mācījusies daudzās skolās, bet to sajutu tieši šeit. Spilgtākās atmiņas noteikti ir saliedēšanās nometne pirms vidusskolas. Nākotnes ieceres vēl jāapkopo.”

Elīna Dieziņa: „Te vienmēr ir, ko darīt un ar ko parunāties. Atmiņā paliks ekskursija uz Melnkalni, Lietuvu, Siguldu. Īsti neesmu nolēmusi, kur doties tālāk. Idejas ir, vēl neatklāšu, bet palikšu Latvijā.”

Arī Krišjānis Megnis to īsti nezina: „Jāizdomā, kas mani saista visvairāk. Es vēlētos kļūt, piemēram, par basketbola treneri.”

Arno Ķikuram visspilgtāk atmiņā šeit paliks pasākumi: „Šī skola ir vislabākā, te ir vispretimnākošākie skolotāji.”


NO PIRMĀS KLASES

Vismaz septiņi jaunieši Centra vidusskolā mācās kopš 1. klases, tostarp Zane Reimane: „Bija forši arī līdz 9. klasei, bet vidusskolā man patīk daudz labāk, jo esam saliedēti – kopā veidojam gandrīz perfektu klasi. Viens no spilgtākajiem notikumiem – žetonu vakars, jo tad sapratām, ka drīz viss beigsies. Ir nedaudz bailīgi. Mans sapnis ir darīt tādu darbu, uz kuru gribas iet un kurā varētu parūpēties par sevi, vecākiem un vecvecākiem. Viena no idejām ir kuģu vadība.”

Arī Paula Feldmane te ir no 1. klases: „Man liels prieks, ka pazīstu šos cilvēkus. Visspilgtāk atmiņā palicis viens skolas koncerts, kurā dziedājām dziesmu Dzimis Latvijā un visi apraudājāmies. Man ir doma studēt Stradiņa universitātē.”

Madara Maija Mančinska piedalījusies LTV spēlē Gudrs, vēl gudrāks un finālā palikusi trešā. „Skolā esmu no piecu gadu vecuma, tāpēc īsti nezinu, kā ir citur. Šeit jūtos kā mājās. Mums ļoti paveicās ar audzinātāju Santu Lapiņu, jo pie viņas var atnākt vienkārši parunāt. Klase ir tāda, no kuras būs žēl šķirties. Ēnu dienā Kultūras akadēmijā sapratu, ka tāda vide man patīk, tāpēc labprāt mācītos tur, bet, par ko, vēl īsti nezinu.”

Everts Rungevics vēlas Latvijas Lauksaimniecības universitātē studēt par arhitektu vai enerģētiķi, bet: „Iespējams, gribētu iet armijā.”

Vanesa Silvestrova domā par Liepājas Jūrniecības koledžu, kur var apgūt loģistikas speciālista profesiju.


DRAUDZĪGI UN UNIKĀLI

Kristiāna Zingberga domā nākotni saistīt ar teātri: „Kādu laiku uz to mērķtiecīgi eju – spēlēju teātrī. Mēs kā klase esam oriģināla. Visspilgtākās atmiņas ir 10. klasē valsts svētku koncerts, kam ļoti gatavojāmies. Piedalījāmies arī Popielā.”

Signe Gotfridsone gribētu studēt pedagoģiju vai sabiedriskās attiecības. „Atceros, ka Centra vidusskola man patika jau tad, kad vēl šeit nemācījos. Man liels prieks, ka absolvēšu tieši šo skolu.”

Elīzai Jansonei priekšā valsts olimpiāde latviešu valodā un literatūrā: „Pēc skolas plānoju Latvijas Universitātē studēt juristos, jo man patīk darbs ar papīriem un noteikta kārtība, nepatīk radoši darbi. Jutos patīkami pārsteigta, atnākot te pēc 9. klases, jo negaidīju, ka būs tik forši klasesbiedri.”

Luīzi Šteinu interesē robotika: „Gribētu Rīgas Tehniskajā universitātē studēt intelektuālās robotizētās sistēmas programmā. Vēlos nākotni saistīt ar jaunākajām tehnoloģijām. Mājās ik pa laikam programmēju. Mūsu klasē ir cilvēki ar personību, unikāli ar savu talantu, kopā varam strādāt jebkurā projektā.”

Lūcija Vilcāne stāsta: „Noteikti darbošos dažādās nozarēs, jo man patīk kaut ko mainīt. Nav lielu mērķu, tikai mazi, viens no tiem – nopirkt mammai villu pie jūras un džipu. Vēlētos dzīvot dažādās valstīs: Meksikā, Malaizijā, Spānijā. Kā klase esam čomiņi – visu varam sarunāt.”


SAPNIS PAR PIRMO MILJONU

Puiši klasē uztur jautrību. Bet Kristapa Svētes plāni ir nopietni: „Studēšu Latvijas Universitātē vai biznesa augstskolā Turība. Sapnis ir dibināt savu uzņēmumu.”

Ēriks Pētersons vēlas doties uz Dāniju: „Studēšu datorzinātni, vēlos iekļūt Ziemeļdānijas universitātē. Man patīk programmēt un redzēt rezultātu.”

Dāvi Biksonu jau sen interesē fotografēšana un filmēšana: „Plānoju studēt audiovizuālo mākslu. Neesmu no tiem, kuri izvirza augstus, tālus mērķus, tāpēc pašlaik mērķis ir pabeigt vidusskolu.”

Niklāvs Dvarons atklāj: „Mans sapnis ir kļūt par TV žurnālistu. Ļoti ceru Rīgas Stradiņa universitātē mācīties žurnālistos vai multimediju komunikācijā. Šāda doma radās 11. klasē, kad bija iespēja dažādus sporta notikumus atspoguļot video formā.”

Bet Roberts Poriņš vēlas Rīgas Tehniskajā universitātē studēt arhitektūru: „Visi mani biedēja, ka es to nevarēšu, bet braukāju uz dažādiem kursiem, lai labāk nokārtotu iestājeksāmenus. Cītīgi gatavojos arī vidusskolas eksāmeniem. Arhitektūra ir viena no sfērām, kurā var redzēt reālu rezultātu. Galvenais ir mācīties un visus sapņus īstenot.”

Ričards Vēvers cer mācīties Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē: „Mani interesē arī sports un uzņēmējdarbība, iespējams, nākotni saistīšu ar to. Uz šo skolu atnācu 10. klasē un to nenožēloju – man te patīk. Mums ir ļoti laba klases audzinātāja.”

Patriks Purviņš spriež: „Vīrietim ir svarīgi izdarīt kaut ko praktisku, un, ja viņš nevar neko uztaisīt vai salabot, tad viņu nevar uzskatīt par vīrieti. Vēlos studēt Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē. Mans lielākais mērķis ir desmit gados nopelnīt pirmo miljonu.”

Intervijas laikā skolā nebija Deivijas Vitkas, Kristas Vilcānes, Nikas Nikolas Raksas, Mārča Kronlaka un Endija Mateviča.


GADA KLASE

Klases audzinātāja S.Lapiņa skolēnus raksturo kā iniciatīvas bagātus, sportiskus, radošus, dziedošus un analītiski domājošus: „Kolektīvs, kurā ikviens ir personība. Viņi ir saliedēti – ja kaut kas kopā jāizdara, tad ir kā viens kamolītis: spēcīgākie pavelk pirmo pavedienu, pārējie ritinās līdzi. Tāpēc esam ieguvuši Gada klases titulu. Šie ir vēl vieni audzināmie, kuri mani lutinājuši un varbūt izlutinājuši par daudz. Viņi izsaka savu viedokli, bet prot arī klausīties un sadzirdēt. Un kā audzinātājs var nejusties lieliski, ja pirms ļoti svarīga pasākuma valsts svētkos klase pajautā: „Vai jūs vispār zināt, ko mēs darīsim?” Viņi mani taupīja, jo zina, ka man tāpat daudz darba. Tās arī būs visspilgtākās atmiņas. 30 gados, kopš strādāju, visas audzināmās klases bijušas lieliskas, bet šāds gadījums man vēl nav bijis. Šie varētu būt jaunieši, kuri veidos Latvijas nākotni.”
Komentāri
Pašlaik komentāru nav!
Pievieno jaunu komentāru: